Drošība uz ūdens
Oficiālā peldsezona šogad, 2011. gadā, tika atklāta tikai 15. maijā, bet, kā Cāli informēja VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Viktorija Šembele, VUGD no ūdens tilpnēm ir izcēluši jau 37 noslīkušos. Vairumā gadījumu tie ir vīrieši. Jūnija mēnesī noslīkuši jau desmit cilvēki, to skaitā viens bērns. Patiesā statistika ir vēl lielāka, jo gadījumos, kad noslīkušais jau nogādāts krastā un nav jāmeklē, VUGD uz notikuma vietu neizbrauc, un tas neparādās viņu statistikas datos. Saskaņā ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra datiem pagājušajā gadā ir noslīkuši 236 cilvēki.
Lai vasaras atpūta pie ūdens nepārvērstos traģēdijā, VUGD atgādina, ka biežākie noslīkšanas iemesli ir peldēšanās alkohola reibumā, pārdrošība (lēkšana ūdenī nepārbaudītās vietās, cenšanās pierādīt spēju aizpeldēt tālāk utt.), kā arī veselības problēmas karstajā laikā, kuras rodas sakarsušam cilvēkam pārāk strauji ieejot aukstā ūdenī.
Svarīgākās drošības prasības atpūtai pie un uz ūdens
Parastajiem atpūtniekiem, ja viņi nav «roņi», peldēšanās sezonu ieteicams uzsākt, kad ūdens temperatūra ir vismaz +18 oC.
Peldieties šim mērķim paredzētās vietās. Par to liecinās zīme «Peldēties atļauts».
Nav ieteicams doties peldēties vienam. Ja tomēr dodies, informē krastā palikušos par to, cik ilgi un tālu esi plānojis peldēt, vai esi paredzējies nirt zem ūdens.
Nepārvērtē savus spēkus! Ja reiz esi varējis pārpeldēt upi, tas nenozīmē, ka to vari arī šodien.
Nepazīstamā vietā nedrīkst uzreiz lēkt ūdenī. Lēkt no tiltiem vai citiem paaugstinājumiem ir kategoriski aizliegts.
Nepeldies alkohola reibumā.
Nepeldies stipra vēja vai negaisa laikā, naktī.
- Foto: istockphoto.com
Ja esi pārkarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa. Citādāk var sākties krampji vai rasties problēmas ar sirdsdarbību.
Pirms nodarbojies ar kādu ūdens sporta veidu vai brauc ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, uzvelc glābšanas vesti.
Atrodoties uz matrača vai peldriņķa, nevajadzētu peldēt tālu no krasta.
Ūdenī nevajag jokoties un skaļi saukt: «Palīgā! Slīkstu!»
Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt viņu krastā.
Var sniegt palīdzību no krasta, pametot virvē iesietu glābšanas riņķi, bumbu vai citu peldošu priekšmetu, kas palīdzēs noturēties virs ūdens.
Ja noticis nelaimes gadījums, nekavējoties izsauc glābējus pa tālruni 112. Pēc iespējas precīzāk jānorāda nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas.
Bērnu drošība uz ūdens
Jaunās peldsezonas sākumā vecākiem vajadzētu pārbaudīt izvēlētās peldvietas gultni – vai tā nav bedraina vai dūņaina.
- Foto: istockphoto.com
Bērniem drīkst ļaut rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķi, matrači, bumbas u. c.), plunčāties un peldēt tik tālu, lai pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā ātri steigties palīgā. Visdrošāk, ja pieaugušais atrodas ūdenī starp krastu un dziļumu.
Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt negaidītu izbīli.
Piemājas baseinos nevajadzētu atstāt peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību.
VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo, kaut vai uz sekundi novēršot uzmanību no bērna, var notikt nelaime.
Kādas pazīmes liecina par slīkšanu
Mario Vittone, kuram ir 19 gadu pieredze militārajā dienestā ASV Jūras kājnieku un Krasta apsardzes vienībās, mājaslapā publicējis noderīgu informāciju par to, kā atpazīt slīkšanu. Izrādās, ka slīkšana visbiežāk nemaz neizskatās tā, kā lielākā daļa cilvēku to ir iedomājušies.
Reālajā situācijā vērojama tikai neliela ūdens šļakstināšana. Nav māšanas ar rokām un saucienu pēc palīdzības, jo:
izņemot retus gadījumus, slīkstošais cilvēks fizioloģiski nespēj saukt pēc palīdzības – runāšana ir elpošanas sistēmas sekundāra funkcija, tādēļ vispirms tiek nodrošināta elpošana un tikai pēc tam spēja runāt;
mute slīkstošam cilvēkam virs ūdens nav pietiekami ilgu laiku, lai ieelpotu, izelpotu un vēl paspētu saukt pēc palīdzības;
slīkstoši cilvēki nevar žestikulēt, viņi instinktīvi izpleš rokas uz sāniem un atspiežas pret ūdens virsu, lai nedaudz paceltos un varētu elpot.
Protams, iepriekš minētais nenozīmē, ka cilvēks, kas ūdenī kliedz un māj ar rokām, nav nokļuvis nelaimē. Šādā gadījumā cilvēks, iespējams, ir sajutis briesmas, bet, atšķirībā no īstas slīkšanas situācijas, pats var sev palīdzēt, piemēram, pieķeroties pie glābšanas riņķa.
Citas pazīmes, kas var liecināt par slīkšanu:
galva atrodas zemu ūdenī, mute ūdens līmenī;
galva atliekta atpakaļ, un mute ir vaļā;
stiklainas acis un tukšs skatiens, cilvēks nespēj fokusēt redzi;
acis ir aizvērtas;
mati nosedz acis vai pieri;
netiek kustinātas kājas, cilvēks atrodas vertikālā stāvoklī;
strauja elpošana vai elsošana;
neveiksmīgi centieni peldēt noteiktā virzienā;
mēģinājumi ūdenī apgriezties uz muguras;
cilvēks reti parādās virs ūdens.
Iveta Odiņa