Intervija - es dzīvoju veselīgu dzīvesveidu
Pirms pusgada iepazinos ar Aigu, 25 gadus jaunu meiteni. Runājām par dažādām lietām. Interesanta meitene. Jau tad pamanīju, ka viņai patīk runāt par visādām veselīgām lietām. Zināju, ka Aiga uzsākusi veselīga dzīvesveida kūri. Nesen satiku Aigu atkal. Kā viņa bija izmainījusies! Kļuvusi slaidāka, sejas āda tīra, acis starojošas! Vispār biju pārsteigta, ka veselīgs dzīvesveids tik ļoti var izmainīt cilvēka ārējo izskatu uz labo pusi.
Tāpēc nolēmu uzdot Aigai kaudzi jautājumu par to, kā norisinās viņās veselīgais dzīvesveids.
Varbūt kādam noder? Ļoti daudz labu padomu, ieteikumu te lasāmi. Interesanti. Gribētos pat pašai pamēģināt. Jo izskatās, ka rezultāts ir tā vērts.
Nevēlos, ka šeit kāds saskatītu kāda produkta vai firmas reklāmu. Tas nav domāts kā reklāma.
Kas Tevi pamudināja sākt veselīgu dzīvesveidu?
Laikam doma par veselību. Un informācija apkārt par neveselīgo pārtiku, visām tām piedevām, nu un jau cik sevi atceros, kaut kādi pāris kilogrami liekā svara arī vienmēr ir traucējuši pilnvērtīgi justies.
Cik ilgi Tu jau tā dzīvo?
Par veselīgu un sabalansētu uzturu interesējos jau kādus gadus četrus. Bet dzīves veidu un ritmu mainīt nevar uzreiz un pēkšņi, viss notiek pamazām, no kaut kā atsakos, kaut ko sāku jaunu lietot. Ēšanas paradumus laikam nevar mainīt vienā dienā, bet pamazām. Apmēram kādu gadu cenšos ēst sabalansēti.
Kāds ir Tavs dienas ritms? Kā sākas diena?
8.00 – Brokastis. Ilgu laiku biju no tiem, kas neēd brokastis, un kas nevarēja saprast, kā vispār var kaut ko no rīta iedabūt vēderā, un parasti pirmā ēdienreize bija pusdienas. Tagad jau krietnu laiku (~1,5 gadu) ēdu brokastis, lai neturētu sevi badā. Sāku ar glāzi silta ūdens, ko uzdzeru uz Oceolas uztura bagātinātājiem. Tad izspiežu dārzeņu sulu (ķirbis + burkāns + selerija + kāposts +sarkanā biete – atkarībā no sezonas un no tā, kas ledusskapī) + vēl uz maiņām – vai nu klijas 1 ēdamkaroti pielieku klāt vai linsēklas (maltas). Tā kā mazliet lieku sulai klāt arī dārzeņu biezumus, tad tāda pabieza tā sula sanāk. SLAIDUMS(arī Oceolas) ar paniņām. Ja nelietoju SLAIDUMU, tad brokastīs parasti ir šādas variācijas: graudu biezputras (vārītas ūdenī) / Sautēti dārzeņi / pa retam omlete (no ekoloģiski tīrām lauku vistu olām) / MARIO maizītes (tipa kā galetes, ir visādi veidi) ar biezpienu, un pa virsu kādu mājas gatavotu ievārījumu, piemēram, upeņu. Parasti dzeru klāt paniņas, vai lieso kefīru pie brokastīm.
~11.00 / 11.30 – parasti uzgraužu kādu ābolu, kas paņemts līdz. Ļoti garšo kāļi, un tie esot arī veselīgi, parasti ņemu līdz jau sagrieztu šķēlēs un tad, kad uznāk tukšuma sajūta kuņģī, tad uzēdu un kolēģus pacienāju.
~ 12.30 / 13.30 Pusdienas. Darba ritms ir prognozējams un plānojams, līdz ar to, ja zinu, ka pavadīšu dienu birojā, ņemu līdz pusdienas – sagrauzdēju 2 maizes šķēles - pa vidu – svaigais siers (Dzintars), ņemu līdz salātus (zaļumu salāti, tuncis klāt, zaļie zirnīši, ola, pēc principa, lai olbaltumvielas arī būtu klāt, lai gan īpaši bieži salātus negatavoju, kaut kā nesanāk, un lieka, ka dārzeņi, ko gatavoju siltā veidā ir garšīgāki). Tā kā dzīvoju netālu no darba, pa retam - eju mājās pusdienot, (ja vajag izvēdināt galvu), tad uz ātro – tagad ziemā – sautēju saldētos dārzeņus (Ādažu ražojuma, pa retam arī poļu paciņas nopērku), klāt biezpiens, var likt klāt tunci, skābēts gurķītis, citi konservējumi, kas atrasti pagrabā laukos pie vecākiem. Piedzer paniņas. Labs pusdienu variants ir griķu pārslas ar piedevām, nopērkamas paciņās, atliek tik apliet ar karstu ūdeni. Tā kā plānoju savas ēdienreizes, tad ja brokastīs esmu ēdusi graudu pārslas, tad pusdienās, ēdu salātus, vai sautējumu, un otrādi. Cenšos, lai ēdiens būtu dažāds. Ja ir darbiņi ārpus biroja – tad arī skatos – vai nu līdz ņemu iepriekš minēto vai arī ieplānoju ēdienreizi kādā ēstuvē, tiesa - nepatīk man ēst sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, jo ar izvēli parasti ir grūti, viss ir samērā trekns, ar liekām piedevām un garšas bagātinātājiem.
~ 15.00 Kafija ar pienu. Kāds auglis, varbūt kāda konfekte, ja kolēģi pacienā.
Ja ir sporta diena, tad pēdējo reizi paēdu 16.00, jo iesaka pirms sporta 2-3 stundas neēst.
Nu faktiski sanāk, ka tā nopietnāk ēdu 2 x dienā – brokastis un pusdienas. Pēc tam iztieku ar vieglām uzkodām.
~ 21.00 – atgriežoties mājās pēc sporta, vai mājās pēc darba – parasti kādu ābolu, banānu apēdu, vai kādu home made kompotu (plūmes, ķirši – nedaudz, bet vispār ar cukuriem bagātus ēdienus cenšos ēst rīta pusē).
Kas ir Tavā ēdienkartē?
Graudu pārslas biezputras vārīšanai, griķi, rīsi, makaroni. Rīsus un makaronus es gan ļoti reti mājās gatavoju, atstāju to kā alternatīvu, ja sanāk ēst sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Mājās faktiski negatavoju kartupeļus, tos ēdu reti, un arī tikai tad, ja nav citas alternatīvas, kad ēdu ārpus mājas. Rudenī – svaigie dārzeņi (burkāni, kāposts, selerijas sakne, puķkāposts, brokolis utt), kurus tvaicēju (nevāru ūdenī, bet tvaicēju ūdens tvaikos), tagad – pērku saldētos un atsildu tvaicējot.
Piena produkti – 0,05% piens (Fitness Baltais), 0,5 % Paniņas (Valmiera, Baltais, Bauska), biezpiens – vājpiena – Lietuvas vai vietējie paciņās. Jogurts – 2% (Baltais dzeramais, Trollīšu jogurts), citi negaršo, vai arī liekas par saldiem, pārāk mākslīgi, ar par daudz cietes klāt. Bet vispār ar jogurtu īpaši neaizraujos – 1-2 nedēļā.
Maize - Rupjā rudzu maize (bez kviešu miltu piedevas, un kas raudzēta bez rauga, bet ar iesalu). Skatos, lai tauku daudzums nepārsniegtu ~2%, ļoti viltīgas ir tās torstergrudu maizes, ar augstu tauku saturu, vajag uzmanīties. “Lāču” rupjā maize. Baltmaizi nelietoju. Kādreiz izmēģinu kādas graudu maizes.
Par ūdeni – cenšos izdzert vismaz 2-3litrus dienā, vai nu tikai ūdeni, vai tēju (zāļu tējas), nelietoju melno tēju. Dažreiz iedzeru zaļo tēju. Vispār nelietoju saldinātās sulas, kas veikalos pakās nopērkamas – cukurs tur par daudz klāt, un no koncentrāta gatavotas, nekas labs, tikai lieks noslogojums organismam tās pārstrādāt. Gāzēts / negāzēts minerālūdens – pēc sajūtām, ja jūtu, ka par daudz smags ēdiens ēsts (ēstuvēs), tad pēc pāris stundām uzdzeru gāzēto minerālūdeni. Bet tā parasti negāzēto dzeru, vārītu ūdeni. Pēc brokastīm dzeru kad pagājušas kādu 1 stundu pēc, pēc pusdienām – kādas 2 stundas pēc. Tad nu lielākā dzeršana sanāk pauzē starp brokastīm un pusdienām.
Par saldumiem – īpaši neprasās, bet ja sagribas, tad izvēlos kādu marcipānu (ļoti garšo), kādu konfekti, kādus žāvētos augļus.
Augļi – Augļus arī parasti ēdu pirms pamatēdiena, par to arī daudz rakstīts. āboli (vēlams vietējie), banāns (īpaši pēc sporta nodarbības), kivi, melone, apelsīns, konservētie, mājās gatavotie kompoti (ķirši, plūmes, upenes u.c. – nav sagatavoti ar lieliem kvantumiem cukura), sezonas laikā – atbilstošie – zemenes, plūmes, ķirši utt.
Uzskatu, jo vienkāršāks ēdiens, jo labāk, nav ko sarežģīt dzīvi.
Principā es cenšos ievērot tādu secību: ja saldais tad pirms pamatēdiena (ir jau amizanti, ja tas ir kāds organizētais pasākums, tipa seminārs, bet man tiešām pēdējā laikā ir vienalga, ko par mani padomās, daru tā, kā jūtos, kā būtu labāk manam organismam.
Vai nodarbojies arī ar sportu?
Jā – vidēji 3-4 reizes nedēļā (ar pārtraukumiem – kādus 3 gadus jau) – pārmaiņus – eju uz body baikiem vai body condition, fat burning, citreiz vienkārši sporta zālē – paskrienu uz kardiotrenažiera, uztaisu vingrojumus kājām, presītei untml. Pēc sporta – pirts. Vasarās – aktīvā atpūta – velo izbraucieni, skrituļslidas, laivu braucieni.
Vai lieto kādus vitamīnus? Uztura bagātinātājus? Kāpēc izvēlējies tieši šos?
Neesmu lietojusi speciāli nekādus vitamīnu, tikai atceros, ka bērnībā UNDOVIT laikam saucās, tādu vajadzēja lietot. Nupat kādu laiciņu lietoju HERBE uztura bagātinātājus, nu liekas, ka ir dabīgas izcelsmes un tā kā Latvijā ražoti, tad domāju, ka kaitīgi tie noteikti nav, nu sarakstītas jau daudz labas lietas par viņiem. Citus uztura bagātinātājus neesmu lietojusi, dēļ to dārdzības un mistiskās ķīmiskās izcelsmes, negribas visādus draņķus lietot.
Vai Tu esi veģetāriete?
Nē, es neesmu veģetāriete, taču gaļu mājās nekad negatavoju speciāli, kā arī nepērku. Man pietiek, ja 1-2 x nedēļā sanāk apēst kādā ēstuvē. Citreiz arī nesanāk, bet īpašu vajadzību pēc gaļas nejūtu, lai to lietotu katru dienu. Vistas gaļai man nav īpaša ticība, zinot, ka pie mums nopērkamas vai nu Holandes vistas vai nu Ķekavas būros audzinātās, neviens jau īsti nezin, ar ko viņas tur baro, bet nu nekas labs gan jau tur nav. Tādēļ priekšroku dodu lauku vistai, trusim. Māsīcas vīrs ir mednieks, un parasti māsīca gatavo kādu meža medījumu, no kura nekādā gadījumā neatsakos. Ļoti reti ēdu cūkgaļu, tikai kādā piknikā, ja īpaši sagatavota. Neēdu desu izstrādājumus nekādus vispār, kotletes neēdu, karbonādes neēdu, aknas neēdu.
Vai kādreiz sanāk „norauties” – uzēst kādu čipsi vai burgeru?
Nu burgerus es neēdu, čipsus, varbūt kādreiz kādos piknikos un tāda veida pasākumos, bet pati speciāli nepērku. Nu parasti es “iekrītu” uz miltu izstrādājumiem, piemēram, šad tad sakārojas biezpiena pončiki (ko Maximā tirgo tādās caurspīdīgās kastītēs mmm, baigi garšīgi), auzu pārslu cepumus, kukurūzas nūjiņas, žāvētie augļi (vīģes, rozīnes, ananāsu lapiņas, melnās plūmes, dateles), bet ar žāvētajiem arī neaizraujos. Nu un kad šīs lietas sakārojas, tad nopērku, bet īpaši bieži tas nenotiek, līdz ar to – nedomāju, ka kāda skāde no tiem varētu rasties. Ja pērku – tad skatos – pirmkārt – lai ražots Latvijā, otrkārt – tauku saturu un cik kalorijas, kad paskatās uz tiem cipariem (400ckal un vairāk uz 100 gr), tad vairs nemaz negribas, nolieku atpakaļ plauktā un aizeju uz augļu nodaļu veikalā – vai piena produktu – kādu jogurtu izvēlos. Ļoti garšo torte Cielaviņa, un ja kādā pasākumā ir, tad neatsakos. No alkohola lietoju sausos vīnus – pēc noskaņojuma – sarkanu vai baltu, bet vispār vislabāk garšo spāņu vīni. Nu piknikos vasarā priekšroka alum. Nelietoju nekādas kokteiļus, un citādus brīnumus. Ja lietoju alkoholu, ļoti domāju līdz ar prātu, lai nesāktu ēst un uzkost daudz, tas ļoti apgrūtina gremošanas sistēmu, vienkārši cenšos dzert daudz ūdeni paralēli.
Nu vēl pie grēkošanas pieskaitu sierus, tos kas tie treknie ar 40% tauku, un vairāk, bet ļoti garšo – tie, kas mīkstie, tipa prezident, kamamberas utml, un arī visi pārējie – pūdētie utt. Pa retam nopērku, tipa domājot – būs ilgākam laikam, bet ilgākais laiks reducējas uz vienu dienu. Bet vispār ikdienā, ja pērku sieru – tad pērku liesos – ir pāris šķirnes. Bet sieru nelietoju ar maizi, bet vai nu auzu pārslu biezputrā pašās beigās, iemetu gabaliņus sagrieztus, un tur tas tā smuki izkūst, vai sarīvēju un uz sautētajiem dārzeņiem uzberu pašās beigās, kad jau gatavi.
Pie grēkošanas nepieskaitu, bet labs našķis ir kapučino kafija, tā, kas tiek gatavota ar piena putām pa virsu. Un ja jau niekojas ar kādiem gardumiem kafejnīcā, tad izvēlos nekaitīgākos našķus – biezpienmaizīti, augļus kaut kādus veidojumus.
Vai Tev tagad ir sajūta, ka Tu vienmēr spēsi ēst veselīgi?
Domāju, ka jā.
Ko dari, ja aizej ciemos?
Nu laikam ir tā, ka manu paziņu lokā nav topā karbonādes, trekni ēdieni, rosoli un tādas lietas. Tusiņos ar draugiem parasti līdzās čipsiem, ir arī burkāni un puķu kāposti, kurus var iemērkt krējumā, kas sajaukts ar garšvielām. Ja neēd ikdienā krējumu, tad nav ne vainas, pie tam, ja tas krējums ir kaut kāds 12% tad uztraukumiem nav pamata. Vasarās, protams, ir topā dažādi pikniki ar gaļām, bet arī tas jau nebūt nav kaitīgi, jo pikniks nav katru dienu. Man drīzāk sākumā bija problēma nevis ciemiņu apmeklēšanā, bet gan darba specifika. Ir periodi, kad nestrādāju birojā, bet vadu visādus seminārus, apmācības, ir visādas pusdienas ar sadarbības partneriem, vēlas vakariņas utt, kur sanāk ēst vienu kārtīgu latviešu ēdienu, īpaši, ja pasākums ir ārpus Rīgas, kur porcijas ir mežonīgi lielas, un tradicionālas – ar karbonādēm, vārītiem kartupeļiem. Ja atstāsi ēdienu šķīvī – vēl apvainosies!!! Bet nu jau vairs vienkārši neuztraucos par tādām lietām - daru tā, kā pati jūtos vislabāk. Ievēroju vienu būtisku principu – nekad neēst gaļu kopā ar kartupeļiem, novēroju, ka tad ir smaga sajūta.
Vai Tavi tuvākie cilvēki arī iespaidojušies no Tevis? Vai respektē Tavu izvēli?
Kā jau minēju, draugu lokā problēmu nav, kad ir kopīgie tusiņi. Tā kā dzīvoju viena, tad īpaši nav ne arvienu jārēķinās. Kad braucu ciemos pie vecākiem, arī nav problēmu, liekas tie laiki, kad kārtīga mērce, karbonādes gabals, kartupeļi, un saldajā ķīselis ar putukrējumu jau sen ir garām. Mamma mājās gatavo ēst Zepter traukos, un maltītes parasti ir vienkāršas, bez kompleksām piedevām, mērcēm, līdz ar to nav problēmu. Un laukos jau vispār – ļoti maz tiek izmantoti neveselīgie pārtikas līdzekļi, un ēdiens ir askētisks un nesarežģīts. Darbā kolēģi zin, ka es ēdu veselīgi, un principā arī daži pieturās pie tādiem pašiem principiem, citreiz par kaut ko diskutējam un apspriežam, kā labāk, kaut ko iesaku, apmaināmies pieredzē utt.
Kā Tev liekas, vai Latvijā ir nopērkama laba, veselīga pārtika?
Jā, ir gan nopērkama. Dārzeņus, vietējos augļus es gan ieteiktu pirkt tirgū, bet varbūt iespēju robežās kādas mazpilsētas tirgū, tur nu gan tā prece varētu būt laba. Es tā daru, tikai galīgas nepieciešamības gadījumā eju uz Rīgas centrāltirgu. Piena produkti - veikalos. Baltais, Valmieras, utt. Jogurtu vienīgi pērku to, kam vismazākais realizācijas termiņš.
Ar ko Tu ieteiktu sākt tiem, kas nolēmuši pievērsties veselīgam dzīvesveidam?
Daudz lasīt, meklēt informāciju par to, kā labāk ēst, ko labāk ēst, un tikai tad pamazām mēģināt atrast to, kas pašam un ģimenei šķiet vispiemērotākais. Noteikti vajag iet sportot, tas arī motivē ēst veselīgāk un censties ieklausīties sevī, būt vairāk dabā, aktīvi atpūsties, beidzot nopirkt velosipēdu vai skrituļslidas un mazāk tusēties piepīpētos krogos.