Viss par ērču encefalītu
Vai bērns, ēdot ar ērču encefalītu saslimušas mātes pienu, var saslimt?
Jā, tas ir teorētiski iespējams. Zīdainis tāpat ar mātes pienu saņem arī aizsargājošās antivielas, ja māte pirms tam ir bijusi vakcinēta.
Kā un cik reizes jāvakcinējas vienai sezonai? Cik tas maksā? No kāda vecuma bērnu var vakcinēt?
Aizsardzība jeb imunitāte pēc divām injekcijām ir pietiekama tikai vienai sezonai. Trešā injekcija nepieciešama, lai pagarinātu imunitāti.
Pilnīga vakcinācija ietver trīs injekcijas. 1 - 3 mēnešus (ieteicams 28 dienas) pēc pirmās vakcīnas jāiepotē otrā vakcīna. Trešā pote tiek ievadīta pēc viena gada. Pēc tam katru trešo gadu nepieciešama viena vakcīna, lai saglabātu imunitāti.
Bērnus var vakcinēt no 1 gada vecuma – pēc konsultācijas ar savu pediatru vai ģimenes ārstu, to var darīt arī ātrāk, ja ārsts to atļauj. Būtībā vakcinācijai nav vecuma ierobežojumu, lai gan pirmajā dzīves gadā vakcinēšanu veic tikai tad, ja ir palielināta varbūtība mazulim saslimt ar ērču encefalītu.
Vienas potes cena apmēram ir 5,50 – 8,00.
Vai iespējams saslimt no vakcīnas?
Nē, tas nav iespējams (ja potējas ar kvalitatīvu vakcīnu, piemēram, vācu Encepur vai austriešu FSME). Vakcīna satur novājinātu fragmentu no vīrusa (antigēnu) – tikai to, kurš nepieciešams, lai izstrādātos antivielas. Ar to nepietiek, lai ierosinātu slimību.
Kad jāpotējas, ap kuru laiku?
Potēties ieteicams tad, kad gaisa vidējā temp. ir zem +6 grādi. Jārēķinās, ka organisms pilnībā izstrādā aizsargājošās vielas pret ērču encefalītu apmēram 2 nedēļu laikā pēc otrās potes.
Kad ir pēdējais brīdis vakcinēties, lai, sākoties ērču sezonai, pote jau darbotos?
Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet pie labvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem var būt ievērojami garāka. Ērces kļūst aktīvas, ja gaisa temperatūra pārsniedz +5°C. Tātad, visdrošākais pēdējais brīdis vakcinācijai ir februāris.
It kā saka, ka bērnu varot potēt no 6 mēnešu vecuma, taču ārsti neiesaka tik mazu potēt. No kāda vecuma tad īsti var potēt?
Bērnus var vakcinēt no 1 gada vecuma – pēc konsultācijas ar savu pediatru vai ģimenes ārstu, to var darīt arī ātrāk, ja ārsts to atļauj. Būtībā vakcinācijai nav vecuma ierobežojumu, lai gan pirmajā dzīves gadā vakcinēšanu veic tikai tad, ja ir palielināta varbūtība mazulim saslimt ar ērču encefalītu?
Palielināts risks ir 1) atrodoties mitrās un ēnainās vietās, kuras ērcēm vislabāk patīk, tāpēc tās vairāk sastopamas jauktu koku mežos ar labi attīstītu pamežu. Daudz ērču ir nekoptās meža audzēs ar ievērojamu lapu koku, īpaši alkšņu, piejaukumu, bet maz - sausos skrajos priežu silos. Aktīva (uzbrukumam gatava) ērce parasti sēž uz zāles stiebra apmēram 10 cm augstumā no zemes, gaidot, kad garām ies piemērots upuris, 2) dzīvojot ērču apdraudētā rajonā. Lai gan visa Latvija ir ērču apdraudēts apgabals, ir paaugstinātas bīstamības rajoni, piemēram, Rīgas un Ventspils.
Jautājums par Laima slimību, ja bērns ir inficējies un ir izgājis antibiotikas kursu, vai ir 100% pārliecība, ka baktērija ir iznīcināta. Vai ir nepieciešams vēlreiz taisīt asins analīzes? Kā zināms, ka asinīs ne vienmēr uzrāda šīs infekcijas esamību, kaut vai viņa ir, bet kā tad es varu pārliecināties, ka šīs infekcijas nav?
Teorētiski visam vajadzētu būt kārtībā, bet, ja māc bažas, tad iesakām konsultēties Latvijas Infektoloģijas centrā (http://www.infectology.lv). Konsultāciju var palūgt konsultāciju arī pa tel. 7014504 – tur pa dienu strādā bērnu ārsts-infektologs Dr. Baklāne – un viņa sniegs savu konsultāciju.
Ko vēl pārnēsā ērces bez encefalīta un Laima slimības? Kā šīs slimības izpaužas?
Ērces pārnēsā arī vēl vienu slimību ko sauc par erlihiozi, ko izraisa tādi mikroorganismi kā ērlihijas un tās var izraisīt saslimšanu ne tikai mājlopiem un suņiem, bet, kā pēdējos gados atklāts, arī cilvēkiem. Šī slimība gan ir maz izplatīta, statistikas datus var meklēt Sabiedrības veselības aģentūras mājas lapā.
Daudzos gadījumos ērlihioze var noritēt vieglā formā, bez jūtamiem simptomiem un pāriet pati no sevis. Šai slimībai iespējami gripai līdzīgi simptomi - drudzis, galvassāpes un sāpes ķermenī, bet smagākos gadījumos arī nopietnākas sūdzības. Tāpēc minēto simptomu gadījumā nekavējoties jāgriežas pie ārsta. Ērlihiozi ārstē ar antibiotikām. Pret šo slimību nav iespējams vakcinēties.
Kāda varētu būt profilakse, ja tomēr iekodusi ērce (ja ir potēts pret encefalītu)?
Ja cilvēks ir vakcinējies ar Latvijā reģistrētu kvalitatīvu vakcīnu, ievērojis ārsta norādījumus un vakcinācijas grafiku, tad viņš visu jau ir izdarījis, lai nesaslimtu ar ērču encefalītu. Šajā gadījumā jānoņem ērce un nav nekas jādara. Var uzslavēt sevi, ka savlaicīgi sevi un sev dārgos cilvēkus pasargājis no nelaimes.
Cik pošu man draud, ja pavasarī būs pagājuši jau 3 gadi kopš pēdējās potes un šo pošu visa kursa? (viena vai atkal jāsāk viss no sākuma?)
Ja šajā gadījumā “pēdējā pote” ir trešā vakcīna (skat. attēlā www.erces.lv -> profilakse -> “parastā grafika”), tad viena – revakcinācijas pote. Iepotēs šo un tad nākamā pote atkal būs pēc 3-5 gadiem.
Šaubu gadījumā vienmēr var veikt antivielu testu.
Vai pieaudzis cilvēks var dabūt poti, kura ražota Austrijā? Cik tā maksā?
Jā, cilvēks var saņemt arī Austrijā ražoto vakcīnu. Tā maksā aptuveni Ls5.50-6.00Ls.
Atšķirība starp Vācijā ražoto Encepur un Austrijā ražoto vakcīnu ir tāda, ka Austrijā ražotajai vakcīnai sastāvā kā stabilizējošā viela ir cilvēka asins olbaltumviela albumīns, kas teorētiski var pārnest Jakoba-Kreicfelda slimību, jo Austrijā ražotās vakcīnas sastāvā esošais albumīns iegūts no Eiropa dzīvojošiem donoriem un skaitās, ka pastāv samērā augsts risks tam, ka Eiropā cilvēki ar savām asinīm var pārnēsāt šo slimību, – bet kā jau tika minēts, tad šis risks ir teorētisks. Vācijā ražotās vakcīnas Encepur sastāvā nav papildus ne stabilizējošās vielas, ne konservantu – tā ir vairāk attīrīta, līdz ar to izslēgts minētais Jakoba-Kreicfelda risks, kā arī lielāka garantija, ka nebūs alerģiskas reakcijas.
Kanādas ceļojumu medicinās centra speciālisti neiesaka potēties ar vakcīnām, kuru sastāvā kā stabilizētājs ir albumīns (Austrijā ražotās potes sastāvā tas ir. Vācijā ražotais Encepur albumīnu nesatur).
Vai tad, ja cilvēks ir izslimojis vīrusērčuencefalītu (jāatvainojas, nezinu precīzu diagnozi, bet slimība sākās, bet ērci neatrada), viņam ir jāpotējas? Jo it kā iestājoties imunitāte...?
Ja diagnoze “ērču encefalīts” ir apstiprināta un cilvēks tiešām ir to izslimojis, tad uzskata, ka šim cilvēkam ir imunitāte (aizsardzība) pret EEF visu atlikušo mūžu. Ja cilvēks drošības labad tomēr nolems vakcinēties ik pa 3-5 gadiem, tas viņa veselībai nekaitēs.
Šaubu gadījumā var veikt antivielu testu.
Attīstoties medicīnai, tiek pētīts, vai pieņēmums par mūža imunitāti ir pamatots.
Ko darīt, ja trešo encefalīta poti, kas bija jāveic pēc gada, neiepotēju, jo tas gads būtu pagājis martā, bet tobrīd plānoju bēbi un nebiju pārliecināta, vai jau neesmu stāvoklī. Tagad esmu 29. nedēļā, ir jau oktobra beigas. Vai man potēties tagad? Vai no tā būs vēl kāda jēga? Vai pote nekaitēs bēbim? Ko man vajadzēs darīt, ja izlemšu tagad nepotēties, bet gan pēc bērna piedzimšanas? Vai jāsāk visas 3 potes no sākuma? Kad beidzas imunitāte no pirmajām 2 potēm?
Ja iespējams, tad grūtniecības laikā labāk nepotēties – teorētiski to var darīt un bērnam nekas nekaitēs, taču praktiski ārsti neiesaka vakcinēt grūtnieces. Ja ir izpotētas pirmās divas potes, tad imunitātes pietiek vienai sezonai. Trešo vakcināciju drīkst veikt arī pēc 1,5 gada nokavēšanos, ja Jūs esat vesels cilvēks, kas neslimo bieži (t.i. laba imūnā sistēma).
Šaubu gadījumā iespējams pārbaudīt antivielas.
Mani interesē šausmu stāsti! Kādas sekas no inficētas ērces var sagaidīt?
Viens gadījums apskatāms video kā vesels cilvēks pārtapis par smagi slimu invalīdu. Bērniem iespējama garīga atpalicība un kustību traucējumi, pieaugušiem cilvēkiem bieži ir paliekoši kustību vai runas traucējumi.
Rehabilitācijas centros ir daudz cilvēku ar EEF sekām – paralizēti vai daļēji paralizēti, ar runas traucējumiem, kustību koordinācijas traucējumiem, fiziskās izturības traucējumiem, smagām galvassāpēm, atmiņas problēmām. Encefalīts ir smadzeņu slimība. Kas notiek, ja cilvēkam tiek bojātas smadzenes – domājams, katrs var iztēloties. Vecāki nereti visu mūžu vaino sevi pie tā, ka bērns uz mūžu zaudēja iespēju normāli dzīvot, t.i. nebija sapotēts. Tuvie cilvēki mokās pašpārmetumos, ka savulaik nepierunāja potēties. Nereti izjūk ģimenes, jo tas ir nopietns pārbaudījums, ja ģimenes loceklis kļūst par kopjamu invalīdu.
Un vēl - pēc iespējas vairāk gadījumu, kur ērces var noķert "ne mežā, ne pļavā" Ir dzirdēts, ka kāds dabūjis no tikko pārnestās ZS eglītes, kāds - no savvaļas puķu pušķa, kāds sēdējis vilcienā sēņotājam blakus. Vēl? (lai nerodas iespaids ka šādi gadījumi ir ļoti reti)
www.erces.lv darbiniekiem ir zināms, piemēram, gadījums, ka sieviete dabūja ērci pilsētas centrā savā vannas istabā, jo vīrs bija vannas istabā atstājis savas drēbes pēc pastaigas pa mežu. No Ziemassvētku egles gan ērci teorētiski nevar dabūt – jo ērces pa ziemo pārziemo tuvāk pie zemes, ērces nedzīvo kokos un nekrīt no kokiem kā plūmes uz galvas.
Bērnam iepotētas divas no trijām potēm, trešā slimošanas dēļ izkritusi un pagājuši 5 mēneši no noteiktā trešās potes laika. Vai jāsāk jauns kurss?
Par bērniem vislabāk ir pajautāt bērnu ārstējošam ārstam vai vakcinācijas kabineta speciālistiem.
Būtībā, ja ir izpotētas pirmās divas potes, tad imunitātes pietiek vienai sezonai. Trešo vakcināciju drīkst veikt arī pēc 1,5 gada nokavēšanos, ja bērns visā visumā ir vesels un neslimo bieži (t.i. laba imūnā sistēma). Šaubu gadījumā iespējams pārbaudīt antivielas.
Kur un par kādu samaksu var noteikt, vai ir izveidojušās antivielas pret ērču encefalītu, t.sk. zīdainītim un mazulim. Vai arī tas priekš tāda maza ir pārāk sāpīgi un neiesakāmi.
Tā ir asins analīze ko paņem no vēnas – nav sāpīgi un nav arī nesāpīgi, vienkārši nav patīkami. Vislabāk to darīt Latvijas Infektoloģijas Centrā (http://www.infectology.lv). Cena ir saskaņā ar LIC cenrādi, pašlaik 6,00 Ls.
Kādā mērā zīdainis dabū antivielas no mātes, ja ēd viņas pieniņu, un mātei ir antivielas pietiekošā daudzumā? No kā ir atkarīgs, vai zīdainītim arī saņemtais antivielu daudzums būs pietiekams (vai vismaz relatīvi lielāks) - vai no pupošanās biežuma, vai paša imunitātes, vai no vēl kā cita?
Bērns saņem no mātes antivielas ar pienu un saņemto antivielu daudzums ir atkarīgs no tā, vai mātei ir laba imunitāte pret ērču encefalītu (māte bijusi potēta). No mātes saņemtās aizsargvielas nav pastāvīgas – tās ar laiku izzūd un tāpēc pēc 1 g.v. bērns būtu jāvakcinē.
Cik bieži zīdainis un mazs bērns var saņemt imūnglobulīnu, lai no tā nebūtu nekādu sliktu seku? Gan vispār - cik reizes, gan pēc cik ilga laika, jo nez vai var katru mēnesi špricēt imūnglobulīnu, un tas nekādi nekaitēs?
Imunoglobulīns ir gatavas aizsargājošās antivielas. Teorētiski to var saņemt arī katru mēnesi – bet pareizāk gan būt vakcinēties jo ar imūnglobulīnu ievadītās antivielas nav mūžīgas. Vakcinācija ir efektīvāka par imūnglobulīnu tāpēc, ka prakse rāda, ka 30% gadījumu ērces kodums paliek nepamanīts un tad, kad jau parādās encefalīta simptomi, imūnglobulīnu ievadīt ir par vēlu.
Ja neesat vakcinēts pret ērču encefalītu, pēc iespējas ātrāk jāapmeklē ārsts, jo tikai 3 dienu laikā no ērces piesūkšanās brīža iespējams veikt nepieciešamos profilakses pasākumus! Ja ērces koduma vietā parādās sarkans aplis vai citi iespējamas slimības simptomi, arī nekavējoties jāuzmeklē ārsts. Ja imūnglobulīnu ievada par vēlu, tas var pat pasliktināt slimnieka stāvokli.
Veicot vakcināciju, organisms pats izstrādā aizsargājošās antivielas. Veicot revakcināciju, organisms uztur šīs antivielas vajadzīgajā līmenī. Ievadot imūnglobulīnu, organisms saņem jau gatavas antivielas, kuras apmēram mēneša laikā izlietojas.
Vakcinēta cilvēka ķermenī esošās antivielas nodrošina, ka organisms tiks pasargāts arī tad, ja ērce netiks atrasta (iekož un nokrīt vai ieskrāpē, vai iekož vietā, kur nepamana – piemēram, matos).
Jāņem vērā, ka, sevišķi laukos, var būt grūtības sameklēt imūnglobulīnu.
Kāda ir statistika par inficētām ērcēm Latvijā (un arī sīkāk pa Latvijas reģioniem, izceļot bīstamākos un mazāk bīstamos) - cik % inficētu ar encefalītu un cik inficētu ar Laima slimību un kā šī statistika iegūta?
Par ērču encefalītu – 2002. gadā bija inficētas apmēram 40% ērces (no tām, kuras atnestas pārbaudīšanai uz laboratoriju). Latvijā ik gadu tiek reģistrēti vairāki simti ērču encefalīta saslimšanas gadījumi. Diemžēl, Latvija ir Eiropas līdere saslimšanas ziņā.
Sabiedrības veselības aģentūras majās lapā ir atrodami dati par EEF izplatību Latvijā un salīdzinājums ar dažām citām valstīm. Šeit ir iekrāsotas EEF izplatības kartes par Latviju un Eiropu.
Citās valstīs potēto cilvēku % lielāks un saslimstība ar EEF mazāka. Piemēram, Austrijā, kopš EEF vakcīnu ieviesa valsts apmaksātā programmā, vakcinēti ir ~85% iedzīvotāju un katrs EEF gadījums skaitās bezmaz valsts mēroga notikums.
Ir pieņēmums, ka ērces Latvijā ievazāja Sibīrijas jenotsuņi. Inficēto ērču skaits ar katru gadu pieaug, jo senāk, kolhozu laikos vairāk apstrādāja laukus, izpļāva pamežus un grāvmalas. Padomju laikos pat bija prakse, ka migloja no lidmašīnām, tiesa, tad izmira ne tikai ērces, bet arī visa pārējā dzīvā radība.
Ko darīt mātei zīdītājai, ja viņai iekož ērce, bet viņa (māte) nav potējusies? Vai viņai drīkst špricēt imūnglobulīnu, vai arī var būt kādas negatīvas blaknes viņai vai zīdainim?
Tā šai mātei ir vienīgā iespēja savi pasargāt un blakusparādībām no tā nevajadzētu būt.
Tas pats jautājums par grūtnieci, kas nav potējusies - kādas sekas var būt imūnglobulīnam (mātei un topošam bērniņam), ja tas tiks iešpricēts pēc ērces kodiena?
Tā šai grūtniecei ir vienīgā iespēja savi pasargāt un blakusparādībām no tā nevajadzētu būt.
Vai ir iespējams iegūt statistiku, cik daudzi no tiem ar encefalītu saslimušajiem, kuri nav bijuši potēti, tomēr ir bijuši lieli dabas draugi, tādējādi vēl pirms ērces kodiena regulāri saņēmuši odu kodienu "potes", no tām īpaši neizvairoties. (Jautājums par tēmu, vai odu kodieni tiešām var izveidot imunitāti pret encefalītu, bet nevis teorētiski - kas droši vien nav noskaidrots -, bet praktiski).
Ar odu kodieniem nekādā gadījumā nevar pasargāt no ērču encefalīta. Ērču encefalīta vīruss dzīvo konkrētos, tam piemērotos apstākļos un šos apstākļus tam nodrošina ērces. Ne ar odu, ne mušu, ne dunduru kodieniem, ne vistu knābieniem EEF vīrusu nevar ne pārnest, ne ietekmēt, ne atvieglot, ne pasliktināt.
Ja odu kodieni palīdzētu, tad ārsti ieteiktu cilvēkiem aizbraukt uz Sibīriju vai citu odiem bagātu apvidu, noteiktu laiku tur pastāvēt plikiem, lai odi sakož un EEF problēma būtu atrisināta. Ir zināmi gadījumi, kad ar ērču encefalītu saslimuši gan mežziņi, gan makšķernieki, gan arī bitenieki.
Kāda ir statistika, cik un ar kādām potēm potēti ļauži tomēr saslimuši ar encefalītu?
Latvijā nav oficiāli apstiprinātas metodikas, kā veikt šādu oficiālu uzskaiti, tāpēc precīzu datu nav, jo strīdīgie gadījumi parasti netiek analizēti sīkāk. Par katru gadījumu, ja tomēr saslimst vakcinēts cilvēks, nekavējoties vajadzētu informēt ražotājus un iesaistīt speciālistus-zinātniekus, lai pēta konkrētos gadījumus. Izmantojot citu valstu datus, kurās šāda metodika ir, var teikt, ka vācu vakcīnas Encepur ražotāju Vakcīnu drošības departamentam nav ziņots par ērču encefalīta gadījumiem pacientiem, kas vakcinēti ar Encepur.
Taču jebkurā gadījumā vakcinētam cilvēkam, ja arī viņš saslimtu, slimība noritēs vieglā formā un būs ļoti liela varbūtība, ka nepaliks sekas.
Kā būtu vispareizāk rīkoties, kam un cik rūpīgi sekot, lai nepalaistu garām iespējamu saslimšanu ar Laima slimību, ja ērces kodiens ir fiksēts. Kad un kā var būt drošs, ka šī saslimšana tomēr nav notikusi?
Parasti 7 – 21 dienu pēc ērces koduma – ērces koduma vietā parādās liels apsārtums (eritēma) pat līdz 5-10 cm diametrā. Ja vienu mēnesi pēc ērces koduma nav nekādu pazīmju, kuras liecinātu par saslimšanu ar Laima slimību, tad var uzskatīt, ka cilvēks nav saslimis ar šo slimību.
Mani interesē kā ir ar potēšanos grūtniecības laikā un arī bērna barošanas laikā. Interesē kādas komplikācijas var būt, ja ar encefalītu un laima slimību saslimst grūtniecības laikā?
Ērču encefalīta vīrusu teorētiski var nodot ar mātes pienu bērnam. 2001. gadā Latvijā tika reģistrēts gadījums, kas saslimusi nevakcinējusies māte šādi nodeva vīrusu mazulim. Saslimšana ar Laima slimību bērnam no mātes pēc mūsu rīcībā esošajiem datiem nav iespējama (ja nu vienīgi pārlejot asinis, taču tas ir teorētisks risks, jo slima cilvēku asinis neviens neļaus pārliet). Potēties gan labāk būtu pirms grūtniecības vai arī uzreiz pēc grūtniecības. Potējoties grūtniecības laikā, teorētiski nekādām blakusparādībam attiecībā uz augli vai grūtnieci nevajadzētu būt, tomēr praktiski neiesakām.
Meitai izpotētas visas trīs potes, bet pagājušā gadā bija jāpotē revakcinācija. Vai tagad nebūs par vēlu, vai var revakcinēt ar gada (varbūt pat vairāk, pasen jau bija) nokavēšanos?
Par bērniem vislabāk ir pajautāt bērnu ārstējošam ārstam vai vakcinācijas kabineta speciālistiem.
Būtībā, ceturto poti var veikt arī ar 3 - 5 gadu intervālu pēc pirmās revakcinācijas pēc gada (skat. attēlā www.erces.lv -> profilakse -> “parastā grafika”).
Šaubu gadījumā iespējams pārbaudīt antivielas.
Kad vislabāk taisīt analīzi, lai pārliecinātos, ka antivielas izstrādājušās pietiekamā daudzumā?
Apmēram 2 mēnešus pēc pirmās potes jeb apmēram 2 nedēļas pēc otrās potes. Skat. attēlā www.erces.lv -> profilakse -> “parastā grafika”, tur ir shematiski attēlots antivielu izstrādāšanās laiks.
Kā izpaužas ērču encefalīts?
Kad vīruss izplatās smadzenēs un smadzeņu apvalkos, slimības smagā fāze vidēji ilgst apmēram nedēļu līdz divas, kad slimnieks ir smagā stāvoklī gan fiziski, gan garīgi (dzīvo savā pasaulē), pieslēgts pie sistēmām, ar dažādām neadekvātām reakcijām (piemēram, visu laiku raud).
Slimniekam ir augsta temperatūra, stipri sāp galva, sprands ir stīvs, vemj, reiboņi un smags vispārējais stāvoklis līdz pat pilnīgai paralīzei. Bieži novēro kustību (nevar pakustināt locekļus vai tie kustas haotiski), runas (var būt balss zudums, runas vietā var nākt gārdzošas, nesaprotamas skaņas), apziņas traucējumus (piemēram, nepazīst tuviniekus, nesaprot, kur atrodas, neatpazīst pat ikdienā lietojamus priekšmetus, piemēram, karoti, tukšs skatiens).
Daļa no minētajiem simptomiem parasti saglabājas pēc pārslimošanas. Jau pie pirmajiem slimības simptomiem nekavējoties jāgriežas pie ārsta.
Ērču encefalīta diagnozi apstiprina ar specifisko antivielu noteikšanu asinīs un mugurkaula šķidrumā, ko iegūst, veicot punkciju jeb dūrienu mugurkaulā. Ērču encefalītam nav specifisku ārstēšanas metožu (antibiotikas šajā gadījumā nepalīdz). Ārstēšanas laikā ļoti svarīgi ir ievērot gultas režīmu, diētu un visus ārsta norādījumus.
EEF pārslimojošie zina teikt, ka punkcijas ir sāpīgas, tās jāveic vairākas reizes un ārstēšanās ir ĻOTI dārga (var būt pat tūkstošiem latu), jo jālieto daudz imūnsistēmu stiprinošo preparātu un vitamīnu, kuri ir dārgi. Nepieciešama rehabilitācija, dažādas procedūras, saudzējošs režīms mājās, vēlama psihoterapeitiska palīdzība pēc tik smaga pārdzīvojuma, piemēram, ja cilvēks kaut vai īslaicīgi, tomēr zaudē kustību spējas, tas ir smags trieciens, bieži rādās murgi, vajā bailes saslimt atkal, ja ir kustību traucējumi, nepieciešams palīgs ikdienas darbu veikšanai, ieskaitot aiziešanu uz tualeti un ēšanu, kādam jāspēj izvadāt uz speciālajām vingrošanām un procedūrām.
Ja cilvēks bija ģimenes apgādnieks, šajā laikā (un, ļoti iespējams, arī visā atlikušajā dzīves laikā) netiek gūti ienākumi, taču izdevumi ir ik uz soļa, ārstēšanās, jāvienojas par kredīta vai līzinga maksājumu pārskatīšanu u.c. Ja ir bērni, tad jārisina viņu pieskatīšanas jautājums vai darbs uz laiku jāatstāj kādam citam ģimenes loceklim – atkal negūtie ieņēmumi un papildus stress. Tuvinieki pārdzīvo un pārmet sev, ka savlaicīgi neparūpējās par potēšanos.
Vīram septembra beigās konstatēja Laima slimību. Protams, šoks. Viņš man tāds sportisks, skraidīja pa mežiem un še tev, saķēra. Patina filmu atpakaļ un iespējamā ērces dabūšanas vieta ir Juglas mežs. Dzēra ļoti stipras antibiotikas, tagad kurss ir cauri, iztaisītas analīzes, tad redzēs, vai būs jāatkārto. bet man sirsniņa nemierīga, jo uz pavasari gribējām sākt domāt par mūsu pirmā bērniņa ieņemšanu. Man jautājums būtu saistīts tieši ar šo - kādas analīzes VIŅAM būtu jāveic pirms tam? Varbūt jānosaka kaut kas specifisks? Bet varbūt vispār jāatliek šis jautājums uz kādu laiku?
Ja viņš ir izdzēris antibiotiku kursu, visam vajadzētu būt kārtībā. Sīkāk uz šo konkrēto jautājumu Jums atbildēs Infektoloģijas centra vakcinācijas kabinetā – tel. 7014504. Ļoti zinoša speciāliste ir dr.Baklāne.
Vai ērces var atbaidīt ar pretinsektu līdzekļiem? Kuri ir efektīvākie?
Tā kā ērce kukainis vien ir, tad teorētiski var. Daži līdzekļi odus atbaida, daži neatbaida. Teorētiski varētu būt sakarība – jo labāk atbaida odus, jo lielāka varbūtība, ka atbaidīs arī ērci. Praktiski pilnībā paļauties uz pretinsektu līdzekļiem neiesakām.
Ja cilvēks ir nokavējis revakcināciju, tad - pieņemsim, ka viņam antivielas ir pietiekamā daudzumā, taču viņš neuztaisa a/v testu – vai viņa veselībai nekaitēs, ja sāks vakcināciju no nulles (kā to bieži iesaka ārsti)?
Nē, šajā gadījumā veselībai nekas nekaitēs. Labāk tomēr atcerēties, kad bija jāvakcinējas. Konkrēti ieteicams pajautāt ārstam, jo dažādu ražotāju vakcīnām atšķiras pieļaujamā nobīde no ieteicamā termiņa. Būtiski ievērot norādījumus līdz vienam gadam - pēc tam nekas nenotiks, ja revakcinēsies pēc 3-4 gadiem, ja vakcinējies ar vācu vakcīnu (īpaši, ja cilvēks vesels).
Vai iespējams, ka antivielas izveidojas par daudz, piemēram, iepriekš minētajā gadījumā, kad nokavē un uztaisa vairākas vakcinācijas no sākuma? Vai liels a/v daudzums kaitē organismam?
Antivielu veidošanās process notiek apm. 1 mēnesi. Organisma imūnā sistēma šīs antivielas patur imūnās sistēmas "atmiņā" un pie nākošās saskares ar iespējamu vīrusu, organisms reaģē nevis viena mēneša laikā izstrādājot vajadzīgās antivielas, bet tiek dots signāls organisma imūnai sistēmai un šo specifisko antivielu izstrāde notiek uzreiz. Kādu laiku pēc vakcinācijas cilvēka organismā šo antivielu daudzums pakāpeniski samazinās. Liels antivielu daudzums organismam nekaitē, jo šīs antivielas iznīcina potenciālu slimības ierosinātāju un nav vērstas pret organisma pašā šūnām.
Kādi faktori ietekmē to, cik daudz antivielu cilvēkam izstrādāsies?
To nosaka organisma imūnās sistēmas stāvoklis un, ja antivielas ir vienkārši virs normas līmeņa, tas ir pilnīgi normāli (nav ne slikti, ne labi), jo organisms uz ārēju kairinātāju reaģē un tādējādi cenšas sevi “aizstāvēt". Antivielu veidošanos ietekmē imūnās sistēmas stāvoklis, piemēram, cilvēkiem, kuriem ir nomākta imūnā sistēma - slimnieki, kas saņem imūno sistēmu nomācošus medikamentus (ļaundabīgu audzēju terapija), AIDS slimnieki, lietojot speciālos preparātus pēc orgānu transplantācijas utml. Šie konkrētie gadījumi jāizrunā ar ārstu.
Kādi faktori ietekmē a/v skaita izmaiņas, vai to "nodilšanu" organismā var palēnināt? Vai šo a/v skaits organismā tikai dilst, vai brīžiem pieaug - brīžiem samazinās? Kas to ietekmē?
Pēc vakcinācijas organismā esošo antivielu daudzums ir kaut kādā noteiktā līmenī ar tendenci samazināties. Organisma imūnā sistēma atceras šo kairinājumu un tāpēc laiku pa laikam organismam ar vakcīnas palīdzību (ik pa 3 gadiem) tiek atgādināts, ka šādas antivielas ir svarīgi turēt noteiktā organismu aizsargājošā līmenī. Antivielu veidošanos ietekmē arī vecums - jauniem cilvēkiem, kas neslimo, nodarbojas ar sportu utml. antivielu veidošanās process notiek ātrāk un labāk. Vecākiem cilvēkiem - piem. pensijas vecuma cilvēkiem, šis antivielu veidošanās process nav tik ātrs (bet tas nenozīmē, ka vecam cilvēkam pēc vakcinācijas nebūs aizsardzība - vienkārši vecāka gadagājuma cilvēka gadījumā process notiek gausāk) - tāpat arī visas vīrusa infekcijas u.c. vecākiem cilvēkiem norit smagāk - piemēram ar gripu vairāk un smagākas komplikācijas ir tieši vecākiem cilvēkiem.
Vai atšķiras "pirmā" pote no "otrās" un "trešās", vai špricē vienu un to pašu vakcīnu?
Visas trīs potes pēc sastāva un koncentrācijas ir vienādas.
Vai ar EEF var saslimt, kontaktējoties ar slimu vai to pārslimojušu cilvēku?
Nē, tas nav iespējams. Jo ērču encefalītu pārnēsā ērces un līdz šim nav zināms neviens gadījums, kad ar ērču encefalītu slims cilvēks inficētu otru cilvēku – teorētiski tas varētu notikt, pārlejot ar ērču encefalītu slima cilvēka asinis veselam cilvēkam, taču no slimiem cilvēkiem asinis pārliešanai netiek ņemtas.
Vai ar EEF var inficēties asins pārliešanas laikā?
Nē, tas nav iespējams. Tikai tad, ja cilvēks, kurš ir slims (augsta temperatūra u.c akūta ērču encefalīta simptomi) pārlej savas asinis veselam - bet to neviens un nekad neļaus darīt. Un no ar infekcijas slimībām vai citādi smagi slimiem cilvēkiem asinis asins pārliešanai netiek ņemtas.
Vai EEF pārslimojis cilvēks var būt asins donors?
Pēc tam, kad ir izveseļojies - jā, var.
Vai EEF slimības smagums ir atkarīgs no cilvēka vecuma saslimšanas laikā?
Visas vīrusa infekcijas u.c. vecākiem cilvēkiem norit smagāk - piemēram ar gripu vairāk un smagākas komplikācijas ir tieši vecākiem cilvēkiem. Līdzīgi ir ar ērču encefalīta saslimšanu.
Vai EEF skaitās infekcijas slimība?
Jā, tā skaitās smaga infekcijas slimība, kurai nav specifiskas ārstēšanas, bet no kuras ir iespējams izsargāties vakcinējoties.
Cik tad īsti tām antivielām jābūt, lai varētu nebaidīties no EEF?
Pārbaudot imūnās sistēmas stāvokli, pietiek ar 25, jo slimības laikā organisma imūnā sistēma strādā pastiprinātā režīmā - izstrādā daudz antivielas un tādējādi, izmantojot imūnās sistēmas atmiņu, antivielas tiek producētas vairāk pat nekā 100.
Vai nevakcinētam un nepārslimojušam cilvēkam no dabas ir jau kaut cik a/v vai to skaits ir 0?
No dabas antivielas ir 0, jo organisms nekad nav pazinis šādu svešinieku kā ērču encefalīta vīruss un tāpēc pret to viņam nav antivielas. Teorētiski aizsargājošās antivielas mazulim var tikt nodotas ar mātes pienu, tāpēc ir labi ja māte ir vakcinēta pret EEF.
Vai remantadīna lietošana var atvieglot vai pat novērst EEF?
Nē, nav tādu klīnisku pētījumu. EEF nevar novērst ne ar kokakolas dzeršanu, ne zāļu tējām, ne kafiju, ne burkānu sulu. Tie ir nepamatoti mīti.
WWW.ERCES.LV informācijas centrs speciāli Cālim
Citi noderīgi raksti
Ērču encefalīta slimnieku atbalsta grupas informācija
Tūpļa guļa un bērna pagriešana dzemdībās 1. daļa