Gribu dejot!
Rudenī un ziemā ātrāk satumst un vairāk laika pavadām telpās. Gaišo vakaru un pikniku sezona beigusies. Viens no variantiem, kā pavadīt laiku telpās, lai tā nebūtu tikai sēdēšana pie televizora, datora vai kamīna, ir pateikt sev, ka gribi dejot, un doties meklēt iespējas. Internetā un citos informācijas avotos var atrast visdažādākos deju kursu piedāvājumus. Aplūkosim biežāk sastopamos apgūstamo deju veidus, lai katrs varētu izvēlēties savām spējām un interesēm atbilstošāko.
Mūs konsultē Inese Upeniece – dejas un personības kultūras centra «I-DEJAS MĀJA» (www.i-deja.lv) saimniece. Rakstā izmantoti arī fakti no portāla www.dancepoisk.ru un citām dažādu deju apmācības piedāvātāju mājas lapām.
Balles un sociālās dejas
Balles deju pirmsākumi meklējami viduslaikos. Padomju laikā balles dejas sauca par sarīkojumu dejām. Angliski tās apzīmē ar terminu «social dancing», tulkojumā – sabiedriskās jeb sociālās dejas. Pasaulē ir zināmas aptuveni 30 dažādas balles dejas. Notiek dažādas starptautiskas deju sacensības, Eiropas un Latīņamerikas deju programmā kopā ir desmit dejas. Eiropas programmā ietilpst lēnais valsis, tango, Vīnes valsis, lēnais fokstrots un kviksteps jeb ātrais fokstrots. Latīņamerikas balles deju programmā ietilpst samba, ča-ča-ča, rumba, pasodoble un džaivs. No citām sociālajām dejām kā populārākās var nosaukt salsu, svingu, mambu, lambadu, merengu, bačatu, tvistu un rokenrolu.
Visām šīm dejām kopīgs tas, ka tās tiek dejotas pārī. Inese norāda, ka visjaukāk uz šīm dejām nākt ar partneri, protams, ja tāds ir. Ja nav, var nākt tāpat. Visās pāru deju nodarbībās partneri tiek mainīti, lai nav tā, ka iemācāmies dejot tikai ar savu partneri un ar citiem nemākam. Tomēr pārim šis varētu būt brīnišķīgs kopā pavadīšanas laiks, tas stiprina attiecības – kopīgi gan izklaidējaties, gan mācāties.
Balets jeb klasiskā deja
Deja attīsta visas muskuļu grupas un ir laba fitnesa alternatīva – dejiska un sievišķīga. Turklāt balets attīsta ne tikai muskuļus, bet arī koordināciju un kustību atmiņu, to nodrošina dejas kombināciju apgūšana. Līdzi nepieciešams ērts apģērbs, vēlams pieguļošs, kājas – basas vai zeķītēs (kultūras centrā «I-DEJAS MĀJA» grīdas ir siltas), apavi nav nepieciešami.
Jazz deja ir klasiskās un mūsdienu horeogrāfijas sajaukums. Dejas nodarbības attīsta izturību, kustību koordināciju un prasmi pārvaldīt savu ķermeni. Mūsdienās džeza dejai ir izveidojušies dažādi virzieni: liriskais džezs (lirical jazz), ielu džezs (street jazz), Afro džezs (Afro jazz), Brodvejas džezs (Broadway jazz), modernais džezs (contemporary jazz).
Eksotiskās dejas
Pazīstamākās no eksotiskajām dejām ir indiešu deja un vēderdejas, kas māca labi pārvaldīt un sievišķīgi apzināt savu ķermeni. Vēderdejā vēlams atsegts vēders, bet ap gurniem jāapsien lakats vai šalle, lai, tos kustinot, rastos vēderdejām nepieciešamā atmosfēra. Kājas basas vai vieglās čībiņās. Indiešu dejas tērpa stila sastāvdaļa ir dejotājas basās kājas. Vēl pie eksotiskajām dejām mēdz minēt čigānu dejas, fandango un flamenko.
Mūsdienu dejas
Mūsdienu deju stilu iedalījums nav precīzi definēts, dažādos deju apmācībām veltītos portālos tas ir atšķirīgs. Tālāk minētais iedalījums veidots trīs virzienos, ņemot vērā to, uz kādas dejas bāzes virziens izveidojies. Mūsdienu deju stilu iedalījums:
šova dejas (pārsvarā uz klasiskās dejas bāzes balstītie deju stili);
ielas dejas (street dance) un pop dejas (stili, kas nav veidoti uz klasiskās dejas bāzes);
brīvās dejas.
- Foto: istockphoto.com
Daudzas dejas rodas, saplūstot dažādiem deju virzieniem. Show dance ir viena no tām. Šajā dejā galvenais ir šovs, ko panāk gan ar dejotprasmi, gan aktiermākslu. Ļoti liela nozīme ir arī tērpu izvēlei, jo tie palīdz attēlot dejas tēmu. Show dance dejo pie visdažādāko stilu mūzikas.
Street dance un pop deju stili nav veidoti uz klasiskās dejas bāzes. Pie tiem var pieskaitīt hip-hop deju, tā ir hiphopa (hip hop) mūzikas žanra un kultūras kustības, kas aizsākās 20. gs. 70. gados Ņujorkā, sastāvdaļa. Hiphopa dejotāju apģērbs parasti ir platas bikses, liels krekls vai tops un lielas sporta kurpes. Pasaules hip-hop kultūras deju daļa ir lauztā deja jeb breakdance. Tā iedalās divos virzienos: breaking (dejošana guļus uz grīdas) un boogie («augšējais» stils).
Breaking iekļauj sarežģītus akrobātiskus un vingrošanas elementus, apgriezienus uz dažādām ķermeņa daļām, tāpēc prasa daudz lielāku fizisku slodzi. Boogie attīsta plastiku, jo jāmācās attēlot, piemēram, viļņus, kas iet caur visu ķermeni vai atsevišķām tā daļām, vai kustības robota stilā. Vēl hip-hop deja iedalās old school (breakdance, popping, locking u. c.) un new school (go-go dance, krumping u. c.).
Go-go dance vēsture iesākās 1963. gada 11. janvārī, kad Holivudā atvērtajā diskotēkā «The Whisky a Go Go» pirmo reizi virs deju laukuma piekārtos būros bija redzamas dejojošas skaistules īsos svārkos. Go-go dance ir vispopulārāko deju tehniku un stilu sajaukums, improvizācija. Mācoties go-go dejas, tiek daudz strādāts ar ķermeņa plastiku, dažādu veidu ķermeņa «vilnīšiem». Deja noteikti tiek apgūta uz augstpapēžu kurpēm.
House deja sevī ietver pamatkustības no vairākiem citiem deju stiliem, tā radīta uz hip-hop un daudzu citu savstarpēji līdzīgu stilu bāzes, tādu kā tap dance, breakdance, stepa, salsas u. c. House deja izceļas ar stila dažādību: jacking (darbība ar ķermeni), footwork (darbība ar kājām) un lofting (laidenas kustības). Deja sastāv no dažādām ātrām kāju kustībām, kas kombinētas ar plūstošām ķermeņa kustībām, raksturīgi kustību atkārtojumi, kam atkarībā no mūzikas ātruma mainās temps.
Brīvās dejas virzienam pieskaitāmi deju priekšnesumi, kas neatbilst iepriekšējo žanru sadalījumam. Tas ir kustību teātris, pantomīma, deja bez mūzikas vai akustisko instrumentu pavadījumā, kontakta deja un dejas improvizācija (contemporary dance, freestyle, open).
Starp deju un personības izaugsmi
Kontaktimprovizācija ir deja, kas cēlusies, apvienojoties mūsdienu dejai un aikido. Šajā dejā svarīgi uzklausīt un sajust sevi un savu ķermeni un sadejoties ar partneri. Koncentrētā un vieglā uzmanība, ko attīsta dejas nodarbību laikā, dejotājam ļauj būt «šeit un tagad» stāvoklī un kaut uz brīdi atbrīvoties no ikdienas domām un stresa.
Autentiskā kustība ir dejas terapijas pirmavots. Laiks, kad cilvēks ļauj ķermenim kustēties tā, kā tas vēlas, t. i., nevis skaisti dejot, ar prātu vadot ķermeni, bet tuvināties faktam, ka kustības vada pats ķermenis, ne prāts. Kustības kļūst autentiskas, ļoti personiskas. Tādējādi kustības mums pasaka priekšā to, ko augums mums stāsta un ko ikdienā nesadzirdam – par mūsu sāpēm, dziļākajām vēlmēm, spēku un potenciālu. Īsāk sakot, autentiskā kustība mūsu apziņu pietuvina zemapziņai, un starp tām var veidoties ciešāks kontakts, kas ļoti nepieciešams veselīgai dzīvei.
Cāļa lasītājus varētu interesēt tāds jaunums kā kontaktimprovizācija ģimenēm – bērniem ar vecākiem. Nodarbībās tiek izmantoti kustību un rotaļu elementi, kas veicina savstarpēju uzticēšanos, koordināciju un ritma izjūtu.
Deju saraksts ir neizsmeļams
Protams, pastāv vēl vesela rinda citu deju, kas nav uzskaitītas iepriekš, bet var noderēt, lai izkustētos, uzlabotu stāju un figūru. Piemēram, dažādu tautu dejas, līnijdejas, steps, strip-plastika, zumba vai kāda deja, kura rodas tieši pašlaik.
Strip-plastika un zumba ir vieni no jaunākajiem deju stiliem. Strip-plastika pieder pie viena no aerobikas veidiem, tā veicina ķermeņa lokanību un kustību koordināciju, attīsta spēju dejā sevi pasniegt kā seksīgu un iekārojamu sievieti. Tagad jau pastāv dažādi strip-plastikas veidi un paveidi. Tie izdalāmi, balstoties uz priekšmetiem, ko izmanto dejā (table-dance, pole-dance u. c.).
«Zumba» Kolumbijas slengā nozīmē ‘dūkt kā bitei’ vai ‘ātri kustēties’. Zumba ir deju fitnesa nodarbība pārsvarā latino mūzikas ritmos, bet tikpat labi zumba var būt arī hiphopa stilā. Deju kustības nostiprina visu ķermeņa muskulatūru, ieskaitot pašu svarīgāko muskuli – sirdi. Vienā nodarbībā var sadedzināt līdz pat 700 kcal.
Dejas misija – prieka vairošana pasaulē
Mūsu konsultante Inese Upeniece bērnībā astoņus gadus ir nodarbojusies ar mākslas vingrošanu, sasniedzot valsts nozīmes rezultātus, bet tas bijis tikai sports, vairāk tomēr gribējies dejot. Jaunībā viņa dejojusi dejas teātrī «Baskāji», un kopš 2001. gada saistīta ar dejas improvizāciju un laikmetīgo deju. Pēc izglītības Inese ir psiholoģijas maģistre un uz ķermeni orientēta psihoterapeite. Viņa jau vairākus gadus integrē deju, kustību un improvizācijas mākslu ar pašizziņas procesiem. Kopš 2007. gada viņa pasniedz kontaktimprovizāciju un terapeitisko deju, nodarbībās integrējot somatikas bagātīgo pieeju skatījumā uz sevi, savu ķermeni un savu izaugsmi.
Viņa uzsver: «Mums ik pa laikam jautā, vai cilvēki bez priekšzināšanām un iepriekšējas pieredzes drīkst nākt uz «I-DEJAS MĀJU» dejot. Mēs atbildam – jā, protams. Jo dejas misija kopš tās pirmsākumiem ir bijusi prieka vairošana pasaulē.»
Iveta Odiņa
Citi noderīgi raksti
Joga pret PMS un menstruālām sāpēm