Sausās acs sindroms datorlietotājiem
Strādājot ar datoru, vislielākā slodze ir acīm. Noteikti daudzi datorlietotāji ir saskārušies ar redzes problēmu, ko medicīniski dēvē par sausās acs sindromu.
Kāpēc acis kļūst sausas strādājot ar datoru?
Cilvēka acs ir pārklāta ar 0.001mm plānu asaru plēvīti, kas tiek atjaunota pēc katras mirkšķināšanas. Normālii cilvēks mirkšķina līdz 12 reizēm minūtē, bet strādājot ar datoru, kam nepieciešama lielāka redzes piepūle un koncentrēšanās, acis tiek mirkšķinātas apmēram trīs reizes retāk. Tādējādi acis netiek pienācīgi mitrinātas, rodas kairinājums. Tā rodas sausās acs sindroms.
Sausās acs sindroma simptomi:
- graušana, svešķermeņa sajūta acīs;
- acis bieži iekaist, ir apsārtušas;
- acis ātri nogurst, sāk sāpēt;
- asarošana, kas pastiprinās vējainā un aukstā laikā;
- pārejošas redzes asuma maiņas, miglošanās.
Kā ārstē sausās acs sindromu
Neārstēta sausā acs samazina acs aizsargspējas pret citām acu saslimšanām - alerģiskiem, infekcioziem iekaisumiem. Acis kā maņu orgāns nodrošina ne tikai cilvēka redzi, bet reflektori ietekmē arī nervu sistēmu un atsevišķu hormonu izdalīšanos, tāpēc sausās acs sindroms kā redzes problēma var radīt arī galvsassāpēs, nogurumu un nervozitāti. Ja simptomi kļūst traucējoši un rada redzes diskomfortu, būtu jāvēršas pie acu ārsta un jāuzsāk acus ārstēšana. Pirms ārstēšnas sākuma svarīgi izvērtēt saslimšanas iemelsus un iespējamos riska faktorus.
Biežāk sastopamie riska faktori:
- vecums pēc 40 gadiem - tad sakarā ar sklerotiskām maiņām sāk mazināties asaru daudzums un mainās to sastāvs; 60 gadu vecumā ar sauso aci slismo 75 % cilvēku
- sieviešu hormonālās izmaiņas - vairākums sieviešu bērna zīdīšanas, mentruāciju un postmenopauzē vērojamas sausās acs pazīmes; vairāk nekā pusei sieviešu pēc 45 gadiem ir sausās acs simptomi
- medikamentu lietošana - sausās acs simptomus var izraisīt biežāk lietojamie pretiesnu pilieni, pretklepus, sirds, pretsāpju, nomierinošie līdzekļi, antihistamīni, kontraceptīvie līdzekļi u.c.
- acu saslimšanas - saslimstības biežums pieaug pie citām acu saslimšanām un pēc acu operācijām
- citas saslimšanas - biežāk ar sauso aci slimo cilvēki ar endokrinoloģiskām, kardioloģiskām, autoimūnām, onkoloģiskām, hematoloģiskām, psihiskām, kā arī infekcijas saslimšanām.
Biežāk sauso aci kļūdaini novērtē un ārstē kā alerģisku vai infekciozu acs iekaisumu. Šāda ārstēšana uz neilgu laiku var uzlabot acs stāvokli, jo jebkurš acu medikaments ir acis mitrinošs, taču simtomi drīz atjaunosies.
Ārstēšanas paņēmieni:
- mākslīgo asaru pilieni - tie ir acu pielieni, kuru sastāvs ir līdzīgs dabiskām asarām un ar kuriem parasti sāk ārstēšanu. Tie novērš simptomus un atjauno pilvērtīgu asaru sastāvu, iedarbojoties uz pašu saslimšanas cēloni, nevis tikai uz kādu no simptomiem. Nav ieteikcams lietot acu pilieinus, kas satur asinsvadu sašaurinātājus vai citas aktīvas vielas, jo to iedarbība vērsta tikai uz atsevišķiem simptomiem, nevis uz normālas asaru darbības atjaunošanu;
- mākslīgo asaru gēli vai ziedes - tās lieto smagākos sausās acs sindroma gadījumos;
- ķirurģiska darbība - dažkārt nepieciešama asaru punktu okolūzija vai ķirurģiska iejaukšanās.
Biežākas atpūtas pauzes pie datora
Viedokļi par to, cik stundu dienā cilvēks drīkst strādāt pie datora, atšķiras. Katrs cilvēks būtu jāizskata kā atsevišķs gadījums, kam ir piemērots individulās darbs režīms, turklāt darbam jābūt harmonijā ar atpūtas pauzēm. Sausās acs sindroma novēršanas vienkāršākais risinājums būtu - biežāk mirkšķināt acis, jo prakse ir pierādījusi, ka pat ideāli darba apstākļi nenovērš sausās acs veidošanos. Tāpēc datorlietottiejm ieteicamas biežākas darba pauzes, acus vingrināšana. Būtiska ir pareiza redzes korekcija (brilles, kontaktlēcas), ja tā ir vajadzīga.
Fakti:
- aiz plakstiņiem esošie asaru dziedzeri dienas laikā izdala apmēram 400 pilienu asaru.
- pēc katras mirkšķināšanas asaru plēvīte tiek atjaunota, bet liekās asaras caur iekšējā acs kaktiņā esošajiem punktiņiem nokļūst deguna dobumā.
- asaras satur dažādas barības vielas, vitamīnus, mikroelementus, skābekli, antivielas, fermentus. Tām ir arī mitrinoša, aizsargājoša un barojoša funkcija.