Kāda funkcija mūsu dzīvē ir miegam
Tajos brīžos, kad neesam pietiekami izgulējušies, aizdomājamies, kāpēc mūs tik ļoti ietekmē miegs un kāpēc mums vispār tik ļoti nepieciešams trešo daļu savas dzīves pavadīt miegā.
Mazi bērni guļ visvairāk, un, kā zināms, viņi guļot aug un attīstās. Augšanas hormons tiek izstrādāts tieši gulēšanas laikā, savukārt vecākiem cilvēkiem vajag vairāk laika, lai iemigtu, bet mazāk laika, lai izgulētos. Pieaugušajiem miegs palīdz atjaunot spēkus, justies mundriem, uztur labu garastāvokli un attieksmi pret dzīvi.
Miegs, tāpat kā ēdiens un ūdens, ir kas tāds, bez kā mēs nevaram iztikt, lai kvalitatīvi dzīvotu. Ilgstoša negulēšana var beigties arī letāli, jo var izraisīt uzmanības traucējumus, kas var ietekmēt drošību, rosināt sirdslēkmi un citus bīstamus veselības traucējumus. Tomēr miegs ietekmē arī daudzus citus cilvēka procesus, un visvairāk jautājumu zinātniekiem ir par to, kāpēc ir procesi, kas notiek tikai miegā un nevar notikt, cilvēkam esot nomodā.
Miega darbības princips
Miegu ietekmē dabiskais diennakts ritms, kad gaismu nomaina tumsa.
- Foto: istockphoto.com
Tam seko līdzi mūsu smadzenēs esošais iekšējais bioloģiskais pulkstenis un ietekmē fizioloģiskos, bioķīmiskos un ar uzvedību saistītos procesus. Mūsu organismā pēc noteikta nomodā pavadīta laika izstrādājas vielas, kas signalizē par nogurumu un vēlmi doties pie miera, tieši tāpat kā ir hormoni, kas nodrošina, ka pēc noteikta gulēšanas laika smadzenes sāk darboties aktīvāk, un līdz ar to cilvēks mostas.
Cilvēkiem ir atšķirīga nepieciešamība pēc miega daudzuma, vieniem nepieciešamas sešas stundas, bet citiem vajag desmit stundas, lai pilnvērtīgi izgulētos, savukārt piecas stundas noteikti ir par maz, bet vienpadsmit stundas par daudz. To nosaka iedzimtība, dienas režīms, audzināšana un cilvēka pieredze. Turklāt nepieciešamais miega daudzums var būt mainīgs – vasarā cilvēki bieži vien jūtas izgulējušies pēc mazāk miegā pavadītām stundām nekā, piemēram, ziemā. Kad cilvēks slimo, viņam miegā jāpavada vairāk laika.
Seši nozīmīgi aspekti, ko ietekmē miegs
Hārvardas Sieviešu veselības organizācija norāda uz sešām lietām, ko spēj ietekmēt miegs.
Mācīšanās un atmiņa. Miegs palīdz smadzenēm apkopot jauniegūto informāciju, un šo procesu sauc par atmiņas konsolidāciju. Tāpat pētījumos ir iegūti rezultāti, kas apliecina, ka cilvēki, kas pēc mācīšanās dodas gulēt, nepieciešamos uzdevumus var izpildīt rezultatīvāk. Cilvēki, kuri ir labi izgulējušies, spēj labāk koncentrēties, un viņiem ir labāka atmiņa nekā tiem, kuri nav izgulējušies vai cieš no miega traucējumiem.
Metabolisms un ķermeņa svars. Hroniska neizgulēšanās var ietekmēt to, kā ķermenis uzņem un apstrādā ogļhidrātus, kā arī ietekmēt hormonu darbību, kas ir atbildīgi par mūsu apetīti.
Drošība. Miega trūkums palielina iespēju aizmigt dienas laikā, tā teikt, uz līdzenas vietas. Un tas var ietekmēt kā darba pienākumus, tā braukšanas kvalitāti un citas jomas, kurās cilvēks ir iesaistīts un par kurām ir atbildīgs.
Noskaņojums. Miega traucējumi var veicināt aizkaitināmību, nepacietību, nespēju koncentrēties, nomāktību un pat depresiju. Turklāt par maz miega var veicināt noguruma rašanos, kā dēļ negribas darīt pat to, ko parasti patīk darīt un kas līdz šim ir aizrāvis un interesējis.
Sirds un asinsvadu veselības stāvoklis. Nopietni miega traucējumi ir saistīti ar hipertensiju, paaugstinātu asinsspiedienu, paaugstinātu stresa hormonu līmeni un sirdsdarbības traucējumiem. Turklāt risks palielinās ne tikai tiem, kas guļ par maz, bet arī tiem, kas guļ par daudz.
Slimības. Neregulārs miegs mazina imunitāti. Lai palīdzētu šūnām atjaunoties, ir nepieciešams pilnvērtīgs miegs, jo tas palīdz cīnīties pat ar vēzi. Ja cilvēks neizguļas, viņš arī ātrāk noveco, cilvēks var ne tikai nokristies svarā, bet arī nevēlami pieņemties svarā.
Pētot nopietnāk, dažādi miega pētnieki nonākuši pie atšķirīgiem secinājumiem par miega nozīmi. Viens no secinājumiem: miegs mums nepieciešams, lai taupītu enerģiju, kas, kustoties, uzņemot barību un veicot citas aktivitātes, tiek vairāk patērēta. Vēl ir noskaidrots, ka miegā cilvēks ne tikai taupa enerģiju, bet visi procesi darbojas lēnāk, tai skaitā palēninās arī vielmaiņa, tāpēc organisms spēj efektīvāk cīnīties ar brīvajiem radikāļiem, kas, guļot pārāk maz, strauji palielinās. Tāpat miega laikā tiek stimulēta jaunu nervu saišu veidošanās.
Tomēr pavisam citādāk miega nozīme izpētīta atmiņas veidošanās procesā. Cilvēks jaunu informāciju noglabā īslaicīgajā un ilglaicīgajā atmiņā. Īslaicīgajā atmiņā esošo informāciju cilvēkam ir viegli iegūt un izmantot, tomēr tā ar laiku pazūd, savukārt ilglaicīgajā atmiņā informācija uzglabājas ilgāk. Lai informācija saglabātos ilglaicīgajā atmiņā, ir nepieciešams miegs, jo tad īslaicīgajā atmiņā esošā informācija tiek atkārtota daudzas reizes un nogulstas ilglaicīgajā atmiņā. Interesanti, ka atšķirībā no redzes un dzirdes, kas miega laikā nav aktīvas, oža naktī ir aktīvāka, tāpēc, ja ir vēlēšanās kaut ko labāk atcerēties, var izmantot smaržas, ko lieto pa dienu, kad apgūst jauno. Naktī tā pati smarža ļaus labāk atcerēties jauno informāciju. Šai smaržai nepieciešams darboties brīdī, kad cilvēks ir dziļajā miega fāzē, kas iestājas apmēram pusstundu pēc iemigšanas un kurā cilvēks pavada ceturto daļu sava miega perioda.
Ja gribas moži pamosties, nepieciešams mosties pēc tā dēvētā sapņu miega, jo tajā smadzenes darbojas līdzīgi kā nomoda laikā. Lai varētu aprēķināt, kad tas būs, jāņem vērā, ka viens miega intervāls ilgst 90 minūtes, tāpēc, ja cilvēks aiziet gulēt plkst. 23:00, visvieglāk būs piecelties plkst. 6:30. Plkst. 7:00 būs grūtāk pamosties, jo būs iestājusies dziļā miega fāze, kad pilnībā zūd apziņa, cilvēks nereaģē uz apkārtni, un šajā fāzē guļošo ir ļoti grūti pamodināt.
Jārēķinās, ka arī miega pārtraukumi var ietekmēt miega kvalitāti, pat ja tas ir nepieciešamā daudzumā. To īpaši izjūt vecāki, kad bērni naktī mostas, vai ir citi iemesli, kāpēc jāmostas. Ilgstošā laika periodā tas samazina darba un mācīšanās spējas, veicina neuzmanību, nespēju koncentrēties. Palīdzēt var neliela diendusa, kas atjauno spēkus un palīdz koncentrēties darbam, kā arī uzlabo darba spējas un kopējo noskaņojumu, jo nav jācīnās ar vēlmi pagulēt. Interesanti, ka Vācijas Miega zinātnes un miega medicīnas asociācija ir izpētījusi, ka šāda snauda un kopēja laba izgulēšanās nodrošina cilvēka spēju kāpt pa karjeras kāpnēm, iegūt vēlamo atalgojumu un strādāt darbu, kas patīk. Tāpēc nav vēlams miegam laupīt laiku, vēloties izdarīt vairāk un sasniegt vairāk, jo ilgtermiņā cilvēks būs tikai zaudētājs. Kvalitatīvs miegs – tā ir kvalitatīvas dzīves nepieciešamība.
Iveta Rozentāle