Biblioterapija
Ir cilvēki, kuriem ļoti patīk grāmatas. Iespējams, viņi neapzināti izvēlējušies veidu, kā sevi ārstēt, jo biblioterapija ir terapijas virziens, kurā indivīda problēmas tiek risinātas, izmantojot grāmatu lasīšanu. No grieķu valodas biblion – grāmata, therapeia – terapija; dziedināšana ar grāmatas palīdzību, tikumiski estētiskās audzināšanas metode.
- Foto: Ilze Zicāne
Grāmata ir tā, kas iet cauri laikiem, neatkarīgi no gada, kurā tā tikusi izdota. Vēsturiski grāmatu labvēlīgā ietekme zināma jau kopš pirmajām bibliotēkām Senajā Grieķijā, kur Tēbu bibliotēkas durvis rotāja uzraksts «Dvēseles dziedināšanas vieta». Arī mūsdienu informācijas laikmetā, kad dominē datori un internets, cilvēki – kāds vairāk, kāds mazāk, bet izvēlas izlasīt kādu grāmatu – vienkārši atslodzei, jaunu ideju, zināšanu, risinājumu iegūšanai vai iedvesmai – gan darbam, gan personīgajos jautājumos.
Tomēr vienkārša grāmatas lasīšana atšķiras no terapeitiskas lasīšanas. Ja grāmata tiek izlasīta no vāka līdz vākam, īpaši neiedziļinoties tās saturā un ietvertajās domās un atziņās, tā ir ikdienišķa grāmatas izlasīšana.
Nedirektīvā lasīšana
Terapeitiskajā lasīšanā cilvēks iedziļinās grāmatas autora uzrakstītajā, analizē, izvērtē, meklē dziļāku vēstījumu, iegūst jaunu pieredzi un tā rezultātā gūst pozitīvas izmaiņas savās domās, attieksmē, rīcībā. Bērns, lasot pasakas, iejūtas galvenā varoņa tēlā un līdz ar to rod risinājumu kādai savai problēmai – grūtībām skolā, sarežģījumos attiecībās ar vecākiem un vienaudžiem, kā arī pasauli. To sauc par nedirektīvo lasīšanu – mākslas terapijas paveidu. Tāpat arī, iesakot cits citam kādu grāmatu, kā arī bibliotekāram prasot pēc padoma, kuru grāmatu izvēlēties, mēs netieši attīstām šo mākslas terapijas novirzienu, jo labas grāmatas mēs iesakām kā cilvēki bez akadēmiskām zināšanām medicīnā vai psiholoģijā.
Direktīvā lasīšana
Otrs paveids ir direktīvā lasīšana jeb zinātniskā biblioterapija, kas ir jau nopietnu fizisku vai garīgu saslimšanu ārstēšana, kas notiek ciešā sadarbībā ar mediķiem. Grāmata, kas piemērota ārstēšanai, tiek izvēlēta tikai pēc konkrētas diagnozes noteikšanas. Grāmatas izlasīšana ir kā tilts uz sarunu, lai varētu ārstēt cilvēku. Tāpat palīdzēšana notiek arī uzdodot slimniekam mājas darbus, kas balstīti uz izlasīto.
Lasīt individuāli un kolektīvi
Biblioterapija var notikt ne tikai vienatnē, bet arī grupā. Līdz ar to grāmatu mīļotāju klubiņš, kur cilvēki sanāk kopā, lai pārrunātu kādu izlasītu grāmatu, arī ir sava veida terapija, jo īpaši, ja tādā veidā tiek meklēti un pārrunāti konkrēti risinājumi kādai problēmai, piemēram, bērnu audzināšanā, darbā, attiecībās.
Biblioterapija kā alternatīva iespēja
Vairums pētījumu norāda, ka labākie biblioterapijas rezultāti tiek sasniegti, ja tā tiek izmantota kā papildus terapija citai ārstēšanai. Ar šo terapijas veidu iespējams ieinteresēt tos cilvēkus, kas izvairās no tradicionālajiem palīdzības meklēšanas ceļiem vai tradicionālajiem ārstniecības veidiem. Arī ekonomiskās krīzes apstākļos, kad daudzi nespēj atļauties speciālistus, lai risinātu veselības un psiholoģiskās problēmas, cilvēki var izvēlēties grāmatu kā līdzekli, ar kuras palīdzību meklēt izeju.
Cālis.lv foruma apmeklētāji dalījušies pieredzē, kā literatūra palīdzējusi smagos vai sarežģītos dzīves posmos.
«No skata esmu feina čikse, bet man ir problēmas ar alkoholu. Es nedrīkstu dzert vispār, bet ir brīži, kad noraujos. Apzinos, ka esmu slima ar alkoholismu. Tagad esmu nolēmusi atmest dzeršanu pavisam. Stimuls – izlasīju Alena Karra grāmatu par alkoholismu, un tā man deva iedvesmu atteikties no tā uz mūžu.»
«Varbūt citi izteiksies skeptiski, bet var iegādāties kaut vai to pašu Bērnas Rondas grāmatiņu «The Secret»! Tās iedvesmas, ko viņa dod, pietiks vismaz pāris nedēļām.»
«Garastāvokļa uzlabošanai varu lasīt Džibrāna «Pravietis» vai Ričarda Brensona «Losing My Virginity. Autobiogrāfija». Pirmā baro dvēseli, otrā – iedvesmo darbiem.»
«Ir tāda Sāra Bronika, kurai ir grāmatu sērija «Vienkāršā pārpilnība». Principā tur aprakstītais ir kaut kas līdzīgs tam, kā jūtos es – ikdienā, lai saņemtos, man vajag kādu patīkamu sīkumu, par ko priecāties, uz ko tiekties – vienalga, vai tas ir karsts kakao ar tējkaroti konjaka smaržai vai putnu balsis, vai saules staru uzsildīta priežu smarža. Tam ir jābūt kaut kam sasniedzamam – kaut vai konfektīte pie kafijas plkst. 15.00, ja zinu, ka visa diena tiks aizvadīta cīnoties ar papīriem un citu departamentu bezdarbību. Šādi es uzlādējos un esmu gatava iet pretīm arī «lielākiem mērķiem».»
«Es pašlaik lasu Mireijas Giljāno grāmatu «Francūzietes nekļūst resnas» un smeļos iedvesmu porciju samazināšanā un jaunas attieksmes pret ēdienu veidošanā. Redzēsim, kā izdosies.»
«Mani iedvesmoja Marionas Kistenmaheres grāmata «Dzīvo vienkāršāk». Tur ir daži konkrēti padomi, kurus lieku lietā iedvesmas brīžos. Ikdienā gan dzīvoju kā sanāk, bet ja noķeru sevi pie domas «ak, iekavētie darbi spiež nost», tad ķeros pie grāmatas domu graudiem un darāmo darbu saraksta veidošanas (izmantoju datoru, lai nav atkal un atkal jāraksta pienākumi, kas mēdz atkārtoties). Zināmi rezultāti ir! Šobrīd apzinos, ka no īdēšanas par savu slinkumu tiešām nekas nemainīsies, darbi ir jādara, grozies kā gribi. Vai arī jāslinko, ja to vajag! Man, piemēram, ir problēma sev atļaut paslinkot. Tādos gadījumos slinkošana izpaužas gumijas vilkšanā vai haotiskā kaut kā čubināšanā. Manuprāt, jāļauj sev kārtīgi atpūsties un tad tik pat kārtīgi jānododas darbam.»
Iveta Rozentāle
Citi noderīgi raksti
Pūču un cīruļu dažādais miega režīms