Pašaizsardzība uz ielas
Veidi, kā izvairīties no bīstamām situācijām:
- Lai gan bīstamas situācijas mēdz rasties arī gaišā dienas laikā un sabiedriskās vietās, kur cilvēku tuvums nenodrošina to, ka viņi sniegs nepieciešamo palīdzību, pirmais ieteikums joprojām ir izvairīties no pastaigām vēlās vakara un nakts stundās, īpaši pa mazapdzīvotām vietām, tumšām ielām un vārtrūmēm.
- Ja tomēr vēlā vakara stundā gadās atrasties uz ielas vienatnē, nevajag vilkt uzkrītošas rotaslietas, izmantot mūzikas atskaņotājus un citas vērtīgas lietas. Ja ir jāņem līdzi lielāka naudas summa, neglabājiet to somiņā, drošāk būs, ja sadalīsiet un noslēpsiet to vairākās apģērba iekšējās kabatās.
- Foto: istockphoto.com
- Izvēlieties ērtas kurpes, lai varat paskriet vai nepieciešamības gadījumā iespert. Nevelciet apģērbu, kas ierobežo kustības vai arī var tikt izmantots pret Jums, piemēram, žņaugšanai.
- Somiņu turiet padusē un nenesiet brauktuves pusē.
- Veikalā, kafejnīcā, pie bankomāta un citās sabiedriskās vietās nepārskaitiet naudu un atklāti nerādiet, kur Jūs noliekat maku, īpaši tad, ja redzat, ka Jūs kāds novēro. Ja kāds uz ielas Jums lūdz samainīt naudu, nedariet to, lai svešinieks un viņa iespējamie līdzdalībnieki nepamanītu maka atrašanās vietu.
- Transporta līdzeklī uzturieties līdzbraucēju vai vadītāja tuvumā. Ja blakussēdētājs Jums uzmācas, pārsēdieties citur, bet, ja pārsēšanās nepalīdz, vērsieties pie transporta vadītāja.
- Centieties iet pa pārskatāmāko ielas daļu. Ja gar ceļu ir krūmi, ejiet pa ielas vidu. Svarīgi ir iet pārliecinoši, neizskatoties pēc upura, kurš pa gabalu liecina par nedrošību.
- Atrodoties automašīnā, aizslēdziet to. Noderīgi ir mašīnā turēt lukturi, kas var noderēt apžilbināšanai vai aizsardzībai. Pirms iekāpšanas automašīnā apskatiet aizmugurējo sēdekli. Auto bojājumu novēršanu, ja iespējams, veiciet degvielas uzpildes stacijā, nevis nomaļā vietā. Ja izkāpiet no mašīnas, nekādā gadījumā neatstājiet atslēgu aizdedzē.
- Ja pamanāt, ka Jums kāds seko, strauji mainiet iešanas tempu, virzienu vai pārejiet ielas otrā pusē. Ja uzbrucēja seja būs pamanīta, tas viņu var atturēt no uzbrukuma. Visdrošāk ir ieiet kādā kafejnīcā vai citā sabiedriskā vietā.
- Dzīvokļa atslēgas ir jāatrod pirms nonākšanas pie ārdurvīm, novēršot lieku uzturēšanos kāpņu telpā.
- Automātiskajā atbildētājā neatstājiet ziņu ‹‹Pašlaik neesmu mājās››. Ja, atgriežoties mājās, atklājiet, ka dzīvoklis ir uzlauzts, neejiet tajā iekšā un nekavējoties izsauciet policiju.
Kā rīkoties apdraudējuma gadījumā
- Vispirms apsveriet iespēju aizbēgt vai pievērst citu cilvēku uzmanību, piemēram, izsitot veikala skatlogu, iedarbinot kādas automašīnas signalizāciju vai skaļi kliedzot nevis ‹‹Palīgā!››, bet ‹‹Ugunsgrēks!›› u. tml. – tas var aizbiedēt uzbrucēju.
- Foto: istockphoto.com
- Veiciet neparastas un negaidītas darbības, kas uzbrucēju varētu samulsināt un likt viņam atteikties no agresīvā nodoma. Piemēram, izliecieties, ka Jums paliek slikti ar sirdi vai sākas epilepsijas lēkme, vai pajautājiet: ‹‹Nezini, kur te tuvumā dzīvo, nu, tas, kurš pagājušajā nedēļā iznāca no zonas?››
- Par pretošanos ar fizisku spēku ir atšķirīgi viedokļi. Daži eksperti iesaka nekādā gadījumā nepretoties vardarbībai, īpaši, ja uzbrucējs ir bruņots – cietušajam var būt lielāka iespēja palikt dzīvam tad, ja viņš atzīs uzbrucēja pārākumu un varu pār sevi. Atdodiet laupītājam visu prasīto, jo nekas nav vērtīgāks par Jūsu dzīvību, ko riskējat zaudēt pretestības gadījumā.
- Cits viedoklis – negaidīt nenovēršamo uzbrukumu un rīkoties pirmajam. Lielākā daļa uzbrucēju nav gatavi pretestībai, tāpēc uzbrūciet pirmais – negaidīti, mežonīgi un ar visu spēku, lai uz brīdi uzbrucēju padarītu aktīvas rīcības nespējīgu un Jūs varētu aizbēgt. Tikai atcerieties, ka nedrīkstat pārsniegt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, lai pats nekļūtu par noziedznieku.
- Personai ir tiesības sevi aizstāvēt neatkarīgi no iespējas izvairīties no uzbrukuma vai vērsties pēc palīdzības pie citām personām. Nepieciešamā aizstāvēšanās ir darbība, kas izdarīta, aizsargājot valsts vai sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības, kā arī personu pret uzbrukumu vai uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek radīts kaitējums. Kriminālatbildība par šādu rīcību iestājas tad, ja pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas. Tādā gadījumā var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, ar arestu vai ar piespiedu darbu. Par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīmredzama aizsardzības nesamērība ar uzbrukuma raksturu un bīstamību, kā rezultātā uzbrucējam tiek radīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu uzbrukumu.
- Foto: istockphoto.com
- Pretojoties cīnieties bez noteikumiem un izmantojiet jebko, kas var kalpot par ieroci. Pirmais sitiens ir svarīgākais, un tas ir jāmērķē pa visjutīgākajām vietām, kas ilgstoši saglabā sāpju sajūtu: kājstarpe (vīriešiem), acis (spēcīgs iztaisnotu, cieši kopā saspiestu pirkstu dūriens), kakls, ausis, saules pinums, pakausis un ceļgali. Efektīvs ir spēcīgs abu plaukstu vienlaicīgs sitiens pa uzbrucēja ausīm. Izliecieties, ka ieķersieties pretinieka kājstarpē, un pretinieks instinktīvi nolaidīs rokas lejā, lai aizsargātos, bet Jūs tajā brīdī trieciet labās rokas pirkstus pretinieka acīs. Speriet pretiniekam pa kājstarpi, un viņš instinktīvi pielieksies, tas Jums dos iespēju no visa spēka viņam iesist pa degunu. Ar papēdi speriet uzbrucējam pa kājas pirkstiem. Labs aizsargāšanās veids ir iekošanās miesā, izraujot ādas gabalu.
Informācijas avoti:
www.likumi.lv, internetā pieejamie materiāli, kā arī izmantotas idejas no A. Kočergina grāmatas ‹‹Vīrs ar cirvi››.
Iveta Odiņa