Miega traucējumi
Miega traucējumi ir viena no problēmām, ar kurām slimnieki visbiežāk griežas pie ārsta. Tie ievērojami pazemina fiziskās un garīgās darba spējas.
Vairums pieaugušo naktī guļ 7 - 8 stundas. Miega ilgumu nosaka cilvēka veselība, vecums, darba specifika. Pētījumi liecina, ka, mazāks par 4 stundām vai ilgāks par 9 stundām, tas rada lielāku mirstības risku, nekā guļot vidēji 7 - 8 stundas.
Ir noskaidrots, ka pastāv divas pilnīgi atšķirīgas miega fāzes - lēnais miegs un ātrais miegs. Visdziļākā un organismam nepieciešamākā ir lēnā miega fāza, kurā cilvēks parasti guļ nakts sākumā. Sapņus redz ātrā miega laikā. Visas orgānu sistēmas darbojas atkarībā no miega fāzes. Sirdsdarbība, elpošanas biežums, asinsspiediens, temperatūra pazeminās lēnā miega laikā. Šajā fāzē jauniem cilvēkiem pastiprināti izdalās augšanas hormona pieplūde. Jau senie austrumu ārsti ieteikuši doties gulēt šodien, nevis rīt, tas ir, pirms pusnakts.
Pacienti visbiežāk griežas pie ārsta, ja ir:
- nogurums, miegainība dienā;
- uzvedības traucējumi miegā.
Bezmiega raksturs sniedz svarīgu informāciju par iespējamo tā cēloni. Bezmiegs, kas ilgst vienu vai dažas naktis, parasti rodas pēc stresa situācijām, izmaiņām darba grafikā, dzīvesvietas maiņas. Tas ir pārejošs. Īslaicīgs bezmiegs turpinās no dažām dienām līdz trijām nedēļām. Tas parasti saistīts ar ieilgušu stresu - piemēram, atveseļošanos pēc operācijas vai slimībām. Ilgstošs jeb hronisks bezmiegs turpinās mēnešus vai gadus un norāda uz psihiskām vai citām hroniskām veselības problēmām.
Pirms medikamentu lietošanas jāizvērtē iespējas novērst beziega cēloni. Bezmiegu, kas rodas pēc stresa situācijām, sākotnēji ieteicams pārvarēt pašiem.
Proti, būtu jāpievērš uzmanība miega higiēnai un ieradumu maiņai pirms naktsmiera. Nevajadzētu aizmigt pie ieslēgta televizora, vēlu atgriežoties no darba. Miegu var traucēt troksnis un gaisma guļamistabā, arī blakusgulētājs, kas krāc vai ir nemierīgs. Vakaros nav ieteicami enerģiski vingrojumi, pārēšanās, stimulējošu medikamentu lietošana. Atbalstāma ir rituāla ievērošana, noteikts miega - nomoda ritms. Pirms gulētiešanas ieteicams iedzert siltu pienu ar medu vai ārstniecības augu tējas ar nomierinošu iedarbību (vīgriezes, apiņi, baldriāni, piparmētras, māteres), paklausīties mierīgu mūziku, palasīt patīkamu grāmatu. No dienas noguruma palīdz atbrīvoties arī silta vanna (10 - 15 min.) ar aromātiskām piedevām. Vēl ieteicams apgūt speciālus atslābināšanās vingrojumus:
- Klusā telpā apsēdieties krēslā, ar pēdām atbalstoties pret grīdu, sajūtiet šo krēslu un atslābināties.
- Aizveriet acis un piecas minūtes iztēlojieties kaut ko skaistu.
- Elpojiet lēnām, dziļi un vienmērīgi, lai izelpa ir divas reizes garāka nekā ieelpa.
- Aizeriet acis un skaitiet līdz 20 un atpakaļ līdz 0, domās atkārtojiet katru skaitli.
Uzmanības koncentrēšana uz pareizu elpošanu un skaitīšanu palīdz atbrīvoties no visām domām.
Ja tas viss nav devis rezultātus, konsultējieties ar savu ārstu, kas ietiks piemērotāko miega līdzekli, tā devu un lietošanas laiku. Miega līdzekļi attaisnojas, ja tos lieto ne ilgāk par 2 - 3 nedēļām: šajā laikā atjaunojas normāls miega un nomoda ritms, nerodas atkarība no miega zālēm.
Bezmiega cēloņi
- Slimības, kuru izpausmes traucē nakts miegu, piemēram, gāzes, zobu, traumu, locītavu sāpes u.c. Arī urinācijas traucējumi, sirds mazspēja.
- Depresija. Tai raksturīgs murgains miegs, nepatīkami sapņi, vēla iemigšana un agra pamošanās, uzmācīgas domas, no kurām nevar atbrīvoties arī miegā.
- Smadzeņu asinsrites traucējumi. Tie visbiežāk ir bezmiega cēlonis veciem cilvēkiem. Mainās miega un nomoda ritms, zūd miega sajūta naktī.
- Medikamentu vai alkohola izraisīts bezmiegs. Visbiežāk lietotā viela, kas var radit miega traucējumus, ir kofeīns. Tā iedarbība saglabājas 8 - 13 stundas pēc lietošanas. Alkohols sākotnēji miegainību paaugstina, bet, pat mērenās devās lietots, tas traucē pietiekoši ilgu miegu, veicina ātrāku pamošanos.
- Stresa un diennakts ritma maiņas radītais bezmiegs. Parasti tas ir īslaicīgs. Tomēr dažreiz pēc stresa situācijas traucējumi turpinās ilgstoši. Slimnieki ļoti cenšas iemigt, bet tas neizdodas. Šādos gadījumos cilvēki toties viegli iemieg neierastos laikos vai vietās, kad to nemaz necenšas darīt.
- Nakts elpošanas traucējumi, kas saistās ar pamošanos. Tā ir krākšana, īslaicīga elpas aizture un pamošanās, kas atjauno normālu elpošanu. Cilvēks pats šos traucējumus nejūt, bet dienā sūdzas par nogurumu un miegainību.
- Bezmiegs kā pastāvīga saslimšana bez noteikta cēloņa.
Žurnāls "Mūsmājas" 1998. gada decembris.
Citi noderīgi raksti
Ērču encefalīta slimnieku atbalsta grupas informācija