Spogulis

Desmit veselīgi ieteikumi ilgākai dzīvei

Ņemot vērā Sokrāta viedo domu, ka veselība nav viss, bet bez veselības viss ir nekas, vienmēr ir vērts padomāt, ko mēs varam darīt savas veselības labā. Šoreiz desmit ieteikumi labākai un ilgākai dzīvei. Tos izstrādājuši austrālieši, bet tie noder arī mūsu pusē.

1. Izbaudi dzīvošanu

Dzīvē nekam nav jēgas, ja no rīta negribam celties un ļauties jaunai dienai. Kāda jēga katrai dienai, ja mēs gaidām, kad tā ātrāk paies, lai aizietu gulēt un no rīta atkal gaidītu, kad diena beigsies?

Foto: istockphoto.com

Mēs katrs esam personība, un bez mums pasaule būtu citādāka. Kā saka, pilīte okeānā šķiet maz, bet bez vienas pilītes okeāns būtu mazāks. Daudzi arī zina par tauriņu spārnu vēdu efektu – taurenis ar spārnu vēcināšanu otrā pasaules malā var izraisīt orkānu. Ir vērts novērtēt pašiem sevi un dzīves nianses, lai zinātu, kas mums patīk un rada prieku.

2. Esi sasniedzams

Daļa cilvēku, līdzko viņi saskaras ar kādām grūtībām, vēlas norobežoties no visa, arī apkārtējiem cilvēkiem. Tomēr ir atklāts, ka cilvēki ar problēmām labāk tiek galā, ja nenorobežojas, ja dalās savās pārdomās, meklē risinājumus. Tā teikt, viena galva, tas ir labi, bet divas galvas – vēl labāk. Daloties ar kādu savās izjūtās un pārdomās, dzīve šķiet interesantāka, krāsaināka un labāka. Turklāt ir izpētīts – ja mums ir kāds, par ko rūpēties, mēs mazāk slimojam un esam dzīvespriecīgāki nekā tie, kuri dzīvo vieni paši.

3. Zini savas ģimenes un dzimtas vēsturi

Pārzināt savas dzimtas vēsturi nenozīmē tikai zināt, cik reizes kurš bijis precējies un kuram ir bijis visvairāk bērnu. Tas nozīmē zināt arī to, ar kādām slimībām radinieki slimojuši, un izprast šo ģenētisko attīstību, lai zinātu, no kā vajadzētu uzmanīties un ar ko rēķināties. Ja zināsi, kādas slimības bijušas no paaudzes paaudzē, un ievērosi, kas jādara, lai slimība tevi nepiemeklētu, tev būs iespēja dzīvot ilgāk.

4. Izvēlies ģimenes ārstu, kuram uzticies

Mēs esam pieraduši, ka mazi bērni regulāri jāved pie ārsta, lai viņi būtu veseli un laicīgi varētu konstatēt veselības problēmas. Savukārt pieaugušie visbiežāk mēģina ārstēties paši un pie ārsta dodas tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Tomēr jāatceras, ka arī pieaugušajiem vajadzētu regulāri apmeklēt ārstu, sekot līdzi veselības stāvoklim un iziet nepieciešamās pārbaudes. Ja uzticēsimies savam ārstam, mēs labprātāk viņu apmeklēsim, un viņam būs vieglāk mums palīdzēt.

5. Vingro, aktīvi kusties

Fiziskas aktivitātes nāk par labu mūsu veselībai, tas ir nenoliedzami. Atliek tikai atrast sev labāko. Vienam pietiks ar 30 minūšu ilgu pastaigu pirms vai pēc darba, cits dos priekšroku rīta vai vakara skrējienam. Vēl kāds labprātāk dosies uz svaru zāli vai arī izvēlēsies jogu vai pilates. Katrs var atrast sev piemērotāko fiziskās aktivitātes veidu, galvenais ir ievērot regularitāti – vismaz trīs reizes nedēļā. Ja sportosi regulāri, uzlabosies veselība, sirds labāk strādās, nebūs muskuļu saspringums un saspringti pleci, kā arī tu izvairīsies no osteoporozes, diabēta un vēža.

6. Ēd veselīgu ēdienu

Jāatzīst, ka šis nebūt nav viegls uzdevums, jo mūsdienās arī it kā veselīgi produkti var būt modificēti un piesātināti ar dažnedažādām nevēlamām lietām, lai ilgāk būtu svaigi vai ražošanas process būtu ātrāks.

Tagad zemnieki ļoti aktīvi darbojas. Viņi ir gatavi piegādāt preci pat līdz klienta namdurvīm, ir zemnieku tirdziņi, un lauku labumi kļūst arvien pieejamāki. Ja mums rūp mūsu veselība, ir vērts interesēties, kur tos iespējams iegādāties, vai apmeklēt zemnieku tirdziņu un atrast sev tīkamos lauku labumus.

Cilvēkam ir svarīgi ēst gan augļus, gan dārzeņus, kā arī uzņemt pietiekamu daudzumu šķidruma, vidēji 6–8 glāzes ūdens dienā. Protams, ja šo daudzumu gribēsim izdzert vienā piegājienā, tas liksies neiespējami, bet, ja strādājot blakus vienmēr būs glāze ūdens, dienas beigās būsi pārsteigts, cik daudz esi izdzēris. Ja ūdeni uzņem pakāpeniski, pa malciņam, tas nerada nevajadzīgu slodzi organismam, kā tas notiek, vienā piegājienā uzņemot daudz šķidruma. Ne velti bioloģijā mums mācīja, ka ēdiens ir jādzer, bet dzēriens jāēd. Tātad – dzēriens ir jādzer pamazām, bet ēdiens kārtīgi jāsakošļā un jāizgaršo.

7. Seko līdzi savam svaram

Šis ieteikums iet roku rokā ar iepriekšējiem diviem – ja aktīvi kustamies un veselīgi ēdam, nevajadzētu būt svara problēmām. Ja tomēr tādas rodas, jāmeklē ārsta palīdzība, jo svara problēmas var liecināt par kādu slimību. Nenoliedzami, ja ir liekais svars, sirdij ir grūtāk darboties, un arī citas slimības mūs var piemeklēt ātrāk.

8. Nedzer par daudz

Tas vairāk attiecas uz alkohola lietošanu. Tomēr jāatceras, ka pārmērīga šķidruma uzņemšana var izraisīt nevēlamu slodzi organismam, tūsku, tāpēc labāk ūdeni uzņemt pakāpeniski, lai organisms nepretotos.

Organismu nevajag pieradināt pie alkohola. Viena glāze vīna var būt pat veselīga, ja vien neizraisa galvassāpes, tomēr ir vērts ņemt vērā savu dzimtas koku. Ja katrā paaudzē ir bijušas problēmas ar alkoholu, nevajag ar to jokot, jo joki paliek joki, kamēr nepaliek nopietni. Atkarība tāpat kā slimība nenāk kliegdama, tā piezogas nemanāmi, un bieži vien pats cilvēks uzreiz nesaprot, ka ir kļuvis atkarīgs. Mūsdienās ir dažādas iespējas, kā ārstēties, bet labāk ir nesaslimt, nekā ārstēties visu dzīvi.

9. Nesmēķē

Nav jēgas saukt neko neizsakošus skaitļus par to, cik dzīvību ir prasījusi smēķēšana. Tiem, kuriem smēķējošās tantes vai onkuļi nodzīvojuši līdz gandrīz simts gadu vecumam, tas nebūs arguments, viņi drīzāk teiks, ka kūpināta gaļa saglabājas ilgāk. Savukārt tie, kuri piedzīvojuši, ka tuviniekam ir mutes vai plaušu vēzis, kas radījis neciešamas mokas vēl pirms nomiršanas, būs skaidrs – smēķēšana, tas nav ne stilīgi, ne skaisti, ne veselīgi.

10. Izbaudi drošu sauli

Par to mēs vairāk aizdomājamies vasarā, kad saule mūs karsē visnegantāk. Tomēr arī rudenī no tās vajadzētu uzmanīties, bet jo īpaši pavasarī, kad saulē var apdegt viens un divi. Labāk lietot aizsargkrēmu un sauli baudīt no rīta un pēcpusdienā, kad tās dotais siltums nav tik kaitējošs. Protams, latvieši, kuriem ir maz silto dienu, grib izbaudīt sauli, jo no tās ir arī labums – pēc mērenas un piesardzīgas gozēšanās saulē esam smaidīgāki un priecīgāki. Galvenais izvēlēties saudzīgāko un atbilstošāko laiku.

Būsim veseli!

Iveta Rozentāle

Citi noderīgi raksti

Kā pūcēm no rīta pamosties

Bailes grūtniecības laikā

Par veselību un pašsajūtu aprunājieties Cāļa forumā

Veselība

Citāda veselība

Izvēlies tapeti: Ābeļziedi