Bērzu sulas mūsu veselībai
Bērzu sulu dzeršana - tā jau izsenis ir riktīga latviešu padarīšana. Diez vai Eiropas Savienība šito saprastu. Un paši vainīgi. Viņi noteikti daudz ko ir zaudējuši.
Kad ziemai beidzoties, ir iespēja tikt pie bērzu un kļavu sulām, varam kārtīgi izskalot savus organismus. Tās labi palīdz arī tievētgribētājiem. Lielākā vērtība šīm sulām ir uzreiz pēc to iztecināšanas.
Pirmajās 3 - 4 stundās sulas satur bioloģiski aktīvo ūdeni, kurā molekulas nav izkliedētas, bet gan sakārtojušās kopās, ko dēvē par šķidrajiem kristāliem. Ja šķidrums cilvēka organismā nonāk šādā formā, tas daudz vieglāk iesaistās visos vielmaiņas procesos un tiek izmantots ievērojami efektīvāk nekā parasti. Tautā saka, ka šis ūdens ir dzīvs.
Bērza sula satur glikozi un fruktozi, bet kļavu sula – pārsvarā sukrozi. Bērzu sula ir mazāk koncentrēta nekā kļavu sula. Bērzu sula satur 0,5 līdz 2 procentus cukura un, lai pagatavotu biezu sīrupu, bērza sula ir jāsavāra, samazinot tās daudzumu 30 līdz 40 reižu, bet, lai iegūtu sīrupu no kļavu sulas, vārīšanas procesā tās daudzums jāsamazina tikai 25 reižu. Iegūtais gala produkts ir sīrups, kas pēc garšas atgādina melasi. Tieši no koka iztecinātai bērza sulai ir gandrīz nemanāmi saldena garša.
No koka tecinātās sulas dzeramas tikpat lielā daudzumām kā ūdens - apmēram 2 litri dienā. To sastāvā ir kālijs un virkne citu augsnei raksturīgu mikroelementu, arī vitamīni, taču to daudzums ir niecīgs. Tāpēc efekts rodams kopējā sulu izdzertajā daudzumā. Uzņemot lielu šķirdruma daudzumu, tiek veicinātas ne tikai urīnu dzenošās funkcijas, bet arī svīšana. Tā iespējams mazināt sāļu izgulsnējumus organismā, īpaši, urīna izvadsistēmā. Organisma skalošanas gaitā tiek veicināta šlakvielu (urīnviela, urīnskābe, kreatīns) un vielu pussabrukšanas produktu izvadīšana. Pēc bērzu sulu kūrēm vingrumu iegūst arī mugurkauls un locītavas. Lai justu efektu, sulas vēlams dzert pa litraam dienā vismaz 10 dienas pēc kārtas. Sulas ūdens vietā iesaka arī tējas, kafijas vai zupu vārīšanai. Termiski apstrādātas tās gan zaudē savu bioloģisko aktivitāti, taču mikroelementi saglabājas.
Garšas ziņā kļavu sulas ir saldākas par bērzu sulām, jo vairāk satur cukurus. Savukārt, bērzu sulas iegūst saldākas, urbjot bērzā, kas aug sausā vietā, piemēram, kalna galā. Sulas glabājot, to vērība mazinās. Tas vairs nebūs bioloģiski aktīvs dzēriens, bet gan garšīgs padzēriens, kas satur organiskās skābes (vīnsābe, pienskābe, dzintarskābe). Tās iesaistās dažādos vielmaiņas procesos. Sulas vēlams izdzert līdz Jāņiem.
Bērzu un kļavu sulas satur daudz dabisko cukuru un mikroelementu, ko organisms viegli asimilē, tāpēc tām ir spēcinoša iedarbība. Bērzu sulas var dzert, lai uzlabotu imunitāti, atvieglotu podagras, reimatisma un radikulīta sāpes un paātrinātu brūču dzīšanu. Zinātāji apgalvo, ka pavasarī izdzerot vismaz desmit litrus tikko tecinātas sulas, no organisma tiek izskaloti visi ziemā uzkrājušies sārņi un smiltis no urīnizvadceļiem.
Sulas var izmantot arī skaistumkopšanai. Senlatvietes sulās esot mazgājušas seju, jo tajās esošās vielas uzlabo ādas elastību un sejas krāsu, kā arī pasargā ādu no pavasara saules staru kaitīgās ietekmes. Bērzu sulā var skalot matus – tas palīdzot atbrīvoties no blaugznām, mati aug ātrāk un ir kuplāki.
Recepte sulu uzglabāšanai
Uz katru litru sulas liek vienu krustnagliņu. Šādi iespējams izvairīties no pelējuma rūgšanas procesā un novērst sulu glumēšanu. Garšas uzlabošanai pievieno 3 - 5 rozīnes, arī kādu citrona miziņu, upeņu zariņu. Trauku hermētiski noslēdz, uzglabā vēsumā.