Ko darīt, ja ir alerģija pret dzīvniekiem?

Konsultē klīnikas Headline alergologs un plaušu slimību speciālists, dr.med. Māris Bukovskis

Vai esat sajutuši kādreiz pēkšņas iesnas, niezi acīs vai apsārtumu uz rokas uzreiz pēc dzīvnieka glaudīšanas? Tad Jums, iespējams, ir alerģija pret dzīvniekiem.

Teorētiski alerģiju var izraisīt jebkurš dzīvnieks, jo tas ir svešs olbaltums. Alerģijas simptomu izplatība saistīta ar diviem faktoriem: kontakta biežumu un alergēna koncentrācijas.

Dzīvnieki, ar kuriem mēs visbiežāk ikdienā saskaramies, ir kaķi un suņi. Tomēr alerģiju var izraisīt arī truši, kāmīši, žurkas, putni un pat zirgi. Pēdējo desmit gadu laikā kā mājdzīvnieki tiek ievesti dažādi eksotiski zvēriņi, piemēram, šinšillas, mājas sesks u.c., un pamazām arī pret šiem dzīvniekiem parādās alerģiskas reakcijas. Alergēns ir dzīvnieku epidermas (ādas virsējā slāņa), vilnas vai siekalu olbaltums. Piemēram, tā saucamās nealerģiskās kaķu sugas ar īsu spalvu vai bezspalvainie kaķi, ir mazāk alerģiski. Tomēr vai jūs esat redzējuši kaķi, kurš nelaizās? 

Dzīvnieku alerģijas gadījumā parasti par diagnozi nav īpašu šaubu, jo simptomi, alerģisku iesnu, acu nieze, apsārtuma vai astmas veidā parādās tieša kontakta laikā. Cilvēki parasti skaidri novēro saistību starp kontaktu un simptomiem. Lielākoties tie izzūd ātri pēc kontakta pārtraukšanas pat nelietojot medikamentus. Tomēr daļai pacientu alerģijas simptomi ir smagi un saistīti ar astmu.

Dzīvnieku, piemēram, kaķa, alergēns ir sīks un tā izmēri nepārsniedz dažus mikrometrus, tāpēc Rezultātā aptuveni 25% no kopējā alergēna daudzuma telpās, kurās uzturas dzīvnieks pastāvīgi atrodas gaisā un alerģiskam cilvēkam izraisa slimības simptomus.

Interesanti pavērot, kā mainās alerģiska pacieta jutība pret dzīvnieku alergēnu. Daļai pacientu novēro tolerances jeb pierašanās attīstību pret personīgo mājdzīvnieku. Lai gan joprojām ne reti saglabājas visai smagi alerģijas simptomi saskaroties ar svešu tās pašas sugas mājdzīvnieku. Rezultātā, ja agrāk ārsti kategoriski ieteica šādā gadījumā, atbrīvoties no dzīvnieciņa, tad tagad attieksme kļuvusi pielaidīgāka. 

Kontakts obligāti jāizslēdz, ja simptomi, neskatoties uz ilgstošu kontaktu, saglabājas un neveidojas tolerance. Ļoti svarīgi ir pēc atbrīvošanās no mājdzīvnieka vairākas reizes dzīvojamās telpās veikt ģenerāltīrīšanu. Jāiztīra viss, ieskaitot spilveni, segas, drēbes, aizkari, mīkstās mēbeles, mēbeļu apakšas. Kaķa alergēnu iespējams atrast telpās, kur tas uzturējies pat daudzus gadus pēc tam, kad dzīvnieks tur vairs nedzīvo. 

Pētījumi liecina, ka kaķa alergēns veiksmīgi tiek izplatīts ar drēbēm. Piemēram, bērni, kam mājās ir kaķis, šo alergēnu „aiznes” uz skolu vai bērnu dārzu, kur tas atrodams tādā daudzumā, lai izraisītu alerģijas simptomus bērniem, kas kaķi nepanes, neskatoties uz to, ka mājās ģimenē tiek ievēroti visi piesardzības pasākumi.

Pacientiem, kam attīstās tolerance, obligāti nav jāšķiras no mīļotā mājdzīvnieka. Dzīvnieku alerģijas ārstēšana daudzus gadus aprobežojās ar kontakta izslēgšanu un medikamentu lietošanu. Daļai pacientu alerģijas simptomus veiksmīgi var mazināt vai noņemt ar bezrecepšu medikamentiem. Zināmas alerģijas gadījumā ieteicams jau laicīgi iedzert pretalerģijas tableti, tad simptomu neparādīsies vai būs ievērojumi vājāki.

Alergēnu imunoterapiju, kas ir galvenā dažādu alerģiju ārstēšanas metode, dzīvnieku alerģijas gadījumā ilgu laiku tika ieteikta tikai tiem pacientiem, kam profesija saistīta ar darbu ar dzīvniekiem. Jaunākie zinātniskie pētījumi liecina, ka imunoterapija varētu būt ļoti efektīva ārstēšanas metode jebkuram pacientam ar dzīvnieku alerģiju. Attīstoties alergēnu imunoterapijas metodēm iespējams pat vistuvākajā nākotnē būs pieejami ātri un efektīvi risinājumi, kas varētu atvieglot vai pilnībā izārstēt alerģiju un saīsināt slimības ilgumu par daudziem gadiem.