Hei! Man ir dredi!

Dredi jeb Kas man kopīgs ar Bobu Marleju

Par drediem....

Dredi kā matu sakārtojums pastāv jau ļoti sen – kādreiz mežoņiem tas bija ierocis  draudīga paskata iegūšanai (‘dread’ - draudīgs), vēlāk jau tas saistās ar rastafariešiem jeb rastām (īpaša melno kultūra ar savu reliģiju, kur nozīmīga vieta atvēlēta arī marihuānas pīpēšanai, pazīstamākais rastamans – Bobs Mārlejs), kam dredi ir kultūras sastāvdaļa. 

Kaut kur lasīju, ka dredi pieminēti Vecajā Derībā - tādi mati esot bijuši Samsonam. Par to galvot gan nevaru - daži jau arī uzskata, ka Radītājs īstenībā ir melnādaina sieviete.

Stils vai untums?

Untums, šķiet, ir tāda spontāna un pārejoša padarīšana. Ar drediem tā nevar – dredi tomēr tāda permanenta lieta.

Manuprāt, dredi paši par sevi nav ne frizūra, ne stils – tas ir dzīvesveids. Ja (mēs kā eiropieši) gribam smukus, koptus dredus kā to oriģinālajiem nēsātājiem, ar drediem ir diezgan daudz „jādraudzējas” – jāvasko, jāsavāc izlīdušie mati, jāvirpina regulāras formas iegūšanai, vienvārdsakot, jābriedina. Un tad pēc kāda gada (jā, tas nav tik fiksi) var sagaidīt, ka uz galvas būs riktīgi nobrieduši dredi. Tā kā – nav tā, ka aizgāju pie friziera, man uztaisīja dredus un tagad staigāju vesels. Tas, ko uztaisa, ir tikai sākums, pēc tam ir pašam jāstrādā.

Kāpēc nolēmi taisīt dredus?

Pirmie dredveidīgie matu kārtojumi man bija studiju laikā (nu, tas kādu laiciņu atpakaļ), kad tā intensīvāk maisījos pa muzikālajiem pasākumiem, kas pulcēja jauniešus un pie attiecīgas mūzikas piederējās attiecīgi sviestains paskats – incantas pričenes, kombinezoni, ķēde pie biksēm, Adidas un tāda garā.

Bet nu tie bija tādi īslaicīgi dredi, jo bija jākļūst mazliet nopietnākai, jāsāk strādāt pa nozarei un vispār jāsāk izskatīties pēc solīda cilvēka. Tātad dredu faktors beidzās ar nogrieztiem smukiem īsiem matiem.

Tā nu strādāju es smuki savā uzņēmumā, tikos ar solīdiem cilvēkiem, pati daudzmaz (nu, žaketi uzvilku vienu vai divas reizes) solīdi ģērbos un šovasar sanāca iet dekrētā. Tā kā iespēja, ka vēl varēšu patusēt ar drediem, ar gadiem kļūst arvien mazāka, nolēmu izmantot godam nopelnīto atvaļinājumu uz gadu un ieaudzēt dredus.

Tātad, lai es beidzot atbildētu uz jautājumu – kau kur manas iekšās zem kantora žurkas slēpjas panks ;) (nejaukt ar Peksi un viņam līdzīgajiem, panki ir dažādi).

Kāds ir Tavs ģērbšanās stils un kā tajā iederas dredi?

Principā visērtāk jūtos baikā ar kapuci, konversos un ērtās ne-šaurās biksēs un tā es arī šobrīd pārvietojos ar bērnu ratiem vēl komplektā. Nu, man šķiet, dredi šai komplektā iederas labi.

Pastāsti par procesu mazliet. Kā tiki pie drediem?

Stāstam ir divas daļas. Pirmā daļa ir frizētavā iegūtais, bet, tā kā tas mani, maigi izsakoties, neapmierināja, tad stāstam ir arī otrā daļa – pašas darinātie dredi.

Tā kā biju jau kādā 5. mēnesī, kad sāku plānot savu dekrētu, tad nolēmu neķēpāties pati un aiziet uz frizētavu uztaisīt, jo, kā man bija zināms, dredu meistarošana ir darbietilpīgs process, kas 8. mēnesī varētu būt ļoti nogurdinoši..

Tātad frizētavā iegūtais

Apzvanīju Rīgas frizētavas, kamēr atradu tantuku (nu, labi, pajaunu meiteni), kas mācot citus frizierus taisīt dredus – tas lika domāt, ka esmu atradusi labāko.

Tā kā mani mati bija pakāpeniski garumā mazliet zem pleciem, vienojāmies taisīt dredus no maniem matiem apakšpusē un galvas virsējā daļā piepīt pa kādam garākam mākslīgam dredam, lai tā paka kopumā sanāk garāka un incantāka. Kas ir piepītie – par to man nojausmas nebija, vienīgi cerība, ka tie izskatās kā īstie, tikai piekabināti.

Process norisinājās vienā no diezgan pazīstamu frizētavu tīkla frizētavām, kas specializējas uz jauniešiem (nosaukumu nesaku, tā kā antireklāmu taisīt negribu, jo apmeklētāji bija daudz, tāpēc, iespējams, ka citās lietās viņi ir spečuki).

Kā noritēja dabīgo dredu veidošana frizētavā?

Mati tiek izmazgāti un izžāvēti. Ņem matu šķipsnu ar laukumu ~ 3 – 4 cm. Pieturot šķipsnas tālāko galu, kasa ar plakanu ķemmīti, šauriem zobiņiem pretēji matu augšanas virzienam. Visus plānotos dredus tā pa fikso sakasa tādās ļipelēs. Pēc tam iegāž šajās „ļipiņās” ilgviļņu sastāvu (par šito es kādu brīdi šaubījos, bet, tā, ka visu grūtniecības laiku izvairījos no matu krāsām, Cif u.tml., tad nolēmu izdarīt gan) un patur kaut kādu laiku, lai tas viss iekšā iekožas. Lieko ķīmiju izmazgā, izžāvē un rezultātā iegūst tādas garenas spiriņas zīmuļa resnumā. Sēdēju un gaidīju, ko tā friziermeistare no viņiem tagad darīs, lai iegūtu dredus un izrādījās – tie jau esot dredi. Nu, tas pirmais šoks J. Vēl tikai iesmērēja matu vasku un ķērās pie mākslīgajiem drediem.

Kā tika piekabināti mākslīgie dredi?

Tiek ņemta neticami plāna šķipsna, burtiski, kvadrātcentimetra laukums. Mākslīgā dreda nesakasītais gals (tas, kur mati, kā mati karājas brīvi), tiek sapīts vienā kopējā bizītē ar īsto matu šķipsnu. Tiek iegūta aina, ka no galvas karājas dreds un bizīte. Šī bizīte tiek piešūta (jā, jā - ar diegu un adatu) pie dreda apakšpuses, lai viņu neredzētu. Lai nākotnē varētu atārdīt nost to dredu, tika ņemts atšķirīgas krāsas diegs, kā rezultātā, tas bija labi redzams. Nu, un dreds pie saknes bija ievērojami biezāks, jo tajā bija piesprausta vel arī bizīte, ar ko tas piestiprināts.

Šis tehnoloģijas dēļ mākslīgais dredus esot ik pa 3 mēnešiem jāpāršuj mazliet augstāk pie saknes (diegu izārda un uzpin bizīti pa jaunu un piešuj). Mana pieredze - jau pēc divām nedēļām varēja redzēt, ka no galvas aug dikti jau nu plāna šķipsniņa un pēkšņi sākas baigi biezs dredus – nu, nereāli izskatījās.

Cik ilgu laiku aizņēma darbs un cik tas izmaksāja?

Kopējais laiks: 6 stundas ar 3 pauzēm tualetei. Iedomājieties, ko tas prasa grūtniecei 8. mēnesī - tik ilgi sēdēt krēslā?? Lielu gribasspēku.

Kopējie izdevumi: 96 Ls. Ja es tagad nealojos savos rēķinos, tad mākslīgais dreds maksāja 3.5 Ls, bet īstais 1.5 Ls. Nu, apmēram tā. Kopā man bija 16 mākslīgie un ~25 no manējiem matiem.

Kādi bija frizētavas ieteikumi dredu kopšanā?

Dabīgajiem – pirmo mēnesi (!!!!) nemazgāt matus, bet ar zilajiem graudiņiem apmazgāt galvas ādu (saprotams, lai neiemetas kādi mošķi). Starp citu, ārā tad bija tieši jūlijs ar nenormālo sutu. Nu, kāda runa par nemazgāšanu??!!

Tad vēl bija ieteikums, dredam paaugoties no galvas, izvērt pašu sev cauri kā mezgliņu, lai nostiprinātu (arī šis ir sviestains ieteikums, jo tādā veidā dreds tiek sadalīts divās daļās un, ik pa laikam tā verot, beigās būs nosacīti divi dredi ar vienu kopēju galu).

Vēl ieteica dredus palaikam ievaskot ar matu vasku.

Mākslīgajiem – nekāda kopšana. Nedrīkstot lietot fēnu, jo materiāls ir viegli uzliesmojoša sintētika (!!!). Tagad iedomājieties, cik tāda pakula ilgi žūst un kādas kaites var saķert, staigājot apkārt slapjiem matiem.

Kādēļ nebiji apmierināta ar iegūto rezultātu?

No skata jau baigi lielā paka. Tāds stilīgs Mārlejs, bet..

Mākslīgie dredi bija sasodīti smagi paši par sevi. Karstajā jūlijā tie arī uz galvas bija kā silta vilnas cepurīte – šausmīgi karsēja galvu. Izmazgājot galvu (nu, neklausīju es frizierei, jo tas nebija izturams) šī sintētika savilkās ar ūdeni un kļuva vispār nenormāli smaga. Bet, kamēr slapji, dikti plēsa matu saknes no smaguma. Protams, viņus varēja izžmiegt un tad viss ūdens notecēja uz galiem un turpināja tecēt pilieniem vel labu laiku. Sviestaini.

Dabīgie veidojumi ( a la dredi) tracināja ar visu savu būtību – tik tievas šķipsnas vispār var ņemt tikai biezu matu īpašniekiem. Manējie nav ne īpaši plāni, ne biezi, nu vidēji statistiskie eiropieša mati. Slapji būdami viņi pat lokojās, cik tievi un plāni, no viņiem līda ārā mati!!! Un tik bezrūpīgi pakasīti viņi nebija pietiekami savelti (zaudējuši labi ja piektdaļu garuma, kas ir par maz, lai saveltu labu dredu), līdz ar to plānāki nekā no tā šķipsnas laukuma bija iespējams uztaisīt.

Ko darīji ar savu frizūru pēc tam?

Sāku labošanas procesu. Papētīju vēl internetā dredu veidošanas mākslu un sāku darīt.

Vispirms izpinu liekos un atpinu ilgviļņotos drediņus. Tas bija sāpīgs process. Pēc tam izmazgāju matus un izžāvēju. Sadalīju galvu ~ 5 kvadrātcentimetru laukumos. Pieturot šķipsnas galu, pretēji matu augšanas virzienam ar smalku metāla ķemmīti kasīju/bīdīju matus pie saknes. Un lēnām bīdījos arvien zemāk. Vispār process ir diezgan ilgs un var būt sāpīgs. Jo ciešāk uzkasīs to matu, jo labāk tas dreds savīsies un būs vienmērīgāks un smukāks.

Ieguvu tādus uz trešdaļu īsākus mīkstus dredu pirmsākumus. Tālāk ieziedu vasku un virpināju katru dredu ļoti cītīgi.

Tad vēl iegādāju mazas gumijiņas – diametrā ap pāris cm. Šīs gumijas ieviju dreda galā, lai tas savijas un nostiprinās. Gumijas izņēmu pēc kādām 2 nedēļām – gali bija savilkušies un nevijās vaļā.

Kā tu kop savus dredus? Vai tas ir kas ļoti savādāks?

Tā kā baltiem cilvēkiem mati nav tik vijīgi kā oriģinālajiem dredu valkātājiem, tad dredi prasa regulāru kopšanu, sevišķi līdz to nobriešanai – tas ir, nu pirmā gada laikā. Nobriešana ir laiks, kamēr dredi iegūst savu stingro un vienmērīgo konsistenci un būtu sevišķi grūti izjaucami, nostiprinās.

Uzreiz teikšu – dredi neturas kopā dēļ ‘speķa’ tajos, tas ir, normāli dredi ir veselīgi un tīri.

Dredus noteikti ir jāmazgā. Es mazgāju reizi nedēļā, jo man no dabas mati ir sausi un sevišķi netaukojas. Ir speciāli dredu šampūni, kas no citiem šampūniem atšķiras ar to, ka tajos netiek pievienotas vielas, kas paliek matos pēc izmazgāšanas – smaržvielas, vielas, kas piešķir matiem slīdīgumu, mīkstumu. Teorētiski var lietot jebkuru šampūnu, kas nepaliek matos, taču vēl tādu neesmu atradusi. Tā kā šobrīd vēl lietoju no ārzemēm ievesto – Latvijā oficiāli tāds, protams, nav nopērkams.

Dredi atkarībā no biezuma var žūt veselu diennakti. Protams, ar fēnu tā lieta iet vieglāk, bet, manuprāt, dabīgi ļaut izžūt ir veselīgāk. Nākamajā dienā es cenšos atrast laiku, lai savilktu dredos mazgājot izsprukušos matus. Nu, tie parasti ir burtiski daži mati, savelku ar tamboradatu.

Vēl, kamēr mati nav ar vasku, to saknes izmasē. Tas tāds process, lai nodrošinātu, ka ataugušie mati arī sāk savilkties tai pašā dredā. Ņemu pirkstos dredu no saknes apmēram 2 cm un pulksteņrādītāja virzienā apļoju gar galvas ādu. Tā viņi smuki savijas.

Pēc tam dredus vaskoju. Var vaskot ar parasto matu vasku, bet es lietoju drediem paredzēto – atkal ne Latvijā veikalos nopērkamu. Šis vasks būtībā ir mazliet uzlabots bišu vasks. Vaskošana noris tā, ka ņemu šķipsniņu vaska, sasildu plaukstās un, virpinot dredu no saknes uz galu, iestrādāju vasku visā garumā.

Pēc tam atliek, kad nu atceros, sēžot pie TV, piemēram, virpināt palaikam katru dredu. Lai viņā iesēžas tā apaļā forma.

Vai tos var dabūt ārā, vai jāgaida, kad ataugs mati?

Lai tiktu vāļā no drediem dzīt nost matus nevaig. Kamēr dredi aug un pinas, viņi kādus ~ 5 cm no saknes vēl ir normāli. Tātad vismaz zēngalviņu točna var dabūt.

Kamēr dredi nav vēl nobrieduši (nu, teiksim pirmos mēnešus) viņus var mēģināt atpīt. Lai gan veselīgi tie mati gan diez vai būs.

Izpīt labi noaugušus (nobriedušus) dredus nav reāli. Teorētiski var mēģināt atpīt dredu visā garumā, bet, manuprāt, nekas labs tur nevar sanākt, ja nu kādus 5 – 10 cm no saknes varēs atpiņķerēt un labi spēcīgiem ārstnieciskiem balzāmiem dabūt smukā formā.

Mans plāns ir vēl neskaidrs. Viens variants – kad tuvosies tā diena atgriezties darbā, nogriezīšu īsus matus. Otrs variants – varbūt dredi jau būs ieguvuši tik smukas aprises, ka solīdumu iegūšu vienkārši saņemot viņus astē – ar afrikāņu bizēm tak arī var izskatīties solīdi.

Vai ar drediem var taisīt dažādas frizūras?

Var gan. Garus, protams, vairāk var visādi locīt, pīt, taisīt copē. Bet arī ar maniem pusgarajiem var. Viņus var dažādi saspraust un atspraust – te ir variācijas ar matu sprādzēm, puķītēm, bantītēm. Vēl var saņemt vienā astē vai divās astītēs. Esmu arī taisījusi kaut kādu variāciju par tēmu „franču bizīte”.

Kāda bija apkārtējo reakcija uz Tavu jauno frizūru? Darba kolēģi, vecāki, draugi?

Manai ģimenei un tuvākajiem draugiem brīnumainās pārvērtības uz manas galvas nebija nekāds jaunums. Bija bijuši jau gadījumi.. Vispār nezinu, man kaut kā ne sevišķi interesēja. It kā jau pajautāju – ko saki? Kā patīk? Galvenais, ka man pašai patīk un manam vīram.

Vēl dekrēta laikā piestaigāju uz darbu. Kolēģi izrādīja interesi un pirmais, ko teica, bija, manuprāt, statistiski pierādāmi divi visbiežākie jautājums – „ vai pēc tam jāgriež nost?” un „vai matus mazgāsi?”. Katrā ziņā kolēģi man ir ļaudis ar takta izjutu.

Apkārtējo reakcija bija lielāka, kad teicu, ka mākslīgos ņemšu nost, savējos pīšu vaļā un taisīšu pati vēlreiz. Tad gan bija: tādu naudu iztērēji un ārdīsi ārā?? A, ko darīt, ja nav ērti.

Vai ir bijis kāds kuriozs gadījums ar drediem?

It kā jau cilvēki jau pieraduši pie dažādiem matu kārtojumiem un krāsām, tāpēc jo lielāks bija mans pārsteigums par vienu notikumu tramvajā. Braucu es ar lielum lielu vēderu tramvajā uz ūdens aerobiku. Pēkšņi pie manis pienāca tāds labi paēdis tantuks pēc 60. Un sāk man visā nopietnībā (un diezgan uzvilkusies) pārmest, cik slikta māte es būšu savam bērnam, jo esmu sabojājusi savus matus – bērnam tak nebūšot ar ko spēlēties. Tā viņa veselu pieturu man purpināja. Aiz muguras man sēdēja jauna māmiņa ar mazuli un manāmi ķiķināja par šito situāciju. Ja godīgi, sākumā domāju, ka tā sieviete joko un arī mani parāva uz smiekliem. Bet, kad es sapratu, ka viņa pilnā nopietnībā to visu saka, es ļoti samulsu. Kaut ko jau es atmurmulēju viņai atpakaļ – ka viņa vēl sliktāka, jo grūtnieces nevajag apvainot un kaut ko tādā garā. Kundzīte izkāpa nākamajā pieturā, bet es visu dienu centos saprast, kādā veidā esmu nodarījusi pāri savam bērnam. Tā arī nesapratu J.

Tagad jūtu, ka dredi manam bērnam patīk pat ļoti  – viņos var tā feini ieķerties.

Vai ieteiktu to darīt citiem?

Ja vajag nozīmēties kādam vienreizējam pasākumam – piešujam mākslīgos dredus un ejam uz karnevālu a la Bobi Marleji. (Starp citu, ja kādam vajag – varu pārdot, stāv man 16 gab. plauktiņā).

Ja gribam tiešām īstus dredus – izsveram visus par un pret. Ja gribam būt ar mežoņa imidžu – ok; ja gribam koptu skatu - vai veltīsim laiku un uzmanību drediem, lai tie iegūtu labu paskatu? Padomājam arī to, vai īsi mati mums piestāv, ja nu kas.

Vispār iesaku dredus. Jo vairāk solīdi cilvēki būs dredaini (jo labi kopti dredi tiešām var izskatīties smuki), jo lielāka varbūtība, ka kādreiz arī Latvijā cilvēkus ar drediem defoltā neuzskatīs par lūzeriem vai zāles pīpētājiem.

Ā, un vēl mana personīga asociācija – cilvēkam ar drediem defoltā ir jābūt par mieru uz zemes. Regejs, Jamaika, rastas un, paturpinot virkni, dredi – tas viss ir uz sauli un mierīgu līdzāspastāvēšanu. Peace!