Redzes korekcija ar lāzeroperāciju
Kādreiz pastāvēja uzskats – kādu redzi Dieviņš devis, ar tādu jādzīvo. Vienīgais variants redzes uzlabošanai bija brilles un speciāli vingrinājumi acīm, kā arī atbilstošs dzīvesstils (lasīšana noteiktā apgaismojumā, pie galda u. tml.).
Mūsdienās redzes problēmas ir vairāk nekā 50 % cilvēku, bet līdz ar medicīnas un tehnoloģiju attīstību redzes korekcijas iespējas ir paplašinājušās. Galvenie redzes korekcijas veidi ir brilles, kontaktlēcas un ķirurģiskā korekcija ar lāzeri. Ar lāzeri var ārstēt tuvredzību, tālredzību un astigmātismu. Protams, ir arī citas metodes, tādas kā adatu terapija, auskaru caurumu izduršana noteiktos punktos. Šoreiz Cālis.lv lūkoja uzzināt cilvēku personīgo pieredzi redzes koriģēšanā ar lāzeroperāciju – kā tas notiek un vai tiek sasniegts gaidītais rezultāts.
- Foto: istockphoto.com
Lienei LASIK operācija bija 2006. gada aprīlī, kad redze bija -3 bez papildu problēmām. Pirms tam Liene bija mēģinājusi likt kontaktlēcas, bet izrādījās, ka parastās lēcas nebija iespējams lietot Lienes īpatnējas acu formas dēļ. «Bija jāpasūta speciālas, kas maksāja ap LVL 100, bet tādas es nevēlējos, tāpēc izšķīros par labu operācijai, kas man tajā laikā izmaksāja LVL 800. Rēķināju, ka astoņu gadu laikā man tas atmaksāsies.
Pirms operācijas nebiju satraukusies, jo biju ieguvusi daudz informācijas par to un sapratusi, ka nav par ko satraukties. Dakteris skaidroja, ka vairāk baidās vīrieši. Pati redzēju, kā pēc vienas parastas pirmsoperācijas pārbaudes viens džeks noģība, lai arī bija garš, muskuļains un izskatījās pēc basketbolista, kuram nevajadzētu būt bailīgam. Man vienīgi radās jautājums par dzemdībām – vai operācija tās neietekmēs. Dakteris paskaidroja, ka operācijas laikā uz aci ir daudzreiz lielāks spiediens nekā dzemdībās. Un tiešām varu teikt, ka pēc Noras piedzimšanas nekādu izmaiņu nebija. Redzes korekcijas operācija nav sāpīga, tikai ir nepatīkama sajūta, jo pie acs tiek pielikts neliels instruments, kas to notur vaļā.
Redze vēl joprojām ir perfekta, un galvenais, ka brilles vairs netraucē un var baudīt dzīvi. Pēc operācijas vienīgais mīnuss – daudz vairāk apžilbst acis, saulē bez saulesbrillēm praktiski nevar. Bet tas ir sīkums, salīdzinot ar ieguvumu. Jebkurā gadījumā par apžilbšanu mani brīdināja, un jebkuram cilvēkam saulē būtu pareizi nēsāt saulesbrilles, lai aizsargātu pat veselas acis.»
Arī Lāsma ir ļoti priecīga par rezultātu pēc operācijas, vienīgi mieles viņai atstājusi daktera attieksme. Tāpēc, ja kādreiz būtu nepieciešams ko tādu atkārtot, viņa to labāk darītu ārzemēs. «Man redzes problēmas bija no vidusskolas laikiem. 11. klasē sāku nesāt brilles, jo citādāk tuvredzības problēmu nevarēja risināt. Kad bija vajadzīgs, mainīju stiprākas brilles. Lēcas neesmu nēsājusi nevienu dienu. Savukārt tagad man ir 30 gadi, operāciju veica pirms gada, un esmu ļoti apmierināta, jo brilles vairs nav nepieciešamas. Pēc redzes korekcijas operācijas vienu nedēļu katru dienu acīs bija jāpilina divu veidu zāles ar vismaz stundas pārtraukumu. Pēc nedēļas bija jāpilina vienas zāles, bet vairākus mēnešus, pēc tam vēl bija pēcoperācijas pārbaudes.
Lai arī cik ļoti esmu sajūsmā par to, ka beidzot saņēmos un izdarīju redzes korekcijas operāciju, mana negatīvā pieredze balstās klīnikas, pareizāk sakot, operējošā ārsta izvēlē. Nekad agrāk neviens dakteris pret mani nebija atļāvies būt tik neiecietīgs, vīzdegunīgs un pat rupjš. Sliktākais, ka tas viss notika operācijas laikā. Tev veic operāciju, tu esi nobijies, kas ir saprotami, bet tai pašā laikā visu operācijas laiku tevi gāna, rāj, kaunina, māca dzīvot utt.
Ir pagājis aptuveni gads, bet rūgtas mieles palikušas vēl aizvien. Veikt šādu operāciju ir pietiekami atbildīgs un arī dārgs solis, tāpēc nedrīkst kļūdīties klīnikas izvēlē.»
Iveta Rozentāle
Citi noderīgi raksti
Saudzīgs un efektīvs veids vēdera formas atgūšanai