Ēteriskās eļļas
Jau ap 3000. gadu pirms mūsu ēras Slavenais ēģiptiešu ārsts Imhoteps, kurš kalpoja ķēniņam Cozeram, ārstēja ar aromātiskajām esencēm. Tās tika pārstrādātas par ziedēm, paturot katru augu taukainā eļļā. Aizgājējiem mēdza dot līdzi kapā pudelītes ar smaržīgām eļļām, kas pasargātu no dēmoniem.
Māka aromatizēt eļļas un ziedes tika pilnveidota antīkajā Grieķijā. Grieķu ārsti pievērsa īpašu uzmanību augu ārstnieciskajai iedarbībai. Jau Hipokrāts savos rakstos skaidri norādīja uz noteiktu kvēpināmo vielu kā, piemēram, mirres, timiāna un vīraka tvaiku ārstniecisko spēku.
Pie mums pēdējos gados ēteriskās eļļas guvušas plašu izplatību, jo tās viedo no jauna atklātas, dabiskas, saudzējošas ārstniecības metodes pamatu – aromātu terapiju.
Ēterisko eļļu ieguve ir atkarīga no tā, kurā auga daļā atrodas eļļas šūnas. Parasti tās iegūst destilācijas procesā. Ja ēteriskā eļļa atrodas ziedā, tad tā smaržo ļoti intensīvi un ir ātri gaistoša. Bieži vien tā tiek destilēta uzreiz pēc ražas novākšanas vēl turpat uz lauka. Turpretī eļļai, kas atrodas saknēs vai sēklās, ir vājāk izteikta smarža, taču tā ir noturīgāka. Eļļu no šīm augu daļām var iegūt arī vēlākā laika posmā.
Ēterisko eļļu īpatnība ir tā, ka tās satur auga viegli gaistošo esenci, kas veido tā būtību un spēku. Tāpēc arī tās sauc par esencēm.
Tās nesatur taukus un izgaist pilnībā.
Daudzveidīga ir ēterisko eļļu iedarbība uz cilvēku. Tas atkarīgs no mūsu ožas orgāniem. Mūsu smadzenes jutīgi reaģē uz ikvienu smaržas informāciju no ārpasaules.
Ēteriskās eļļas, kas ietekmē hormonu līdzsvaru, iedarbojas erotizējoši tāpat kā muskusa smarža. Citi aromāti paaugstina labsajūtu un veselību, pie kam tie, pirmkārt, regulē asinsriti un, otrkārt, arī būtiski iedarbojas uz psihiskiem procesiem. Atsevišķi aromāti var cilvēku atslābināt vai rosināt, radīt vieglas un pozitīvas emocijas.
Aromātu terapijā ēterisko eļļu labvēlīgo iedarbību uz cilvēku izmanto dažādās formās:
- Telpu aromatizēšana. Uzturoties telpā, kuras gaiss no eļļas lampiņas bagātināts ar gaistošām ēteriskām esencēm, bioloģiski aktīvās vielas koncentrētā veidā tiek uzņemtas ar visu ķermeni, it īpaši caur degunu un ožas orgāniem. Šādā viedā var attīrīties iekšķīgi un jau pēc pusstundas sajust šo vielu patīkamo iedarbību.
- Inhalācijas, uzlējumi pirtī. Sausai inhalācijai vairākas reizes dienā uzpilina dažus pilienus uz kabatlakatiņa, pieliek pie deguna un dziļi ieelpo.
- Ēterisko eļļu var uzpilināt arī uz gultas veļas. Lavanda uz spilvena veicina dziļu miegu, tējas koks atvaira insektus.
- Ēterisko eļļu uzņemšana caur ādu – masāžas, sejas maskas, kompreses. Tā kā šajā procesā eļļas iespiežas arī ādas un audu dziļākajos slāņos, tās mērķtiecīgi var izmantot terapijā, it īpaši ādas vai asinsrites traucējumu gadījumos.
- Piedevas vannām. Vannā ar ēteriskajām eļļām var panākt ļoti intensīvu iedarbību caur visu ādu. Ejot vannā, jūs varat atgūt mundrumu un atslābināties, sasildīties vai izvairīties no saslimšanas, kā arī sagatavoties mīlas naktij. Sajauciet 10 – 20 pilienus ēteriskās eļļas ar 1 ēdamkaroti šķidra medus vai 2 – 3 ēdamkarotēm krējuma vai piena un pievienojiet maisījumu vannas ūdenim. Mmm, kas būs par sajūtām...
- Daudzas ēteriskās eļļas var lietot arī iekšķīgi. Taču to vajadzētu darīt tikai zinoša ārsta uzraudzībā. Iekšķīgai lietošanai ēteriskās eļļas jāšķīdina medū vai tējā.
- Ēteriskās eļļas kopš seniem laikiem ir pārbaudītas ēdienu un dzērienu garšvielas un tiek lietotas slimību profilaksei.
Katrai ēteriskajai eļļai ir īpaša iedarbība uz cilvēku. Ēterisko eļļu molekulas iekļūst asinsrites un limfatiskajā sistēmā, tālāk audos, orgānos. Ēteriskās eļļas ir fantastisks dzīvības enerģijas krājums, kas veicina vielmaiņas procesus, dziedē brūces, stiprina imūnsistēmu.
Pret nogurumu palīdzēs piparmētru, rozmarīna, timiāna ēteriskā eļļa, pret pārslodzi — ģerānijas, rozmarīna, majorāna eļļa. Vientulību kliedēs ingvers un kumelītes, pesimismā neļaus ieslīgt ilangilanga, rožu un jasmīnu eļļa.
Iekaisuma procesus likvidēs kumelīšu, ģerānijas, lavandas, krustnagliņu, timiāna eļļas.
Pret apdegumiem lieto tējas koka, lavandas, rozmarīna, eikalipta, kumelīšu, salvijas eļļu.
Sastiepumiem noder piparmētru, sandalkoka, rozmarīna eļļa.
Iegaumējiet!
- Lietojiet tikai kvalitatīvas un tīras ēteriskās eļļas. Sintētiski iegūtām aromātiskām eļļām nav ārstnieciskas iedarbības, un tās var būt pat kaitīgas.
- Lietojot ēteriskās eļļas, šaubu gadījumā jādozē drīzāk mazāk nekā vairāk.
- Ēteriskās eļļas nedrīkst dot zīdaiņiem
- Bērni jutīgāk nekā pieaugušie reaģē uz ēteriskajām eļļām. Pietiek ar trešdaļu no pieaugušā devas
- Gļotādas un dzimumorgānus nevajadzētu ierīvēt ar ēteriskajām eļļām
- Uz ādas lietotas citrusu eļļas paaugstina tās gaismas jutīgumu
- Nav vēlams jaukt kopā vairāk par trīs ēteriskajām eļļām
- Epilepsijas slimnieki nedrīkst lietot šādas ēteriskās eļļas: fenheli, izopu, kamparu, muskatu, rozmarīnu, salviju, tūju, vībotni
- Alerģijas slimniekiem pirms kādas ēteriskās eļļas lietošanas vajadzētu izdarīt testu uz panesamību tieši uz ādas: uztriepjot uz apakšdelma mazliet eļļas. Ja āda kļūst sārta, jums vajadzētu atturēties no šīs ēteriskās eļļas lietošanas
- Uzturā vai par kosmētikas pamateļļām izmantojiet tikai nekarsētā veidā izspiestās augu eļļas, nevis rafinētas vai karsētas.
Raksta pamatā izmantoti materiāli no A.Zīmonsas grāmatas „Ēteriskās eļļas” Alberts XII 1998.
Citi noderīgi raksti
Tūpļa guļa un bērna pagriešana dzemdībās 1. daļa