Caureja un tās ārstēšana
Gremošanas process
Uzņemtā barība kuņģa zarnu traktā pakāpeniski virzās no kuņģa, caur divpadsmitpirksu zarnu, tievajām zarnām uz resno un izejas (taisno) zarnu. Gremošanas orgānu kustības vai motoriku nodrošina periodiska, saskaņota tās muskulatūras savilkšanās un atslābums - peristaltika. Zarnu un citu gremošanas orgānu motoriku regulē veģetatīvā nervu sistēma.
Šīs virzīšanās laikā barība tiek pakāpeniski sašķelta - sagremota. To veic gremošanas sulas: kuņģa sula, žults, aizkuņģa dziedzera sekrēts, un tajos esošie enzīmi. Organismam nepieciešamās uzturvielas uzsūcas galvenokārt tievajās zarnās. Resnajā zarnā atlikušais zarnu saturs sajaucas, sabiezē un baktēriju ietekmē tālāk sadalās. Resnajā zarnā uzsūcas vairums tā ūdens, kas atrodas gremošanas orgānos. Atlikums fēču veidā tiek izstumts taisnajā zarnā.
Pieaugušam cilvēkam diennakts laikā caur zarnām izplūst apmēram 9 - 10 l šķidruma. Apmēram 2 l cilvēks uzņem ar ikdienas uzturu un dzērniemiem, pārējo veido dažādi gremošanas sekrēti. Ar fēcēm izdalās tikai 1 % (apmēram 100 ml) ūdens.
Normāla pieauguša cilvēka vēdera izeja ir 1 - 2 reizes dienā. Vēdera izejas biežums atkarīgs no uzņemtās pārtikas rakstura un zarnu peristaltikas ātruma. Abus procesus veicina šķiedrvielām bagāts uzturs (dārzeņi, augļi, rupjmaize, klijas u.tml.) un fiziskas kustības.
Zarnu motorika var pastiprināties stresa situācijās, piem., pirms eksāmena. Tad var būt biežāka šķidrākas konsistences vēdera izeja, ko nevērtē kā slimību.
Paātrināta zarnu darbība notiek arī, ja uzturs ir pārbagāts ar viegli asimilējamiem ogļhidrātiem vai arī uzturs nav pietiekoši sagremots (piem., nav pietiekoši sāllsskābes kuņģa sulā vai maz citu enzīmu).
Kas ir caureja
Caureja ir šķidra vēdera izeja vairāk nekā 2 reizes dienā ar palielinātu fekāliju apjomu (vairāk par 240 g vīriešiem un 200 g sievietēm diennaktī). Tas nozīmē, ka caureja ir ne tikai pārāk bieža, bet arī lielāka apjoma vēdera izeja. No otras puses, palielināts fekāliju apjoms var būt, ja uzturā lieto daudz šķiedrvielām bagātu produktu.
Caureja būtībā ir aizsargreakcija, kad ar paātrinātas zarnu darbības palīdzību organisms cenšas atbrīvoties no mikrobiem, to toksīniem un nesagremotas barības.
Ar caureju saistītie simptomi
Vēdera izeja var būt ļoti šķidra, ūdeņaina vai putrveidīga. Fekālijām var būt gļotu un asins piejaukums. Akūtas caurejas gadījumā tie parasti nav bīstami simptomi, bet šaubu gadījumā labāk girezties pie ārsta. Vienlaicīgi ar caureju var būt kolikveida sāpes vēderā, temperatūras paaugstināšanās, nelaba dūša, vemšana. Izšķir tievo zarnu caureju, kad iekaisums vai cits slimīgs process ir tievajās zarnās un resnās zarnas caureju. Pirmajā gadījumā fekālijas ir lielā apjomā, jo satur daudz nesagremotas barības.
Resnās zarnas caurejas gaījumā fekāliju apjoms parasti ir neliels. Dažkārt novēro krampjveida sāpes vēdera lejasdaļā un kreisajā pusē. Taču precīzāka šo simptomu izvērtēšana ir ārsta uzdevums.
Visbiežākais caureju pavadošai simptoms ir organisma atūdeņošanās.
Cik ilgi caureja var turpināties
Izšķir akūtu caureju, kas ilgst līdz 2 nedēļām un hronisku caureju, kas ir ilgāka par 2 nedēļām. Akūta caureja parasti sākas pēkšņi, ir īslaicīga (dažas dienas līdz vienai nedēļai) un var pāriet bez speciālas ārstēšanas. Akūtu caureju visbiežāk izraisa vīrusi un baktērijas. Ilgāku akūtu caureju var izraisīt vienšūņi.
Hroniskas caurejas iemesli ir daudzveidīgi. To var izraisīt parazītu un sēnīšu , kā arī dažu vienšūņu infekcijas, hroniskas tievo un resno zarnu iekaisuma slimības, uztura alerģija vai uztura nepanesamība, gremošanas procesu traucējumi pēc kuņģa, zarnu un žultspūšļa operācijām, pastiprināta zarnu motorika pie cukura diabēta un vairogdziedzera slimībām, apstarošana. Retāks iemesls ir vēdera izejas nesaturēšana.
Hroniskas caurejas gadījumā jāgriežas pie ģimenes ārsta, jāveic plānveida izmeklējumi, lai noskaidrotu caurejas iemeslu un veiktu speciālu ārstēšanu.
Akūta infekcioza caureja "zarnu gripa" un saindēšanās ar pārtiku
Akūtas infekciozas caurejas izraisītāji ir vīrusi, bieži rotavīrusi. Tie rada akūtu caureju gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tautā to bieži sauc par zarnu gripu jeb vēdergripu, kaut arī slimībai nav nekāda sakara ar īsto gripas vīrusu. Zarnu vīrusi izplatās ar netīrām rokām un priekšmetiem, no cilvēka, kas slimo ar infekciozo caureju, vai pirms 2 - 3 dienām pārslimojis to. Vīrusu izdalīšanās no zarnām turpinās vēl 2 - 3 dienas pēc caurejas beigām.
Inkubācijas periods jeb laiks no inficēšanās līdz caurejas sākumam vidēji ir 3 dienas.
Otrs, biežākais akūtas infekciozas caurejas iemesls ir saindēšanās ar pārtiku. To visbiežāk izraisa bojāta, nepareizi uzglabāta pārtika, kurā savairojušies mikrobu toksīni. Parastie izsaucēji ir stafilokoki, zarnu nūjiņas vai kolibaktērijas un salmonellas.
Bīstamākie produkti ir kūkas ar putukrējumu, piena produkti, bet salmonellas visbiežāk izplatās ar olām un vistu gaļu.
Caureja var sākties jau dažas stundas pēc bojātā produkta lietošanas. Tā var būt neliela. Biežāk ir nelaba dūša un izteikta vemšana. Var paaugstināties vai pazemināties ķermeņa temperatūra.
Caurejas komplikācijas
Akūtas caurejas gadījumā cilvēks zaudē daudz šķidruma un minerālvielu, galvenokārt nātriju un kāliju. Šķidruma zudums ir atkarīgs no caurejas stipruma. Tas ir lielāks, ja caureju pavada vemšana un paaugstināta ķermeņa temperatūra.
Organisma atūdeņošanās ļoti strauji iestājas zīdaiņiem un maziem bērniem. Veciem cilvēkiem tā ir bīstama, jo salīdzonoši ātrāk var izraisīt sirds un nieru darbības traucējumus. Var parādīties sirdsklauves, galvasreiboņi, sāpes sirds rajonā.
Atūdeņošanās simptomi vieglos gadījumos ir slāpes un sausums mutē. Smagākos gadījumos kļūst sausa āda, samazinās tās elastīgums ( saņemot ādu starp pirkstiem un atlaižot, tā iztaisnojas lēni). Pacients jūt nespēku, var būt galvas reiboņi. Samazinās izdalītā urīna daudzums (bīstami pazemināts urīna daudzums ir mazāk par 500 ml diennaktī).
Mazi bērni un zīdaiņi kļūst saguruši.
Hroniskas caurejas gadījumā draud uzturvielu, minerālvielu, vitamīnu trūkums organismā. Tā izpausmes ir mazasinība, ādas sausums, matu strauja izkrišana, biežākas infekcijas u.c. parādības.
Kad jāgriežas pie ārsta?
Lielākā daļa pieaugušo ar īslaicīgu caureju tiek galā pašu spēkiem, mājas apstākļos.
Pie ārsta jāgriežas, ja caureju pavada augsta temperatūra 38 grādi C vairāk kā 3 dienas, ja ir ļoti stipras sāpes vēderā, ja caurejas rezultātā ir sirds darbības traucējumi vai nav urīna vienu diennakti, īpaši, ja vemšanas dēļ neizdodas kompensēt zaudēto šķidrumu, ja ir ļoti izteikts nespēks, krampji vai bezsamaņa.
Ar ārsta izsaukšanu nedrīkst kavēties, ja caureja ir zīdainim vai mazam bērnam.
Vēlams griezties pēc medicīniskas palīdzības jebkuru šaubu gadījumā. Uzmanīgiem jābūt arī veciem cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām.
Hroniskas caurejas gadījumā (ilgst vairāk kā 2 nedēļas) obligāti jāapmeklē ģimenes ārsts. Viņa uzdevums ir noskaidrot caurejas iemeslus, veikt speciālus izmeklējumus, uzstādīt pamatslimības diagnozi. Nepieciešamības gadījumā pacientu nosūta pie speciālista: gastroenterologa, infektologa, alergologa, ķirurga vai hepatologa.
Caurejas ārstēšana
- Caurejas laikā jāievēro miera režīms.
- Pats svarīgākais pasākums caurejas ārstēšanā ir zaudētā šķidruma atjaunošana.
- Medikamenti.
Cik un kādu šķidrumu uzņemt caurejas laikā?
Ar vēdera izeju un vemšanu organisms zaudē daudz šķidruma un arī minerālvielas, īpaši nātriju un kāliju.
Šķidrumu jādzer apmēram 2 l dienā un pat vairāk. Vairāk šķidrumu jādzer, ja bez caurejas ir arī vemšana, svīšana un paaugstināta ķermeņa temperatūra. Šķidrumu jālieto tik daudz, lai nebūtu organisma atūdeņošanās. Vēlams šķidrumu dzert nelieliem malciņiem. Vislabāk lietot minerālvielām bagātinātu siltu ūdeni bez gāzes.
Aptiekās var iegādāties speciālu pulverīti šāda ūdens pagatavošanai.
Var dzert tēju, nesaldas vājas augu tējas, rozīņu ķīseli. Nevajag dzert augļu un ogu sulas, stipri saldinātus citus dzērienus.
Uzturs caurejas gadījumā
Caurejas laikā ieteicams ēst pēc iespējas mazāk un ļaut zarnām atpūsties.
Jāizvairās lietot konservētus produktus, gaļas un desu izstrādājumus, taukainus vai ļoti saldus produktus. Nav ieteicams svaigs piens. Svaigi, negatavoti dārzeņi un augļi satur daudz šķiedrvielu un var veicināt caureju. Dārzeņus var lietot mērenos daudzumos tikai vārītus vai sutinātus. Iesakāmas putras. Drīkst lietot nesaldus cepumus, sausiņus.
Saudzējošu diētu vēlams ievērot dažas dienas pēc caurejas beigšanās, pamazām atgriežoties pie ierastiem ēšanas paradumiem.
Gremošanas sistēmas darbības atjaunošana pēc caurejas.
Bakteriālas, bet īpaši vīrusu infekcijas izraisa gremošanas trakta gļotādas bojājumus un izmaina zarnu normālās dabīgās mokrofloras sastāvu.
Kad slimības akūtie simptomi ir pārgājuši, zarnu gļotādai jāsadzīst. Vēl vairākas dienas jāievēro saudzējošu diētu. Svaigi augļi, dārzeņi, sulas uzturā jāatjauno pakāpeniski. Tas pats attiecas uz trekniem un ļoti saldiem ēdieniem.
Dzīšanas procesus un normālo mikrobu atjaunošanos veicina probiotiskie līdzekļi. Tie satur organismam nepieciešamus, nekaitīgus vai nepatogēnus (slimības neizraisošus) mikrobus. Nonākot zarnās, tie savairojas un palīdz atjaunot normālo gremošanas trakta mikrofloru. Infekcijas laikā tie iedarbojas arī uz mikrobu toksīniem. Bez tam tie arī veicina organisma imunitāti gan infekcijas laikā, gan pēc tās. Probiotiskie līdzekļi stimulē zarnu sieniņas šūnu atjaunošanos un arī palīdz sašķelt barības vielas.
Caureja pēc antibiotiku lietošanas
Dažādu antibakteriālu līdzekļu lietošana var izraisīt gremošanas traucējumus. To izpausmes var būt nelaba dūša, vemšana, vēdera uzpūšanās, pazemināta apetīte. Var būt arī temperatūras paaugstināšanās un spazmveida sāpes vēderā. Retos gadījumos var attīstīties smags resnās zarnas iekaisums. Šādas antibiotiku lietošanas komplikācijas novēro apmēram 30 % pacientu. Parasti augšminētie simptomi parādās pēc 3 - 4 dienām pēc antibiotiku lietošanas uzsākšanas, bet tie var sākties arī vēlāk, pat dažus mēnešus pēc antibiotiku kursa beigām.
Citas antibiotiku lietošanas komplikācijas var būt mutes gļotādas iekaisums un čūliņas, sūrstoša mēle, mutes kaktiņu plaisāšana, maksts iekaisums. Visu šo parādību cēlonis ir tas, ka antibiotikas iznīcina ne tikai patogēnos, slimību izraisošos mikrobus, bet vienlaicīgi normālās, mikrofloras pārstāvjus, īpaši zarnās. Bet tie ir organismam vajadzīgi, jo viņi kavē slimību izraisīto mikrobu vairošanos un aizsargā organismu.
Rezultātā zarnās un citās gļotādās savairojas tai neraksturīgi mikrobi un izraisa zarnu un citu gļotādu iekaisumu. Šādas blakusparādības piemīt daudzām antibiotikām, diemžēl arī tām, kuras bieži lieto elpceļu infekciju ārstēšanā. Īpaši jutīgi ir cilvēki, kuri ir citādi novājināti, kuriem ir citas smagas vai hroniskas slimības. Antibiotiku komplikāciju risks palielinās, ja tās jālieto ilgstoši vai jālieto tā sauktās plaša spektra antibiotikas, kuras iedarbojas uz daudziem mikrobiem.
Smagas antibiotiku izraisītas caurejas gadījumā, antibiotikas atceļas un nozīmē citus preperātus.
Ceļotāju caureja
Ceļojumu laikā palielinās risks saslimt ar zarnu infekcijām, jo grūtāk ievērot higiēnas noteikumus, var būt sliktāka dzeramā ūdens un pārtikas produktu kvalitāte. Ceļojot ēdienreizes bieži ietur vietās, kur nav pietiekoši daudz ūdens, slikta dzeramā ūdens kvalitāte, pārtikas produktus nereti glabā istabas temperatūrā, lieto netradicionāli pagatavotu uzturu. Zarnu infekcijas ar caureju ir īpaša problēma attīstīto Eiropas valstu iedzīvotājiem, kas ceļo uz siltām zemēm Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā.
Visbiežakie caurejas izraisītāji ir kolibaktērijas vai zarnu nūjiņas, rotavīrusi, salmonellas. Caureja var sākties jau 2- 3 dienas pēc ieceļošanas, retāk pēc 1 nedēļas vai jau atgriežoties mājās. To var pavadīt spazmveida sāpes vēderā, drudzis, nelaba dūša, arī asins piejaukums izkārnījumiem. Lielākoties slimības gaita nav smaga, simptomi ilgst 2 - 5 dienas un var pāriet paši no sevis. Tomēr atsevišķos gadījumos var būt izteikta organisma atūdeņošanās un intoksikācija.
Caureja ceļojumu laikā ir ļoti nepatīkama, jo apgrūtina pārbraucienus, piesaista ceļotāju gultai. Svarīgi ir profilaktiskie pasākumi: ievērot personīgās higiēnas noteikumus, mazgāt rokas, nelietot bojātu vai aizdomīgu pārtiku, dzeršanai un zobu tīrīšanai lietot tikai rūpnieciski ražotu ūdeni.
Pirms ceļošanas var konsultēites ar ārstu un pēc viņa ieteikuma paņemt līdzi ceļojumā kādu antibiotiku un zarnu motoriku bremzējošu līdzekli.
Caurejas laikā jālieto daudz šķidruma, pēc iespējas vajag atpūsties un ievērot diētu.