Uh, tie hormoni...
Ja reizi mēnesī tevi viss kaitina, palielinās ēstgriba, gribas raudāt vai saasinās vientulības izjūta, vari būt droša, ka tu pārāk neatšķiries no 90 % pasaules sieviešu, kuras piemeklē premenstruālais sindroms jeb PMS.
Lai arī valda ironisks viedoklis, ka šādas izpausmes ir mīts un kaprīze, patiesībā PMS ir realitāte. Aptuveni 5–10 % reproduktīvā vecuma sieviešu PMS izjūt ļoti izteikti, tāpēc vienīgā efektīvā palīdzība ir ārsta ieteikti medikamenti. Progesterona, estrogēna un androgēna līmeņa izmaiņas vienu vai divas nedēļas pirms mēnešreizēm tiešām ietekmē emocionālo līdzsvaru.
Kopumā PMS ir ap 160 simptomu. Izplatītākie no tiem: galvassāpes, krūšu piebriešana un jutīgums, muguras sāpes, vēdera sāpes, vēdera uzpūšanās, svara pieaugums, šķidruma aizture, muskuļu un locītavu sāpes, pūtītes, karstuma viļņi, depresīvs garastāvoklis, aizkaitināmība, raudulība, uzbudinātība, nemiers, spriedze, garastāvokļa maiņas, grūtības koncentrēties, zems pašvērtējums, apmulsums, vientulības izjūta, nogurums, bezmiegs, reibonis, izmainīta seksuālā interese, palielināta ēstgriba vai pārēšanās.
- Foto: istockphoto.com
Ja šīs izpausmes ir izteiktas un traucējošas, jādodas pie ārsta. Tad tiks veiktas arī hormonālās analīzes, kas parādīs, cik krasas ir hormonu svārstības šajā periodā.
Jāveic arī vairogdziedzera hormonu analīzes, ultrasonogrāfija un citi izmeklējumi. Jāpārliecinās, vai minētās izpausmes nav citu saslimšanu pazīmes. Lai diagnosticētu PMS, svarīgi pārliecināties, ka netiek lietoti nekādi medikamenti, tai skaitā hormonālā kontracepcija, nav aizdomīgu veidojumu krūtīs, depresijas, mastopātijas un nieru funkciju traucējumu, kas izraisa tūsku un cukura diabētu.
Vieglāk tikt skaidrībā būs tām, kurām menstruācijas ir regulāras. Tāpat ārsti iesaka veidot savu PMS kalendāru, kurā atzīmē sajūtas un to izpausmes. Cikla otrajā fāzē jāparādās vismaz pieciem no PMS simptomiem, kas pazūd, sākoties asiņošanai.
Ja izrādīsies, ka PMS ir ļoti izteikts un hormoni pārāk krasi ietekmē tavu dzīvi, pašsajūtu un pat attiecības ar līdzcilvēkiem, ārsts var ieteikt vairākas ārstēšanas metodes. Ļoti smagos gadījumos var tikt uzstādīta arī nopietnāka diagnoze – izteikti pirmsmenstruālie traucējumi jeb PMDD (Premenstrual Dysphoric Disorder). Tā ir smaga PMS forma, kurai raksturīgs izteikti depresīvs noskaņojums, nopietni ēšanas traucējumi, nespēja sevi kontrolēt un pat domas par pašnāvību.
Tādos gadījumos ārsts var izrakstīt hormonālus preparātus. Vieglākos gadījumos palīdz sportiskas aktivitātes un pareiza diēta. Šādus pasākumus daudzi ārsti uzskata par labāko līdzekli PMS savaldīšanai.
Diēta, vitamīni un minerālvielas
Izvēlies mazāk sāļus un pikantus ēdienus, kas veicina šķidruma aizturi organismā un tūsku. Tas samazina arī krūšu piebriešanu un sāpes.
PMS mazināšanai uzturā izvēlies vairāk zivju produktus, augļus un dārzeņus, pākšaugus un graudaugus. Šokolāde lielā daudzumā var pastiprināt PMS simptomus.
Atturies no pārmērīgas kafijas lietošanas, jo kofeīns organismā palielina uzbudināmību, nemieru un rada grūtības aizmigt. Šajā laikā ir svarīgi labi izgulēties. Var lietot nomierinošas zāļu tējas.
Pētījumos pierādīts, ka līdz pat 50 % no visiem PMS simptomiem ir iespējams mazināt jau trīs mēnešu laikā, ja ikdienā uzņemsi 1200 mg kalcija. Kalcijs palīdz regulēt hormonu līmeni organismā. Tikpat svarīgs ir magnijs, kas samazina muskuļu sāpes, palīdz organismam atslābināties. Īpaši svarīgi ir lietot vitamīnu B6, kas uzlabo nervu sistēmas darbību.
Dabiskie magnija avoti ir lapu dārzeņi, kartupeļi, maize un žāvēti augļi. Dienas laikā sievietēm būtu jāuzņem ap 300 mg magnija. Lai organismu nodrošinātu ar kalciju, jāēd siers, jogurts, dilles, spināti, loki, sojas produkti, biezpiens un kefīrs.
Fiziskās aktivitātes
Noder jebkas, kas palīdz atbrīvoties no stresa: peldēšana, skriešana, vingrošana, joga, 20–30 minūtes gara pastaiga svaigā gaisā četras piecas reizes nedēļā. Taču no pārmērīgas fiziskās slodzes PMS laikā vajadzētu izvairīties.
Kamēr menstruācijas nav sākušās, var apmeklēt masāžu, SPA procedūras, pirti.
Pareiza elpošana palīdz līdzsvarot organismu, mazina stresu. Vakarā un rītā, stāvot pie atvērta loga, pacel rokas virs galvas un ātri izelpo gaisu caur degunu, tad uz mirkli aizturi elpu un pēc tam dziļi ieelpo caur muti.
Iemācies valdīt emocijas
Ir veikti pētījumi, kas pierāda – sievietes PMS periodā biežāk izdara slepkavības. Tāpēc ir vērts padomāt, kā kontrolēt savu stresa līmeni un iemācīties pareizi sadzīvot ar paaugstināto un dažreiz šķietami neadekvāto emocionalitāti.
Iespējams, šajā laikā nevajadzētu pieņemt svarīgus lēmumus vai stresa ietekmē darbā asi diskutēt. Tas var ietekmēt darba rezultātus. Ja uznāk dusmas, skaiti līdz desmit vai labāk izej no telpas. Aprunājies ar draugiem un tuviniekiem, izskaidro viņiem, kas ir PMS un kā tu šajā laikā vari reaģēt.
Līga Brūvere