Būt labā fiziskā formā. Kādu sporta veidu izvēlēties?
Ja vēlies būt vesela, tev noteikti jānodarbojas ar sportu! Arī ievērojot jebkuru diētu, papildus ir ieteicams nodarboties ar kādu sporta veidu, iet uz trenažieru zāli vai vismaz doties patīkamās un ilgās pastaigās. Protams, ir viegli to pateikt, bet ir grūti saņemties un sākt darīt, jo ‹‹Nav laika››, ‹‹Esmu nogurusi›› un ‹‹Gan jau citu reizi››. Tomēr nevaram noliegt, ka iekšā mūs dīda mazs velniņš un saka, ka vajag sportot.
Sports mums palīdz justies labi – ir veselīgs nogurums un pēc atsvaidzinošas dušas jūtamies mundri un enerģijas pilni. Ja sāksi nodarboties ar sportu, manīsi, ka pazūd kāds lieks kilograms, āda uz vēdera vairs nekarājas kā iepriekš un pietupties var arī bez liekas vaidēšanas.
- Foto: istockphoto.com
Tik tiešām – pamēģini! Izvēlies sporta veidu, kas tev ir vispiemērotākais.
Tomēr, pirms sāc aktīvi nodarboties ar sportu, ir jādodas pie ārsta. Ir svarīgi, lai ārsts uzdod konkrētus jautājumus, aplūko tavu slimības vēsturi un pasaka, vai gadījumā ir kāds sporta veids, kas tev nav piemērots. Savas spējas ir ļoti viegli pārvērtēt. Nezināšanas sekas var būt pārslodze, kas parasti izpaužas lielā nogurumā, pēkšņās traumās vai pat nopietnākos veselības sarežģījumos.
Skriešana
Skrienot var ne tikai trenēt ķermeni, bet arī relaksēties. Ja tu skaties amerikāņu filmas, noteikti esi pamanījusi, ka tajās sievietes praktiski vienmēr skrien pa parku un klausās mūziku. Tagad skriešana kļūst aktuāla arī pie mums.
Ir laba sajūta skriet vasarā. Kaut arī ziemai atbilstošāka ir slēpošana, nav slikti ziemā arī skriet, protams, ja ir gadalaikam piemēroti apavi. Ja tomēr ziemā dod priekšroku slēpošanai, vari iztrakoties pa kalnu ar slalomenēm vai arī mierīgi pabraukt ar distanču slēpēm pa mežu, lauku ceļu vai tepat Rīgā – Uzvaras parkā.
Gan skriešana, gan slēpošana trenē izturību un nostiprina sirds asinsvadu sistēmu. Izturība ir nepieciešama, lai varētu nodarboties ar citiem sporta veidiem: tenisu, aerobiku, riteņbraukšanu un airēšanu. Skrienot tiek nodarbinātas gandrīz visas muskuļu grupas, turklāt tu atrodies svaigā gaisā. Ja ir sāpes kreisajā sānā, tas liecina par nepareizu elpošanu, ir jāelpo vienmērīgi – jāieelpo caur degunu un gaiss jāizpūš caur muti.
Nevajag uzreiz skriet ļoti garus gabalus, citādāk nākamajā dienā, iespējams, būs grūti paiet. Jāsāk ir pakāpeniski – apskrien ap māju, vēlāk ap divām un drīz vien varēsi aizskriet jau līdz Munameģim!
Vislabāk ir skriet pa smilšu vai īpaši mīksta seguma celiņiem. Garas distances nav ieteicams skriet pa asfaltu, jo var rasties papēžu traumas. Piemērotākie apavi ir ar gumijas zoli.
Arī soļošana ir veselīga, turklāt ar tās palīdzību var samazināt celulītu.
Peldēšana
Peldēšana nostiprina muskulatūru un attīsta organisma izturību. Ūdens muskulatūrai palīdz darboties un efektīvi iedarbojas uz elpošanas sistēmu. Vai zināji, ka peldēšana nostiprina krūšu muskulatūru?
Peldēšanu iesaka kombinēt ar skriešanu, aerobiku un slēpošanu (šie sporta veidi viens otru papildina). Vari sev izveidot tādu režīmu – pa dienu skrien, vakarā aizej uz baseinu, sestdienā brauc slēpot un svētdienas rītā aizej nopeldēties. Šādas aktivitātes samazina stresu.
Aerobika
- Foto: Hemera Photo Clip Art
Aerobika nodarbina visas muskuļu grupas, stiprina sirds asinsvadu sistēmu, izkopj koordināciju un kustību eleganci. Vingrošana divas vai trīs reizes nedēļā nostiprina veselību un uztur organismu formā. Ja vēlies mainīt ķermeņa uzbūvi, treniņus vari apmeklēt pat līdz piecām reizēm nedēļā.
Ir dažādi aerobikas veidi:
- kalanētika – stiepšanās;
- steperobika – 124 sitieni minūtē, izmanto soliņu;
- šeipings – spēka aerobika;
- strečings – stiepšanās;
- ūdens aerobika – ūdens pretestība atbrīvo muskuļus, tāpēc ir iespējams izpildīt vingrojumus, ko nevar izpildīt zālē. Pēc ūdens aerobikas ir ļoti laba pašsajūta. Vēl jāzina, ka nodarboties ar ūdens aerobiku drīkst tikai baseinā, kur ūdens nesniedzas pāri galvai.
Nodarbojoties ar aerobiku, svarīgākais ir piemēroti apavi – papēdī nedrīkst būt paaugstinājums. Apģērbam nav sevišķi liela nozīme, galvenais, lai tajā jūties ērti.
Dejošana
Dejošana ir ļoti patīkams kustības veids, kas izkopj koordināciju, veido ritma un telpas izjūtu.
Ir vairāki deju veidi, ko var apgūt. Viens no tiem, vēderdejas, izkopj ne tikai auguma aprises, bet arī dvēseli. Līnijdejas sniedz daudz prieka, jo māca darboties grupā. Ar baletu var nodarboties ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. Baleta nodarbības veido un izkopj stāju, kustību izjūtu un grāciju. Aerobikā šādu grāciju iegūt nevar, bet nenoliedzami mūsdienu sievietēm grācija ļoti pietrūkst.
Teniss
Teniss ir elitārs sporta veids, jo izmaksā diezgan dārgi. Teniss attīsta veiklību, kustību koordināciju un ritmu, kas savukārt attīsta spēju orientēties negaidītās situācijās, veido telpas un vides izjūtu. Teniss attīsta ne tikai muskuļus, bet arī prātu. Šo sporta veidu var kombinēt ar peldēšanu un skriešanu.
Jāšanas sports
Jāšanas sports ir aktīvās atpūtas veids, kas saista cilvēkus, kuri mīl zirgus. Jāšanas sports nav ieteicams cilvēkiem ar muguras problēmām, jo tādējādi tiek radīta lieka slodze mugurai.
Tie, kam darbs ikdienā rada lielu garīgu sasprindzinājumu, atzīst, ka, uzkāpjot zirga mugurā, stress paliek aiz aploka žoga.
Kustību spēles
Volejbols, basketbols un citas bumbas (atceries tautas bumbu skolas laikos?) ir labs relaksācijas veids. Kustību spēles attīsta koordināciju, prātu, veiklību un spēju orientēties telpā un laikā.
Trenažieru zāle
Trenažieru zāle cilvēkam palīdz veidot ķermeni, bet ir nepieciešams liels darbs pašam ar sevi. Augstas kvalitātes trenažieri nodarbina praktiski visas muskuļu grupas. Pirms trenažieru zāles apmeklējuma noteikti ir jākonsultējas ar ārstu, bet zālē – ar instruktoru. Tev jāzina, kādu slodzi vari atļauties un spēsi izturēt, pretējā gadījumā vari nodarīt sev pāri. Trenažieru zālē ir ļoti viegli sevi pārslogot vai trenažierus neapzināti izmantot nepareizi, par šādām kļūdām var nākties maksāt ar veselību.
Skrituļslidas vasarā un slidas ziemā
Jebkāda veida slidošana ir lielisks relaksācijas veids gan vienatnē, gan kopā ar ģimeni. Tagad tiek ierīkoti arvien vairāk veloceliņi, pa kuriem var braukt arī ar skrituļslidām. Tomēr jāatceras, ka ar slidošanu nevajag pārāk aizrauties, jo pārāk ilga slidu atrašanās kājās var nepatikt kāju muskuļiem. Slidošana izkopj kāju muskulatūru un kustību koordināciju.
Nūjošana
Nūjošana ir ļoti populārs un ieteicams sporta veids – tu atradīsies svaigā gaisā un nejutīsi piepūli, jo liksies, ka nogurums ar nūjām tiek iedzīts zemē. Nūjošana attīsta visas muskuļu grupas.
Beidz sēdēt pie datora un izvēlies kaut ko noderīgu savam ķermenim, veselībai un dvēselei! Tas nemaz nav tik grūti – vajag tikai saņemties un tad vairs nevarēsi saprast, kā iepriekš nevarēji sevi pierunāt. Sportošana tevi iepriecinās un radīs apziņu, ka dari kaut ko savai labsajūtai.