Pirmie soļi šķidrās barības uzņemšanā
Jautājot Cāļa lasītājiem, ko viņi vēlētos uzzināt no Dainas Daijas (interviju lasiet šeit), Latvijas Organiskās sintēzes institūta Medicīnas ķīmijas nodaļas vadošās pētnieces, bioķīmiķes, imunoloģes, bija skaidrs, ka cāļotājus interesē daudzi praktiski jautājumi – kā reāli ir iespējams sākt uzņemt šķidro pārtiku un kāda ir ikdienas ēdienkarte? Tāpēc jautāju Dainai, vai vajag pāriet uz šķidro pārtiku, kāpēc viņa izvēlējās šādu ēšanas veidu, kā viņa jūtas un kas ir jāievēro, uzņemot šādu barību.
«2008. gadā pirmo reizi satikos ar ukraiņu dziednieku Nikolaju Dolgorukiju no Zaporožjes un iepazinos ar viņa veselīgo dzīvesveidu un neparastiem ēšanas paradumiem. Tolaik Nikolajs Dolgorukijs jau septiņus gadus pārtika tikai no šķidrās barības, izplatījuma enerģijas un Saules enerģijas. Mani pārliecināja redzētais – Nikolajs ir enerģijas un dzīvesprieka pilns un veltī sevi garīgai pilnveidošanai, un ir piemērs apkārtējiem.
Esmu veģetāriete jau ilgu laiku un jau vairāk nekā pusgadu lietoju šķidro barību. Tā nav neēšana, bet šķidras pārtikas uzņemšana.
- Foto: istockphoto.com
Vispirms gribu jūs aicināt ieklausīties sevī, savā sirdī, lai saprastu, vai ir pienācis laiks pāriet uz šķidro pārtiku. Ir svarīgi izprast sevi – ja nav aicinājuma, nevajag sevi mocīt. Un nevajag eksperimentēt ar bērniem, bērni ļoti labi jūt, ko viņu organismam vajag. Mums vajag vairāk uzticēties bērniem.
Tam, kā dabā var novērot interesantus izplatījuma enerģijas uzņemšanas procesus, var minēt piemēru ar graudiem vai sēklām. Zinātnē ir aprakstīti eksperimenti. Sākumā nosaka grauda vai sēklas ķīmisko elementu sastāvu (kalcija, fosfora un citu vielu daudzumu), tad sēklu vai graudu ieliek destilētā ūdenī bez jebkādām citām sastāvdaļām, un, pārliekot pāri stikla kupolu, vērojam, kas notiek. Mitrumā un gaismā sēkla izdzen asniņus, kas attīstās par saknītēm un lapiņām, un pēc tam kļūst par stādu. Kad noteica izaugušā stādiņa ķīmisko elementu – kalcija, fosfora un citu vielu – sastāvu, izrādījās, ka ķīmisko elementu ir 200 reižu vairāk! Bet no kurienes jaunais augs to saņēma? To visu grauds vai sēkla ieguva tikai no ūdens un gaisa saules gaismā.
Nikolajs Dolgorukijs jau ilgi pārtiek no sulām, šķidrās pārtikas un izplatījuma enerģijas. Viņš saka, ka kalciju un citus elementus var saņemt no gaisa, jo tas atrodas visapkārt. Ir noteikts, ka Saules gaisma satur visus elementus, kas nepieciešami dzīvei uz Zemes. Un arī enerģija ir visapkārt. Visos organismos notiek vielmaiņa, dažādas transmutācijas un transformācijas, arī cilvēka organismā notiek līdzīgi procesi.
Saules enerģiju visvairāk akumulē augu valsts – dārzeņi un ogas. Līdz ar to veģetārā pārtika mums ir visveselīgākā, tā ir ar Saules enerģiju piepildīta. Zinām, ka gotiņa ēd tikai zāli un izaug liela, un dod pienu.
Savā ikdienas dzīvē esmu atteikusies vispirms jau no gaļas, zivīm, olām, maizes (maize organismā rada smaguma sajūtu), kūciņām, cepumiem, bulciņām un alkohola.
Uzskatu, ka mums būtu jālieto tā pārtika, kas izaug mūsu pašu zemītē, jo te ir mums nepieciešamā enerģētika un pārtikas vielas, vispiemērotākie dārzeņi. Vēl ir svarīgi zināt – lai paēstu, nav jānogalina dzīvas būtnes. Tā ir agresija, turklāt visam radītajam uz Zemes ir sava misija vai loma Dzīves harmonijā.
Kā biologs zinu, ka cilvēkam gremošanas sistēma, zarnu trakta garums, atbilst zālēdāju tipam – mūsu organismu Radītājs ir veidojis kā veģetārieti. Kas attiecas uz gaļu, tā satur arī dzīvnieku enerģiju un atmiņu par pēdējo dzīves mirkli, t. i., agresīvo informāciju. Praktiski mēs savu maltīti gatavojam no dzīvnieka līķa... Skan briesmīgi! Un pēc tam mūsu organismam no tās informācijas vēl ir jāatbrīvojas, jāattīrās.
Kas attiecas uz alkoholu, zinu, ka tas izjauc visu harmoniju. Mūsu smalkais ķermenis ir atdalījies no fiziskā ķermeņa un nevar to vairs vadīt, tāpēc arī reibstam un streipuļojam, un cilvēks vairs neuzņemas atbildību par savām problēmām un uzvedību.
- Foto: istockphoto.com
Tāpēc mums katram ir izvēle, ko un kā ēst un kā uzņemt enerģiju. Un pats galvenais – lai ievērotu šādu dzīvesveidu, ir svarīga pozitīva attieksme pret visu apkārtējo dzīvi, un dzīvē jāsaskata skaistums. Svarīga ir pozitīva domāšana, jo domām ir liels spēks programmēt visu mūsu dzīvi – ko domāsi un izvēlēsies, tāda būs arī tava dzīve, tas ir tāpat kā sevi redzēt spogulī. Vispirms mums ir jāapzinās, ka mēs esam garīgas būtnes un mūsu organisms ir ļoti gudrs. Mēs esam lieli un skaisti, turklāt katrs ir citādāks, arī ar savām vēlmēm un sajūtām.
Svarīgi ir zināt, ka mums katram ir dota brīvā griba un vienādas iespējas veidot savu dzīvi un katrs pats izvēlas savu dzīvesveidu. Jācenšas visur saskatīt labo, runāt un domāt tikai to labāko par citiem un priecāties par iespēju citiem palīdzēt. Mums nav tiesību aprunāt un tiesāt citus, jo mēs nezinām otra cilvēka motīvus, kāpēc viņš tā dara. Mēs visi šeit, uz Zemes, atrodamies Dzīves Skolā un katrs izejam savus pārbaudījumus, mācāmies pareizi mīlēt dzīvi un savus līdzcilvēkus. Esmu sapratusi, ka vissvarīgākais ir sevī izprast un attīstīt līdzcietību, pacietību un mīlestību.
Nikolajs Dolgorukijs man bieži ir teicis tekstu no Bībeles: «По делам судить будем!» (Pēc darbiem jūs vērtēsim!) Tas nozīmē – mūsu domām, vārdiem un darbībām ir jābūt vienotām, saskaņotām un mums jādzīvo pēc dievišķiem Kosmiskajiem likumiem, dzīvē ir jāievēro Dieva dotie desmit baušļi.»
Kas jādara vispirms
«Lēmumam ēst šķidro pārtiku jānotiek saskaņā ar sevi un to, ko saka sirds. Vajag ieklausīties sevī. Sirds pasaka priekšā, un mēs izjūtam, ko mūsu organismam pašlaik vajadzētu, un nav nepieciešams arī ēst tik daudz, cik esam pieraduši. Esmu izjutusi, ja maizes kumosiņu vai kādu citu cieto pārtiku sakošļā 30 reizes un ar pateicības apziņu to apēd, mēs iegūstam piepildījuma sajūtu no vienas maizes šķēlītes.
Pārejai uz šķidro pārtiku cilvēkam vajag morāli nobriest un sagatavoties. Organismam ir skaļi jāpasaka – mēs tagad pārejam uz šķidro barību. Jo smadzenes ir kā komandas punkts, kas vada organismu un pasaka tālāk katrai ķermeņa šūnai, ko vajadzēs darīt un kā tām būs jāreaģē un jādarbojas.
Pirmās 40 dienas ir grūtākās, jo organisms vēlas turpināt ierastos paradumus. Arī apkārtējie cilvēki un draugi ietekmē ar saviem padomiem un neticību, ka var iztikt ar šķidro pārtiku. Pēc tam paliek vieglāk, ja ir izdevies noturēties un pierādīt sev un citiem, ka esi vesels, enerģijas pilns un dzīvespriecīgs. Tam visam ir nepieciešama ticība un liels gribasspēks.
Es dzīvoju starp cilvēkiem un rēķinos ar viņu domāšanu. Es nevienam neuzspiežu savu pārliecību, jo katram ir sava brīvā griba un dota brīvā izvēle. Ja cilvēks atnāks pie manis ciemos, es viņu arī pacienāšu ar sieru vai biezpienu, dārzeņu sautējumu, jo tā ir cieņa pret otru. Ja kāds vēlas ko īpašu, cienu arī viņa vēlmes.»
Ikdienas ēdienkarte, pārtikas iegāde un izmaksas
«Ikdienā dzeru ūdeni, tēju, kakao, pienu, kefīru, rjaženku, kafiju. No saldumiem lietoju šokolādi, halvu un konfektes.
Ikdienā pārtika ir nepieciešama pavisam nedaudz, pārsvarā to iegādājos tirgū. Vislabākā ir bioloģiskā produkcija. Vēl labāk, ja to visu var izaudzēt paši savā dārziņā. Izmaksas mēnesī ir minimālas. Pavisam labi, ja mājās ir pašgatavots ievārījums, piemēram, ābolu džems.
Kad pie manis viesojās Nikolajs Dolgorukijs, vārīju kartupeļu novārījumu (četri kartupeļi uz diviem litriem ūdens, garšvielas, ķiploki, pipari). Nikolajs kartupeli mutē sasmalcina un visu izdzer kā dzērienu. Es pagaidām novārījumam labprāt pielieku arī kādu burkānu un puķkāpostu, organisms to prasa.»
Piemērs vienas dienas uzturam
«No rīta tukšā dūšā dzeru vienu glāzi ūdens. Parasti lietoju ūdeni no avota vai tādu, kas turēts zem piramīdas – kristālisku. Ūdeni var uzlādēt arī stikla burkā ar uzrakstu «Mīlestība» (pēc Masaru Emoto ieteikuma). Nikolajs Dolgorukijs stāstīja, ka mēs katrs rokās varam paņemt krūzi ar ūdeni un koncentrējoties sūtīt domu «Mīlestība» vai pateikt ūdenim – Es tevi mīlu! Mīlestība izmaina ūdens struktūru, tā kļūst kristāliska. Tā arī varot dzert ūdeni no peļķes.
Tad es uztaisu vienu glāzi kafijas, tējas vai piena ar medu. Atnākot uz darbu, arī dzeru tēju. Pusdienlaikā dzeru glāzi kefīra, kam pievienots banāns un kanēlis; lietoju arī avokado, sviesta bumbieri, kas man ļoti garšo, to sasmalcinu kā putriņu, var ēst kopā arī ar krējumu un sāli. Lietoju saldējumu, dažādas sulas, augļus: ābolus, bumbierus, garšo arī hurma. No ledusskapja – zemenes, upenes. Lietoju arī ābolu džemu. Neko vairāk man nevajag, jo tas viss ir ļoti sātīgs. Pēc tam vēl dzeru tēju.
Kad atnāku mājās, man ir kartupeļu-dārzeņu novārījums (kartupeļi, burkāni, puķkāposts), tam klāt pielieku krējumu un izdzeru, kartupeļus mutē saspiežot putriņā. Reizēm mīkstos dārzeņus saspiežu, pievienoju linsēklu eļļu un sāli. Pēc tam vakarā vēl padzeru tēju. Man garšo piparmētru tēja ar pienu. Varu dzert arī dažādas sulas. Vēl mēdzu no rīta vai vakarā apēst nedaudz medus, konfekti vai halvas gabaliņu. Bet kopumā organismam daudz nevajag.
Kādreiz man ļoti garšoja olas, tagad gan tās vairs nelietoju. Vienīgi tagad, ziemas laikā, mans organisms dažreiz ļoti vēlas sieru. Tad nelielu gabaliņu sarīvēju, sajaucu ar krējumu kā putriņu un apēdu. Vēl man kādreiz patīk panašķoties ar kaņepju sviestu, tas satur 75 % putriņā samaltu kaņepju un 25 % augu eļļas.
Tā kā ar pienu tiek uzņemts kalcijs, tad to arī bieži leju pie tējas vai kafijas. Tāpat arī pati gatavoju jogurtus (veikalā pirktie satur daudz nevajadzīgu vielu, ķīmijas), kefīram pievienoju dažādus augļus, sulu, sīrupu, ievārījumu vai dārzeņus. Pie kefīra var pielikt banānu, cidoniju sulu, nedaudz cukura, un iznāk ļoti garšīgs saldais dzēriens, ko Nepālā sauc par Lasī. Var taisīt arī sāļo dzērienu – kefīram pielieku sarīvētu tomātu, gurķi, sarkano piparu, garšai vēl ķiplociņu, to visu izberžu caur sietu vai sablenderēju, pievienoju sāli. Sanāk ļoti sātīgs dzēriens – sāļais Lasī. Mājās ar Lasī cienāju arī savus ciemiņus.»
Nobeiguma vietā jeb kāpēc tas ir nepieciešams
«Ko šis dzīvesveids mums dod? Galvenais – mūsu organismam nav jātērē enerģija cietās barības pārstrādāšanai un šī enerģija var tikt izmantota organisma attīrīšanai un atveseļošanai, kā rezultātā atjaunojas šūnas un pats organisms.
Kā mēs zinām, pašlaik veikalos ir daudz kaitīgas pārtikas produkcijas: modificēta pārtika, daudz konservantu – E vielu klātbūtne un citas ķīmiskās vielas (piemēram, bērniem reklamē mazos, gardos sieriņus un Actimel).
Pārejot uz šķidro pārtiku, mēs varam ievērot veselīgu dzīvesveidu. Es jūtos ļoti labi, esmu vesela un laimīga, šādi dzīvojot. Saviem gadiem sveru ļoti normāli – 1,72 m augumam mani 70 kg ir tieši laikā. Svars ir tāds kā studentu laikos! Brīvajā laikā dejoju «VEF» senioru deju kolektīvā «Sendancis».
Ar šādu dzīvesveidu var gan birojā strādāt astoņas stundas, gan piekopt arī aktīvāku dienas ritmu. Visa pamatā ir ticība un attieksme pret dzīvi. Ja netic, tad tas nebūs iespējams.
Zināms, ka Indijā zēns no septiņu gadu vecuma dzer tikai ūdeni jau 70 gadus, un ar veselību viņam viss ir kārtībā. Arī Nikolaju ārsti un pat ārstu komisija no Japānas rūpīgi pārbaudīja krustām šķērsām un secināja, ka viņa organisms ir vesels un jauns, viss viņam darbojas lieliski.
Ja gribam dzīvē kaut ko mainīt, tad tas arī ir jādara. Sāksim ar to mazumiņu, ko gribam un kas mums ir, ko varam izdarīt, un tālāk jautājumu vairs nebūs. Jautājumā parasti ir arī atbilde. Ieklausīsimies sevī un sirdsbalsī.»
Ieteicamā literatūra
«Veikalos grāmatu plaukti ir pilni ar visādu literatūru, un mums ir dota iespēja izvēlēties savu lasāmvielu. Dažreiz roka pati pastiepjas pēc kādas grāmatas, acīmredzot tā tev ir nepieciešama. Jau sen sāku meklēt dzīves jēgu un daļēji esmu iepazinusies ar ezotērisko literatūru. Manu domāšanu pēdējā laikā ietekmēja grāmatas par Džidu Krišnamutī. «Zvaigznes grāmatnīcā» var iegādāties grāmatu latviešu valodā «Dzīves jēgu meklējot». «Rozes grāmatnīcā» – «Piezīmes par dzīvi» (par to, kā mums katram ar savām rokām un kājām nest sevī gaismu, ka mums neviens neko nevar iedot un kā tikai mēs visu varam apzināties caur sevi un mēģināt saprast sevi).
- Foto: istockphoto.com
Būtībā visas zināšanas ir mūsos pašos, ierakstītas mūsu hromosomu DNS struktūrā, mūsu sirds visu zina. Jāprot tikai ieklausīties sevī, un tā mēs varam ļaut tai atvērties.
Esmu izlasījusi visas Drunvalo Melhisedeka grāmatas, arī «древная тайна Цветка Жизни» (par sakrālo Pasaules ģeometriju). Ļoti tuvas man ir V. Megrē grāmatas «Skanošais ciedrs» par Anastāsiju (par dzīvi taigā saskaņā ar Kosmiskajiem dzīves likumiem), man ir tuva viņa dzīves gudrība.
Un tā pakāpeniski mēs Dzīves Skolā apgūstam visu vajadzīgo, lai varētu saprast Dzīves likumības šeit, uz Zemes, attīstīt savu garīgumu, viedumu un iemācīties Mīlestības neierobežotību, lai beidzot atgrieztos pie Debesu Tēva un Debesu Mātes Mājās. Manuprāt, tāds ir mūsu mērķis – tiekties uz augšu, kāpt «kalnā visaugstākajā»!
Kā kopsavilkums visam – Gods Dievam augstībā, Miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.»
Ar Dainu Daiju sarunājās Iveta Rozentāle