Rudenī Tev nepieciešams C vitamīns
Ja rudens drēgnumā gadās saslimt ar saaukstēšanās slimībām vai arī cilvēki vēlas nodrošināties pret saslimšanu, liekas, ka vajag lietot C vitamīnu. To, vai tā tiešām ir un vai C vitamīnu vajag uzņemt papildu, mums skaidro sertificēta farmaceite Oksana Jermacāne.
Ko organismā nodrošina C vitamīns?
C vitamīnam ir daudzpusīgas funkcijas. Tas stiprina imūnsistēmu, piedalās organisma vielmaiņas procesos, jo aktivizē dažādus enzīmus (fermentus) organismā, piedalās stresa hormonu sintēzē. C vitamīnam piemīt antioksidanta īpašības, tas nostiprina asinsvadu sieniņas, tam ir arī nozīme asinsreces un brūču dzīšanas (audu reģenerācijas) procesā. C vitamīnu var lietot arī aterosklerozes profilaksei, jo tas pasargā zema blīvuma lipoproteīnus (slikto holesterīnu) no oksidēšanās, līdz ar to tiek novērsta holesterīna izgulsnēšanās asinsvados. C vitamīns ir nozīmīgs arī sirds slimību profilaksei. Tam ir liela nozīme asinsradē, tas palīdz dzelzij uzsūkties organismā.
- Foto: istockphoto.com
Cik daudz C vitamīna dienā būtu jāuzņem?
Pieaugušam cilvēkam minimālā vajadzība pēc C vitamīna ir 10 mg dienā. Ieteicamā deva ir 75 mg C vitamīna dienā sievietēm un 90 mg vīriešiem. Šāda C vitamīna deva nodrošina organisma pamatvajadzības. Grūtniecēm un zīdītājām nepieciešami 80–100 mg dienā. Tāds pats vai pat lielāks daudzums vajadzīgs cilvēkiem, kas strādā fiziski smagu darbu, un profesionāliem sportistiem. Amerikāņu zinātnieku ieteiktā deva ir 60 mg C vitamīna dienā. Labākais daudzums dienā ir 200 mg – tieši tik, cik organisms spēj uzsūkt vienā reizē.
Vai C vitamīnu var uzņemt par daudz?
Ja runā par pārdozēšanu, tad tas ir atkarīgs no organisma vielmaiņas īpatnībām un cilvēka hroniskām slimībām (gastrīts, kuņģa čūla, nieru mazspēja). Vairums cilvēku dienā var uzņemt līdz pat 2000 mg C vitamīna, un viņiem neradīsies nekādi blakusefekti. Savukārt dažiem jau no 500 mg lielas diennakts devas parādīsies caureja un citi gremošanas traucējumi.
Ūdenī šķīstošie vitamīni (pie tiem pieder arī C vitamīns) no organisma izdalās viegli, tādēļ pārdozēšanas sekas nav tik nopietnas. Tomēr vienmēr pastāv arī izņēmumi! Ir pierādīts, ka C vitamīnu iespējams pārdozēt, dienā lietojot 7–10 g. Tā rezultātā var rasties nieru darbības traucējumi (jo C vitamīns nierēs izgulsnējas oksalātu kristālu veidā), alerģiska reakcija un gremošanas traucējumi.
Ar kādiem pārtikas produktiem un vai organismam pietiekamā daudzumā varam uzņemt C vitamīnu?
Pilnīgi pietiekamu C vitamīna daudzumu var uzņemt ar pārtiku, ja uzturā katru dienu iekļauj dārzeņus, augļus vai ogas, kas ir vislabākais C vitamīna avots. Protams, vislabāk tos lietot svaigā veidā, jo C vitamīns ir diezgan nestabils. Produkti gatavošanas vai uzglabāšanas laikā var zaudēt C vitamīnu. Tā kā C vitamīns organismā nesintezējas un arī neuzkrājas, jo tas ir ūdenī šķīstošs vitamīns, ir svarīgi organismam nodrošināt nepieciešamo C vitamīna jeb askorbīnskābes devu katru dienu. Ja tas neizdodas ar pārtiku, tad papildu noteikti jālieto C vitamīnu saturoši uztura bagātinātāji.
Nepieciešamība papildu lietot C vitamīnu, tas ir, vairāk nekā ieteikto diennakts devu, rodas cilvēkiem, kuri pakļauti ilgstošai fiziskai un emocionālai pārslodzei, grūtniecēm, sievietēm, kas baro mazuli ar krūti, cilvēkiem ar pavājinātu imunitāti un atveseļošanās periodā, kā arī smēķētājiem un regulāriem pasīvajiem smēķētājiem. Ir dzirdēts, ka vienas izsmēķētas cigaretes laikā zudušā C vitamīna kompensēšanai esot jāapēd 40 apelsīni. Tas tā varētu būt, jo smēķētāju organismā ir daudz vairāk brīvo radikāļu nekā normālā organismā, līdz ar to viņiem pastiprināti jālieto C vitamīns. Savukārt dažādu emociju pīķis – greizsirdība, agresija, pārdzīvojums – 20 minūšu garumā patērē 300 mg C vitamīna. Tas viss saistīts ar to, ka C vitamīns nepieciešams stresa hormona sintēzē.
- Foto: istockphoto.com
Kā ir ziemā? Cilvēkiem liekas, ka rudenī un ziemā gan profilaksei, gan slimības apturēšanai vajag pastiprināti lietot aptiekās nopērkamos vitamīnus.
Ziemas periodā, sevišķi vīrusu infekcijas periodā, būtu jālieto lielāka C vitamīna deva, jo tad var novērst saslimšanas iespēju un uzlabot organisma aizsargspējas. Parasti šajā periodā kā uzturošo devu lieto 200–250 mg C vitamīna dienā. Par papildu C vitamīna lietošanu vislabāk konsultēties ar savu ārstu vai farmaceitu, kuram uzticaties, jo veselības aprūpes speciālisti vislabāk zinās, kā palīdzēt konkrētajā situācijā.
Mūsdienās aptieku plauktos ir pieejami daudz un dažādi C vitamīnu saturoši uztura bagātinātāji. C vitamīna deva tajos atšķiras. Ir būtiski ievērot arī to, kādai vecuma grupai C vitamīns ir nepieciešams. Var izvēlēties gan rūpnieciski sintezēto C vitamīnu, gan dabīgo, kas ražots no augu valsts izvilkumiem, piemēram, no mežrozīšu augļiem. Pētījumi liecina, ka caur ēdienu uzņemto C vitamīnu organisms izmanto daudz labāk nekā sintētisko.
Ziemā jāēd skābēti kāposti, kartupeļi (vislabāk, ja tos vāra ar mizu, jo tad nenoārdās tik daudz C vitamīna), saldētas upenes un dzērvenes. Šie produkti satur ļoti daudz C vitamīna. Jo ātrāk sāk lietot C vitamīnu, jo lielāka iespēja novērst saslimšanu vai vieglāk pārciest infekciju.
Iveta Odiņa