Veselīga atpūta pie ūdens
Par to, kas jāzina, lai atpūta pie ūdens neradītu veselības problēmas ūdens piesārņojuma vai līdzīgu apstākļu dēļ, lūdzām skaidrojumu Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālistei Verai Zajecai.
Cik ir oficiālu peldvietu un kurās no tām šogad atļauts peldēties?
Veselības inspekcijas speciālisti peldūdens monitoringa ietvaros veic pārbaudes 46 peldvietās Latvijā. Tiek pārbaudītas peldvietas, kas atbilstoši MK 2008. gada 17. jūnija noteikumu Nr. 454 «Peldvietu higiēnas prasības» 1. un 2. pielikumam noteiktas kā valsts oficiālās peldvietas. Šīs peldvietas pašvaldības ir atzinušas par sabiedriski nozīmīgām, vienlaikus apņemoties ievērot peldvietām MK noteikumos izvirzītās higiēnas prasības.
Pēc veiktajām peldūdens kvalitātes pārbaudēm 6. un 7. jūnijā Veselības inspekcijas speciālisti apliecina, ka visās 46 oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāte atbilst prasībām un peldēties ir atļauts. Ar oficiālo peldvietu sarakstu var iepazīties Veselības inspekcijas mājaslapā www.vi.gov.lv.
Jāņem vērā, ka daudzas no iepriekšējos gados pārbaudītajām peldvietām zaudējušas savu nozīmi, jo pēdējo desmit gadu laikā lauku rajonos ievērojami samazinājies iedzīvotāju skaits, kā arī pašvaldības daudzas peldvietas vairs neuztur. Pārbaudāmo peldvietu skaita samazināšanos ietekmējis arī piešķirtais finanšu līdzekļu apjoms valsts apmaksātā monitoringa veikšanai.
Ja tomēr pašvaldība ir ieinteresēta kādas peldvietas uzturēšanā un attīstībā, pastāv iespēja iesniegt priekšlikumu Veselības ministrijai par oficiālo peldvietu saraksta papildināšanu. Šajās peldvietās monitorings tiks veikts par valsts budžeta līdzekļiem, bet pašvaldība apņemsies peldvietu labiekārtot un nodrošināt informācijas sniegšanu iedzīvotājiem peldvietā esošajā informatīvajā stendā.
- Foto: istockphoto.com
Cik bieži pārbaude notiks turpmāk un ko tajā pārbauda?
Ūdens kvalitātes pārbaude tiek veikta visu peldsezonu, kas ilgst no 15. maija līdz 15. septembrim. Ūdens paraugi tiek ņemti ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Nākamās plānveida analīzes tiks veiktas 4.–5. jūlijā, 1.–2. augustā, 5.–6. septembrī.
Inspekcijas speciālisti peldvietu ūdens kvalitāti pārbauda gan laboratoriski (pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem), gan vizuāli. Vizuāli īpaša uzmanība tiek pievērsta tad, ja ir netipiska ūdens krāsa, virsmas aktīvās vielas (noturīgas putas), peldoši un citi atkritumi ūdenī, naftas produkti, fitoplanktona aļģu (zilaļģu vai zaļaļģu) masveida savairošanās – ūdens ziedēšana.
Vai to, ka pārbaude bijusi un rezultāts ir pozitīvs, var redzēt arī peldvietā? Kas to apliecina?
Peldvietas īpašniekam vai valdītājam (parasti tā ir pašvaldība), uzturot un attīstot peldvietas, kas ir oficiālo peldvietu sarakstā, jānodrošina peldvietu labiekārtošana un informācijas sniegšana peldvietā esošajā informatīvajā stendā.
Kas jādara, lai peldvietas kvalitāte nepasliktinātos?
Inspekcija iedzīvotājus aicina nepeldināt dzīvniekus vietās, kur peldas cilvēki, nemazgāties un nemazgāt veļu un automašīnas ūdenstilpēs, peldvietās neatstāt sadzīves atkritumus, ūdenstilpē neiepludināt kanalizāciju.
Šo darbību veikšana var pasliktināt ūdens kvalitāti, radot peldūdens mikrobioloģisko un ķīmisko piesārņojumu. Viens no mikrobioloģiskā ūdens piesārņojuma veidiem ir cilvēku un dzīvnieku fekālais piesārņojums. Peldēšanās šādā ūdenī var izraisīt gastroenteroloģiskas saslimšanas, augšējo elpošanas ceļu, ausu, acu un ādas iekaisumus.
Kā var zināt, vai var peldēties iecienītās peldvietās, kas nav oficiālas? Vai par to jārūpējas pašvaldībām?
Veselības inspekcijas speciālisti iedzīvotājus aicina ūdens priekus baudīt valsts oficiāli noteiktajās peldvietās, jo par šo peldvietu labiekārtošanu ir parūpējušās pašvaldības. Oficiālajās peldvietās ir mazāks ūdens piesārņojuma izraisīto slimību un noslīkšanas risks.
Ja tomēr tuvāk dzīvesvietai atrodas peldvieta, kura nav noteikta kā valsts oficiālā peldvieta, novērtējiet, vai ūdenim var droši piekļūt, vai ir drošs ūdenstilpes pamata reljefs, vai nav vērojami bīstami ģeoloģiski procesi (piemēram, krasta nogruvumi, noslīdējumi), vai ūdenstilpes straumes ātrums ir atbilstošs peldēt prasmei un vai peldvietā nav atvaru.
- Foto: istockphoto.com
Vizuāli arī jānovērtē neoficiālo peldvietu ūdens kvalitāte, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem: netipiska ūdens krāsa un smarža, virsmas aktīvās vielas (noturīgas putas), peldoši un citi atkritumi ūdenī, naftas produktu plēves, fitoplanktona aļģu (zilaļģu vai zaļaļģu) masveida savairošanās – ūdens ziedēšana, liels skaits ūdensputnu, peldvietas tuvumā novērojama notekūdeņu ieplūde.
Ja peldvietā novērotas minētās parādības vai rodas aizdomas, ka ūdens kvalitāte ir pasliktinājusies, iedzīvotāji aicināti par to informēt Veselības inspekciju, aizpildot anketu, kas atrodama Veselības inspekcijas mājas lapā www.vi.gov.lv. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Veselības inspekcijas speciālisti var doties uz konkrēto peldvietu un veikt tās apsekošanu un nepieciešamības gadījumā ar masu mediju starpniecību informēt sabiedrību.
Jebkurai peldvietai obligāti jāievēro tās higiēnas prasības, kas noteiktas MK noteikumos. Noteikumos teikts, ka par šo prasību ievērošanu atbild fiziskā vai juridiskā persona, kuras īpašumā vai valdījumā atrodas attiecīgā peldvieta. Ja peldvieta atrodas uz pašvaldības zemes un ir tās apsaimniekošanā, par to atbild attiecīgā pašvaldība.
Kādi vēl ieteikumi? Vai pēc peldēšanās jāiet dušā?
Karstā laikā pastāv vairāki riski, kas var ietekmēt ūdens kvalitāti un līdz ar to var ietekmēt arī cilvēka veselību. Viena no lielākajām problēmām karstā vasarā ir potenciāli toksisko zilaļģu vairošanās.
Vairums zilaļģu ir sastopamas stāvošos saldūdeņos, mazāk jūrā un tekošos saldūdeņos. Tās var novērot ne tikai lielos ezeros, bet arī peļķēs, grāvjos un bedrēs. Dažreiz tās savairojas masveidā, padarot ūdeni necaurspīdīgu un zilganzaļu vai citā nokrāsā. Šādu parādību sauc par ūdens ziedēšanu. Ūdens, kurā ir potenciāli toksiskās zilaļģes, var kļūt saimnieciski nederīgs un bīstams cilvēkam.
Zilaļģu toksīnu iedarbība var būt dažāda. Daži toksīni iedarbojas uz aknām (hepatotoksīni), citi uz nervu sistēmu (neirotoksīni), citi rada tikai ādas iekaisumu. Neirotoksīni spēj izraisīt organisma vispārēju vājumu, spontānu muskuļu saraušanos, dermatītu (ādas slimība), «peldētāju niezi», nelielus ādas apdegumus, gremošanas un elpošanas darbības traucējumus, alerģiska rakstura saslimšanas (astmu, acu niezēšanu, plakstiņu satūkumu). Hepatotoksīni var izraisīt aknu darbības traucējumus, kas izpaužas kā vemšana, slikta dūša, reiboņi, kuņģa sāpes, caureja un organisma vājums.
Lielākā riska grupa ir mazi bērni un vecāki cilvēki, kuru jutība ir paaugstināta. Pieauguši cilvēki ar nopietnu saindēšanos saskaras reti. Viņi visbiežāk iegūst ādas un acu iekaisumu, kakla un galvas sāpes. Tā kā cilvēks ir cieši saistīts ar dzīvnieku pasauli, tad jāņem vērā arī fakts, ka lielākā riska grupa, kas visbiežāk cieš no zilaļģu toksīniem, ir mājdzīvnieki un meža dzīvnieki, kuri dzer ezera un upes ūdeni, kurā notikusi potenciāli toksisko zilaļģu ziedēšana. Piemēram, ir novērots, ka aitām pietiek ar 0,5–1 l «ziedošā» ūdens, lai iznākums būtu letāls.
Ja novērotas minētās pazīmes, ūdenī vairs nevajadzētu peldēties un vajadzētu īpaši parūpēties par to, lai šādā ūdenī nepeldas bērni.
Ja peldūdens kvalitāte ir atbilstoša, nav nepieciešams apmeklēt dušu. Tomēr katram pašam būtu jāizvērtē, vai nav diskomforta sajūta, piemēram, no pludmales smiltīm, sāļā ūdens u. c.
Kurās vietās nav ieteicams peldēties?
Tādu vietu, kur kategoriski aizliegts peldēties, nav. Tomēr Veselības inspekcija aicina nepeldēt lielu pilsētu centrālajās daļās, kā arī visās vietās, kur ir notekūdeņu ieplūdes vietas.
Kuras peldvietas šogad saņēmušas Zilo Karogu?
Zilā Karoga programma ir globāla Vides izglītības fonda (FEE) programma, un Latvijā Zilā Karoga programmu koordinē Vides izglītības fonds. Lai pretendētu uz Zilā Karoga balvas iegūšanu, ir jānodrošina 29 stingri kvalitātes kritēriji ūdens, vides pārvaldes, vides informācijas un izglītības, kā arī labiekārtojuma un servisa jomā. Latvijā Zilā Karoga programma tiek realizēta kopš 1998. gada.
Zilo Karogu šogad saņēmušas sekojošas Latvijas peldvietas:
Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvieta;
Ventspils pilsētas peldvieta;
Jūrmalas pilsētas Majoru un Jaunķemeru peldvieta;
Daugavpils pilsētas Lielā Stropu ezera un «Stropu vilnis» peldvieta;
Engures novada kempinga «Abragciems» peldvieta;
Liepājas pilsētas peldvieta «Pludmale pie stadiona»;
Kuldīgas pilsētas Mārtiņsalas peldvieta;
Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves peldvieta.
Ja peldvietai ir piešķirts Zilā Karoga sertifikāts, tas nozīmē, ka tur tiek ievēroti vēl stingrāki kritēriji peldūdens kvalitātes pārbaudei, nekā ir noteikti Eiropas direktīvā (kritēriji, pēc kuriem tiek pārbaudīta peldūdens kvalitāte oficiāli noteiktajās peldvietās).
Vai šīs vietas vienmēr sakrīt ar tām, ko apstiprinājusi Veselības inspekcija?
Visi Zilie Karogi ir piešķirti Latvijā oficiāli noteiktajām peldvietām. Oficiālo peldvietu apstiprināšanu virza Veselības ministrija.
Vai karogs ir uz visu sezonu?
Zilais Karogs tiek piešķirts uz visu sezonu, bet, ja pēc kārtējās pārbaudes analīzes rāda, ka peldēties nav ieteicams, karogs jānolaiž, kamēr analīžu rezultāti uzlabojas.
Iveta Odiņa
Citi noderīgi raksti
Vasaras apavi un kāju veselība