Kafijas aizvietotāji
Jau senos laikos, kad kafijas pupiņas maksāja ļoti dārgi, cilvēki gribēja nobaudīt vismaz ko līdzīgu un eksperimentēja, lai radītu pēc garšas un krāsas kafijai līdzīgu dzērienu. Pētīsim, no kā var pagatavot šādus dzērienus un vai mūsdienās kāds piedāvā tos iegādāties, ja pašiem gatavot nav laika.
Kafijas aizvietotāju veidi
Kafijas aizvietotāju izgatavošanai izmantoja dažādu labību, dārzeņus, dārzeņu saknes, savvaļas augus, ozolzīles, kastaņus, sēklas un ogas. Bieži vien aizvietotāji sanāca ļoti līdzīgi dabīgajai kafijai, protams, neviens no tiem nesaturēja kofeīnu. Gadījās, ka lētās kafejnīcās nezinošākam klientam pasniedza dzērienu, kurā dabīgā kafija bija sajaukta ar aizvietotājiem vai pat sastāvēja tikai no tiem. Visbiežāk kafijas aizvietotājus izgatavoja no cigoriņu saknes, miežiem un ozolzīlēm.
- Foto: Hemera Photo Clip Art
Agrāk cigoriņus izmantoja kulinārijā un tautas medicīnā, bet tagad tie ir vairāk pazīstami kā kafijas aizvietotājs. Kafijas dzēriena pagatavošanai izmanto cigoriņa saknes. Vispirms tās ar stublājiem uz apmēram desmit dienām izklāj ēnā, tad saknes nomazgā, sagriež mazos gabaliņos un žāvē ēnā vai žāvētājā 60–80 oC temperatūrā. Sažāvētas cigoriņu saknes grauzdē pannā vai cepešpannā, līdz tās ir brūnas, un sasmalcina kafijas dzirnaviņās. Vāra pēc garšas (parasti tējkarote saknes uz glāzi ūdens), uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai un nostādina 3–5 minūtes nelielā siltumā vai karsta ūdens peldē. Pēc tam jāļauj ievilkties. Dzerot var pievienot pienu vai krējumu ar medu.
Līdzīgi dzērienu pagatavo no sarkanajām bietēm, topinambūra un burkāniem, cukurbietēm. Tāpat kafiju var pagatavot no rudziem, miežiem, saulespuķu sēklām, pupām, ozolzīlēm, arī no dadžiem, pieneņu saknēm u. c. Protams, kafijas dzērienu var gatavot, iepriekš nosauktās sastāvdaļas kombinējot vai pievienojot nedaudz dabīgās kafijas.
Cigoriņu kafiju ražo Neretas pusē
Jolantas Ratnieces uzņēmums, kas atrodas Neretas novada Mazzalves pagastā starp Dienvidsusēju un Mēmeli, uz Razbainieku ceļa, «Eglīšu» mājās, piedāvā grauzdētus cigoriņus – kafeju «Alīda». To gatavo pēc vecmāmiņas Alīdas receptes.
«Bērnībā katru dienu pirms skolas un pēcpusdienā tika dzerta vecmammas gatavotā kapija, un likās, ka tas ir pats par sevi saprotams un nekas īpašs. Kad piedzima meita, bija mazāk jādzer kafija ar kofeīnu un ienāca prātā vecmammas Alīdas gatavotā kapija. No veikalā pieejamajām neviena nelikās gana laba. Vienīgā izeja bija pagatavot pašai.
- Foto: no Jolantas Ratnieces personīgā arhīva
Vasarā tika audzēti cigoriņi, un rudenī varēja ķerties pie gatavošanas. Pēc vecāku un radu atmiņām restaurēju recepti, pagatavošanas procesu, eksperimentēju un testēju. Uz Ziemassvētkiem visus apdāvināju ar kafejas paciņām. Man pašai garšoja un likās, ka ir noķerta bērnības garša. Pēc atsauksmēm sapratu, ka tā lieta varētu aiziet, un Mārtiņa Rītiņa īpašā interese lika noticēt savai idejai,» stāsta Jolanta.
Kafijas ražošanas uzsākšana un attīstība
Jolanta dalās atmiņās par ieceres attīstību: «Lai piesaistītu Lauku atbalsta dienesta līdzekļus, tika rakstīts projekts. To apstiprināja, arī banka aizdeva naudiņu. Noticēja un uzticējās. Sākums bija ļoti grūts, tika realizētas neprātīgas idejas un eksperimentēts ar iekārtām. Liels paldies jāsaka radinieku un vecāku nesavtīgajam atbalstam. 2009. gada 12. decembrī tika aizšūta pirmā kafejas «Alīda» paka. Piedāvāju veikaliem savu preci, pati pārdevu Berga Bazāra Slow Food tirdziņā. Interese bija un, kad piedāvāju nogaršot, pircējiem sāka iegaršoties.
Tagad iegādāties grauzdētus cigoriņus, kafeju «Alīda», var zaļajos veikaliņos, «Lāču» maizes veikaliņos, lielveikalos «Sky», Liepkalnu maizes ceptuvē uz Daugavpils šosejas, varat meklēt arī veikalos Valmierā, Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Salaspilī, Aizkrauklē un Madonā. Ja nav, varat lūgt veikala saimniekus sazināties ar mums – piegādāsim arī uz Jūsu pilsētu.
Labprāt apmeklējam Kalnciema kvartāla tirdziņus un Berga Bazāra Slow Food tirdziņu. Mārtiņš Rītiņš pavasarī solījis uzsākt jaunu tradīciju un organizēt krāšņus un gardus tirdziņus pie «Vincenta». Piedalāmies arī izstādēs «Ražots Latvijā» un pavasarī būsim arī izstādes «Ražots Baltijā» dalībnieki. Mums ir arī mājaslapa – www.kafejaalida.lv.
Plāni? Saglabāt kvalitāti, labprāt palielinātu ražošanas jaudu, domāt jaunas variācijas un pārsteigt klientus ar ko jaunu.»
Izejvielas Kafijas pagatavošanai un baudīšanas noslēpumi
«Cigoriņus un burkānus audzējam paši savā laukā. Tas prasa vairāk rūpes, bet tā vari būt pārliecināts, ka ieliktais darbs ravēšanā vainagosies ar labāku ražu un audzēšanā netiek izmantota ķīmija. Miežus iepērku no zemnieku saimniecības. Ozolzīles salasa skolēni laukos, tā pelnot naudiņu ekskursijai.
- Foto: no Jolantas Ratnieces personīgā arhīva
Parasti no rītiem dzeru pupiņu kafiju, bet pēcpusdienās uzvāru cigoriņu kafeju. Uzlieku Skrīveru «Mājas saldējuma» cepurīti un ar žurnālu baudu pēcpusdienas atpūtu. Lai kafeja sanāktu labāka, tā ir jāievāra. Ieberam kafijkannā pulveri, iesildām uz plīts un tad uzlejam verdošu ūdeni. Jo mazāks vārāmajam traukam atvērums, jo kafeja sanāk aromātiskāka. Ļaujam uzskriet burbulim un uz trīs minūtēm atstājam ievilkties.
Varam vārīt itāļu kanniņā. Slinkojot varam arī pagatavot nospiežamajā krūzē, bet zūd daļa aromāta un vārīšanas burvības. Vecmamma kreftīgumam iesvieda šķipsnu sāls. Lejam krūzēs caur sietu un tad pievienojam cukuru vai medu, pienu vai saldo krējumu, saldējumu. Vasarā atdzesējam uzvārīto kafeju, ieberam ledu, ielejam sīrupu un saldo krējumu. Veldzējamies ar aukstu.
Šo kafeju droši var dzert arī bērni, jo cigoriņa veselīgās īpašības ir izslavētas plaši – stiprina imunitāti, uzlabo vielmaiņu un palīdz aknām.
Kafejas ražošana ir rūpēm pilns bizness, jo pagaidām, lai nodrošinātu pircējiem pieejamu cenu, mēģinu samazināt izmaksas, kur vien varu. Ļoti noder grāmatvedes zināšanas. Saprotu, ka man vēl daudz ir jāmācās, jāstrādā un jāuzdrīkstas. Bet man patīk, sanāk, un katru vakaru es pasaku paldies savai vecmammai par tik vērtīgu mantojumu,» atzīst Jolanta.
Iveta Odiņa