Avota ūdens
Avota ūdens izmantošana ir kļuvusi populāra. Ar kannām, plastmasas pudelēm un citādiem traukiem apbruņojušies, cilvēki mēro ceļu pēc ūdens uz tuvāko zināmo avotiņu, jo tā ūdens esot daudz tīrāks, garšīgāks un veselīgāks (reizēm pat dziedinošs) nekā mājās pieejamais vai veikalos nopērkamais. Par to, vai tā tiešām ir taisnība, sarunājāmies ar dabas pētnieku Ansi Opmani.
Avotu uzskaite un izplatība Latvijā
Atklātais sabiedriskais fonds «Dabas retumu krātuve» apvieno cilvēkus, kas sabiedriskā kārtā veic dabas pieminekļu, Latvijas ainavas, dabas retumu un dabas daudzveidības izpētes un saglabāšanas darbus.
- Foto: Ansis Opmanis
Pirms kāda laika fonds nodarbojās tieši ar avotu izpēti – vāca ziņas no literatūras avotiem, meklēja dabā, daļai veica ūdens caurplūduma, temperatūras mērījumus un citus datus salīdzināšanai. Ir uzskaitīti vairāk nekā 2400 avotu, tomēr tie nav visi.
Daži no interesantākajiem Latvijas avotiem atzīmēti kartē, kas atrodama šajā interneta adresē.
Vēl viena vieta, kur var meklēt un papildināt ziņas par avotiem, ir šī interneta vietne.
«Laika trūkuma dēļ parasti avotiem nav izmērīts debits (cik daudz ūdens no avota iztek), labākajā gadījumā ir vizuāls vērtējums – daudz vai maz. Savas darbības laikā esam centušies mērīt ūdens caurplūdumu un izzināt, kurš ir lielākais avots. Manuprāt, arī avotiem, līdzīgi kā ir ar koku apkārtmēru, būtu jānosaka ūdens daudzums (piemēram, viens litrs sekundē), pēc kura varētu spriest, vai avots ir uzskatāms par dabas pieminekli. Vairāk avotu atrodami vietās, kur upju ielejas ir dziļākas un reljefs kalnaināks. Izteiktas avotu koncentrācijas vietas ir gar mūsu lielāko upju – Daugavas, Gaujas un Abavas – krastiem,» stāsta dabas pētnieks.
Ne visus literatūrā pieminētos avotus izdodas atrast. 20. gs. 20. gadu pētnieku rakstos ir minēti tautas dziedniecībā izmantoti veselības avoti, bet rakstītājs vai nu nav zinājis, vai vienkārši bijis ļoti skops ar atrašanās vietas norādēm, un tagad vairs neizdodas atrast cilvēkus, kuri zinātu šo avotu atrašanās vietu. Ir vairāki šādi avoti, kas zināmi tikai no literatūras avotiem un reālajā dzīvē nav atrodami.
Avotu veidi
Pēc iztekas veida var izdalīt kāpjošos, krītošos un slāņveida avotus. Kāpjošajiem avotiem ūdens iztekā nāk no dziļākiem slāņiem, un nereti veidojas vizuāli pievilcīgie smilšu mutuļi. Krītošie avoti parasti atrodami nogāzēs un upju ielejās, ūdens izplūst no koncentrētas iztekas. Slāņveida avoti ir krītošo avotu paveids, kam iztekas vieta ir plašāka, un parasti pie tās izveidojies dūksnains avota purviņš. Pēc ūdens sastāva ir izdalāmi sēravoti, ģipšavoti, kaļķavoti, dzelzsavoti un dzidravoti.
Jauno laiku ūdens ņemšana no avotiem saistīta ar to, ka mājā no urbuma nāk ūdens ar sliktākām īpašībām, parasti ar pārlieku lielu dzelzs saturu, un tas, kaut arī tīrs, nav piemērots dzeršanai. Tāpēc pēc dzeramā ūdens cilvēki brauc uz kādu dzidravotu, kam ir labāka ūdens garša. Protams, visi avoti nav izmantojami dzeramā ūdens iegūšanai, jo daži mūsu saimnieciskās darbības rezultātā ir piesārņoti. Ja avota tuvumā ir lielākas apdzīvotas vietas vai ražotnes, kā arī esošas un izbijušas atkritumu izgāztuves, ūdens kvalitāte pirms tam būtu jāpārbauda.
Ziņas par avotu izcelšanos. teikas un nostāsti
Ja ir zināšanas par vietas ģeoloģiju, redzot avota izteku un ūdeni novērtējot pēc smaržas un garšas, parasti var spriest arī par avota izcelsmi. Ūdens ķīmiskais sastāvs ir saistīts ar zemes slāņiem, pa kuriem ūdens ir plūdis.
- Foto: Ansis Opmanis
Piemēram, dzelzsavoti gandrīz vienmēr būs veidojušies devona smilšakmeņos un savā pazemes ceļojumā paņēmuši līdzi smilšakmeņu saistvielu – dzelzs savienojumus.
Teiku ir daudz, gan vairāk kā pirms simts gadiem pierakstītas, bieži vien ar mums tagad vairs nesaprotamu patieso vēstījumu (piemēram, zelta naudas mucas avotos, nogrimušas karietes ar cilvēkiem un zirgiem), gan nostāsti par nesenu laiku notikumiem (piemēram, par kādu Amatas pietekas avotu, kurā iebraucis traktors, pēc tam kādu laiku ūdens no avota izplūdis kā fontāns ar vairāku metru augstām strūklām).
Senākās tradīcijas ir saistītas ar ūdens dziedinošajām īpašībām, parasti ar acu un ādas slimību ārstēšanu. Jaunāku laiku tradīcijas ir saistītas ar avotu sargāšanu kā retu augu un kukaiņu dzīvotnes (dažādi Latvijas un Eiropas likumdošanā par saudzējamiem uzskatītie biotopi).
Ir teika par Salacas nosaukuma izcelsmi. Pie tagadējās Mazsalacas no alas iztecējis Sāls avots, no tā visi ļaudis smēluši ūdeni un to lietojuši sāls vietā. Avots bijis pazīstams arī citviet, un pēc tā nosaukuma cilvēki iesaukuši garām tekošo upi. Bet reiz kāds bruņinieks kalnā, pie avota, uzcēlis pili un ļaudīm sācis prasīt samaksu par ūdens smelšanu. Par to avots apvainojies un izsīcis.
Līdzīga vēstures atkārtošanās ir arī Cēsīs ar Dzelzs vārtu avotu (sena kulta vieta, kuru savā albumā zīmējis jau J. K. Broce). Tam mūsdienās uzradās «bruņinieks», kurš to sakopa un sāka prasīt maksu par ūdens smelšanu līdzi ņemšanai. Tomēr mūsdienu bakterioloģiskās un ķīmiskās analīzes uzrādīja, ka ūdeni vairs nebūtu vēlams izmantot dzeršanai.
Lauku un mežu meliorācija nodarīja postu avotiem, daudzu avotu iztekas izsīka. Ūdens gan dabā nepazuda – izveidojās jaunas iztekas meliorācijas grāvjos. Ir arī alas smilšakmens klintīs, kuras kādreiz izskalojuši avotu ūdeņi, bet tagad alas ir pilnīgi sausas – avots jau sen ir izsīcis.
Ja grib tirgot avota ūdeni
Procesu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 1130 «Noteikumi par dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām un kārtību, kādā izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai un sedz izsniegšanas izmaksas».
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilze Lejasbuda informēja, ka PVD veic uzraudzību un kontroli avota ūdens ražošanas uzņēmumos, kuri nodarbojas ar tā fasēšanu. Ja cilvēki no avotiem ņem ūdeni dzeršanai, tā ir brīva cilvēku izvēle. Šādu avotu uzraudzība un kontrole nav PVD kompetencē. Par to, vai kāds ir pārbaudījis šādu avotu ūdens kvalitāti un nekaitīgumu, var interesēties pašvaldībās, jo atsevišķos gadījumos pašvaldības ir veikušas analīzi.
Latvijā ražot un tirgot avota ūdeni ir atļauts, ja uzņēmums ir ieguvis nepieciešamos dokumentus un spēj nodrošināt vispārējās higiēnas prasības, kā arī specifiskās prasības avota ūdenim.
Veicot uzraudzību un kontroli avota ūdens ražošanas uzņēmumos, PVD pārbauda, vai uzņēmums ir ievērojis vispārējās higiēnas prasības, kā arī, vai ievēro specifiskās prasības avota ūdenim, piemēram, apstrāde, mikrobioloģiskie un ķīmiskie rādītāji, marķējums u. c.
Latvijā avota ūdeni traukos pilda trīs uzņēmumi: SIA «Venden», SIA «Vigo» un SIA «Eden Springs Latvia».
Iveta Odiņa