Sterilizācija – punkta pielikšana bērnu radīšanai
Viens no nozīmīgākajiem lēmumiem sievietes dzīvē – izvēle vairāk neradīt bērnus. Lai pieliktu punktu, var izvēlēties kontracepcijas metodi – sterilizāciju. Šādu metodi sievietes izvēlas dažādu iemeslu dēļ, un interesanti, ka citām sievietēm, kuras par šādu metodi nav domājušas vai nav izvēlējušās, arī ir savs viedoklis. Tas liek aizdomāties par to, kas ir sievietes sūtība šajā dzīvē un vai tad, ja sieviete vairs nevēlas radīt bērnus, tas ir kaut kas nepieņemams, nosodāms vai varbūt gluži otrādi – apsveicams.
- Foto: istockphoto.com
Šajā rakstā apkopojām dažādu sieviešu viedokļus par to, kāpēc viņas izvēlējušās sterilizāciju, kādā vecumā tas noticis, vai ir bijušas kādas blakusparādības un vai tas ir kaut ko mainījis viņu dzīvē. Sieviešu vārdi ir mainīti.
Jāņem vērā, ka Latvijā pret šo metodi ir ļoti rezervēta attieksme, tai pašā laikā citviet tā ir pat populāra metode, kad ģimenes plāns ir izpildīts. Piemēram, Nīderlandē ģimene plāno, cik bērnus vēlas, un, kad plāns ir izpildīts, vīrieši dodas uz slimnīcu veikt sterilizāciju. Viņi par to nekaunas, bet priecājas, ka sievietei nevajadzēs sevi apgrūtināt ar zālēm, implantiem un citām pretapaugļošanās metodēm. Tā nav tabu tēma, par to var jokot un brīvi runāt. Turklāt vīrieši saprot, ka sterilizācija nekādā veidā negatīvi neietekmē viņu seksuālās dzīves kvalitāti.
Citādāk ir tad, ja sieviete izvēlas veikt sterilizāciju. Latvijā ir gan vīrieši, gan sievietes, kas uzskata, ka sieviete izvēlas pārāk radikālu metodi. Ja pēc vairākiem gadiem tomēr gribas bērnu vai izveidojas citas attiecības, tad vairs nav iespējas radīt vēl kādu pēcnācēju. Ir cilvēki, kas uzskata – dabiskos procesos nedrīkst tik radikāli iejaukties. Tomēr ir sievietes, kuras uzskata, ka visu mūžu nevajag būt spējīgai radīt bērnus, jo ir savs laiks bērniem un savs laiks cita veida attīstībai, un sieviete nepaliek mazāk vērtīga, ja vairāk nevēlas bērnus.
Iemesls – veselības problēmas
Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc sievietes izšķiras par šādu soli, ir veselības problēmas, kas bijušas grūtniecības laikā vai arī pēc dzemdībām. Elīna sterilizāciju veica 30 gadu vecumā, jo grūtniecība abas reizes bija ļoti smaga un beidzās ar ķeizargriezienu.
Sterilizācija nav mainījusi pašsajūtu uz slikto pusi, un arī vairākus gadus pēc pēdējās grūtniecības Elīna nenožēlo izdarīto. «Smagā grūtniecība un komplikācijas pēc tam bija pietiekams iemesls, lai es nolemtu sevi vairs nemocīt. Es nevēlos vairs tam iet cauri. Es biju plānojusi divus bērnus, un man viņi ir. Es pati izlēmu, ka pēc otrā izdarīšu pārgriešanu. Sākumā daktere centās mani atrunāt, bet, redzot, cik smagi pagāja arī otrā grūtniecība, saprata, ka tas būs visprātīgākais. Abas reizes man bija sāpes, nemitīgi tonusi, sākumā nedaudz asiņošana. Vienam bērnam draudēja Dauna sindroms, otram bija sirds aritmija, jo bija piespiests kāds no lielajiem asinsvadiem, un papildu visam bija stress, kā mazajiem viss beigsies. Viss bija labi, bērni veseli, bet man nebija priecīga gaidīšana, tā bija stresa pilna un smaga. Sāpes nerimās ne dienu, ne nakti, un bija pat situācija, kad nācās zvanīt vīram – nevarēju bērnam uztaisīt ēst, jo ļoti sāpēja. Daktere man skaidroja, ka tā var būt – organisms bērnu uztver kā svešķermeni un visu laiku cenšas to atgrūst.
Pat ja iedomātos par citām attiecībām, man nav svarīgi, lai katrās būtu bērni, jo zinu, ka ļoti labi dzīvo arī tādi pāri, kuriem nav bērnu. Jauns puisis bez bērniem manā vecumā vairs nebūtu. Esmu pieņēmusi, ka ir tā, kā ir, un par to nedomāju.»
Anna piedzīvojusi to, ka vairākas grūtniecības beidzas ar bēdīgu rezultātu, tāpēc pēc meitiņas piedzimšanas izlēma par labu sterilizācijai. «Kad man bija septiņi gadi, saslimu ar diabētu. 19 gados gaidīju pirmo bērniņu, kurš nāca pasaulē priekšlaicīgās dzemdībās ar ķeizargriezienu un nomira.
Pēc tam slimības dēļ nācās šķirties no vēl diviem bērniem. Tad adoptējām meitenīti, un pēc diviem gadiem ļoti smagā grūtniecībā piedzima iznēsāta sava meitiņa. Ķeizargrieziena laikā tika nosieti olvadi. Nekad šo rīcību neesmu nožēlojusi, visu atlikušo dzīvi varu dzīvot bez stresa un uztraukumiem par jaunas grūtniecības iestāšanos. Mums ir pieci bērni, četriem bāreņiem esam devuši iespēju dzīvot mūsu ģimenē.»
Savs laiks bērniem, savs – citām prioritātēm
Otrs biežākais iemesls par labu sterilizācijai ir pietiekams bērnu skaits un sievietes vecums. Pienāk laiks, kad sieviete vairs nevēlas radīt bērnus, tāpēc izvēlas šo metodi. «Atbalstu sterilizāciju, man ir 42 gadi un četri bērni. Jaunākajam ir septiņi mēneši, vecākajam – 23 gadi. Pēdējais piedzima ar akūtu ķeizaru, kura laikā palūdzu veikt sterilizāciju. Esmu ļoti apmierināta, jo šī ir metode, kurai nav nekādu blakņu un kura ir 100 % droša. Ir forši dzīvot bez bailēm par nevēlamu grūtniecību. Man ir arī divas draudzenes, kas rīkojušās tāpat. Vienai ir četri bērni, otrai trīs un veselības problēmas, kuru dēļ vairs nevar dzemdēt. Šajā gadījumā tas ir īpaši ieteicams, jo visas citas metodes var pievilt.»
«Man ir trīs bērni – divi puiši un viena meita. Pēdējo bērnu gaidīju 39 gados. Lieki piebilst, ka vairāk bērnu manā vecumā nav nepieciešams. Daktere izkārtoja man ķeizaru un pie reizes veica arī sterilizāciju. Naudas ziņā man tas nemaksāja neko. Jutos un jūtos lieliski. Neesmu ne resna, ne man ir kādas citas negatīvas blaknes. Tagad man ir 45 gadi, un joprojām esmu ļoti apmierināta.»
Kad izvēle vēl nav izdarīta, bet domas raisās
Visbiežāk sievietes par sterilizāciju aizdomājas tad, ja iepriekšējie kontracepcijas veidi ir vienu vai vairākas reizes pievīluši. Tādā gadījumā izsargājoties visu laiku ir satraukums – ja nu tomēr piesakās bērns. Tas neapzināti atstāj iespaidu arī uz seksuālo dzīvi un attiecībām.
Savukārt Elizabete ir no tiem cilvēkiem, kam līdz šim nav bijis bērnu. Viņai ir 30 gadi, bet viņa apsver iespēju veikt sterilizāciju. «Man bija gadījuma sakars ar cilvēku, no kura ļoti vēlējos bērniņu, kaut gan likumsakarīgi – ja būtu sanācis, es būtu vientuļā māte. Bet tas mani nebiedēja. Kad sapratu, ka bērniņš nav pieteicies, biju ļoti nomākta un to ļoti pārdzīvoju.
Neilgi pēc tam Cālī izlasīju rakstu par ķirurģisko kontracepciju un iedomājos, ka labprāt izmantotu sterilizāciju, lai sevi pasargātu no līdzīgas situācijas nākotnē un man otrreiz nebūtu jāizdzīvo tas smagais pārdzīvojums par to, ka neesmu palikusi stāvoklī. Ja jau nav kazai piena, tad nav.
Tagad domāju atrast ginekologu, kurš būtu ar mieru manos 30 gados veikt šo manipulāciju, un tad uz priekšu. Ņemot vērā, ka Latvijas ārsti pret saviem pacientiem mēdz izturēties ļoti pavirši (personīgā pieredze), man nebūtu grūti, ņemot talkā mazu viltību, nokārtot, lai, neskatoties uz vecumu un citām lietām, man veiktu sterilizāciju. Pašlaik esmu ārzemēs, tāpēc šis solis tiek nedaudz atlikts.»
Arī Anna šo metodi pagaidām ir atlikusi, bet cita iemesla dēļ. «Kad gaidīju otro mazulīti, kas būtu bijis ar ķeizaru, dzemdību laikā vēlējos veikt sterilizāciju. Diemžēl bērniņu zaudējām 27. nedēļā, tāpēc pagaidām sterilizāciju atlikām, jo vēlamies vēl vienu mazulīti. Kad mums ģimenē būs pieaugums, kurš noteikti būs ķeizara bērniņš, tad noteikti to darīšu, jo tas nekādi nekaitē veselībai, atšķirībā no visiem citiem izsargāšanās līdzekļiem. Izņēmums ir tad, ja piekopj portālā www.augliba.lv aprakstīto, bet tad tomēr pastāv niecīga iespēja palikt stāvoklī, jo nevaram pilnībā uzticēties savam organismam.
Ja es kādreiz arī izšķirtos no sava tagadējā vīra, tas nenozīmē, ka ar nākamo noteikti vēlētos bērnus. Man nav katram vīrietim jāsniedz bērniņš, un, ja tomēr vēlētos vēl vienu bērnu, tad dzemde turpina pildīt savas funkcijas, un pie mazuļa var tikt ar mākslīgo apaugļošanu.»
Izvēle par labu citai izsargāšanās metodei
Laura stāsta, ka arī ir domājusi par sterilizāciju, tomēr daktere atteicās veikt šo procedūru. Tagad sieviete par to ir priecīga, jo ar vīru ir nolēmuši – dēli ir, bet gribas vēl meitiņu.
Tā kā Madarai daktere jau agrā jaunībā neieteica vairāk bērnus, viņa sākotnēji arī izvēlējās par labu sterilizācijai, tomēr procedūras dienā pārdomāja un vēlāk priecājās, ka šo metodi nav pielietojusi. «Par sterilizāciju biju aizdomājusies jau uzreiz pēc otrā dēla piedzimšanas. Tā kā tas bija otrais ķeizars un daktere teica, lai par trešo nemaz nedomāju, biju gandrīz pārliecināta, ka tas būs pareizākais variants. Turklāt visu mūžu dzert hormonālās tabletes arī nebija ne mazākās vēlēšanās. Bija jau noteikts datums, ierados uz procedūru un vienkārši pārdomāju. Toreiz man bija 23 gadi.
Turpmākos 16 gadus izmēģināju dažnedažādas kontracepcijas metodes, bet diemžēl no visām nāca klāt liekais svars. Un, jāsaka godīgi, visu šo laiku domāju – kādēļ neuztaisīju sterilizāciju? Un tad pēkšņi un negaidīti 39 gadu vecumā pieteicās vēl viens mazulis. Tā kā uzreiz bija skaidrs, ka būs ķeizars, vienojos ar ārstu par sterilizācijas veikšanu ķeizara laikā. Tagad ir pagājuši astoņi mēneši kopš dēliņa dzimšanas brīža, un esmu ļoti apmierināta, ka veicu šo procedūru. Pilnīgi nekādu problēmu. Lai arī daktere brīdināja, ka 15 % gadījumu var būt problēmas ar lieko svaru, manā gadījumā tā nav. Man liekas, ka pēc 40 gadiem tas ir labākais variants.»
Kā par jebkuru metodi, arī par sterilizāciju ir dažādi viedokļi, arī no ārstu puses. Pārsvarā ārsti gan Latvijā, gan ārzemēs šo uzskata par labu izvēli, tomēr ir ārsti, kas norāda, ka var būt problēmas ar lieko svaru, asiņošanu, mazāku vēlmi mīlēties. Pēdējai problēmai var būt psiholoģiski iemesli. Neviena no sievietēm, kas patstāvīgi izvēlējusies šo metodi, nav saskārusies ar tādām problēmām. Ir dzirdēts, ka iemesli varētu būt citi, jo olvadu pārsiešana vai pārgriešana nekādi neietekmē pārējos organisma procesus.
Tomēr Velta ir citās domās. «Pēc trešā ķeizara es atteicos no sterilizācijas, jo izlasīju statistiku un pētījumus. Ar vīru pētījām un secinājām, ka mazāku ietekmi un risku var radīt vīrieša sterilizācija. Tāpēc es nesterilizējos, jo iespējamās sekas mani nemaz neiepriecināja. Ņemot vērā klīnisko pētījumu rezultātus, sterilizācija nav 100 % droša un nekaitīga veselībai.
Tas ir tāpat kā ar jebkuru citu kontracepcijas metodi – vienai der hormonāla kontracepcija, citai no tās rodas zili brīnumi. Es esmu par drošu kontracepciju, es nesaku – cik lemts, tik jābūt.
Un, jā, es neizslēdzu iespēju vēl vienam bērnam, jo esmu samērā jauna mamma. Kas zina, varbūt ceturtais gadu desmits man dāvās vēl vienu bērnu, bet tad es to vēlos normālā ceļā, nevis ar mākslīgo apaugļošanu.»
Par
Atbalstu, jo bērni ir ne tikai jārada, bet jāspēj arī uzaudzināt.
Izvēle par labu tad, ja ir vairāki bērni, turklāt grūtniecība vai dzemdības rada draudus sievietes veselībai.
Izvēle sievietei briedumā, kura neuzskata, ka vienīgā viņas dzīves misija ir radīt bērnus.
Labākā izvēle, ja vairs nevēlas bērnus, jo tad vairs nevajag dzert ne hormonu tabletes, ne pielietot citas metodes, kas kaitē organismam.
Izvēloties šo metodi, atkrīt satraukums katru mēnesi, vai izsargāšanās metode ir nostrādājusi, līdz ar to var mierīgāk dzīvot, turklāt sievietes dabiskais process netiek pārtraukts.
Atbalstu šo metodi sievietēm pēc 45 gadiem. Pat ja ir citas attiecības. Vecākām sievietēm ir lielāka iespēja, ka bērniņš piedzims slims vai pašai būs grūtāk. Turklāt, ja vīrietis ir vecāks par sievieti, tad bērns pārāk agri var zaudēt vienu vai pat abus vecākus, ņemot vērā, cik bieži vien cilvēka mūžs ir īss.
Daļa sieviešu šo metodi atbalsta vīriešiem, jo viņiem tas ir vienkāršāks process, turklāt lielāka iespējamība atjaunot zaudēto.
Ja vīriešiem jau ir bērni, tad arī viņi var izvēlēties sterilizāciju, lai neviena dāma neizdomātu viņam apgalvot, ka gaida no viņa bērnu.
Pret
Tas ir radikāls paņēmiens, kā izsargāties. Pieļaujams vienīgi tad, ja nav citas iespējas. Ir arī citas izsargāšanās metodes.
Nekad nevar zināt, kā dzīve izvērtīsies. Iespējams, pēc vairākiem gadiem gribēsies vēl kādu bērnu un tad būs rūgti jānožēlo izdarītā izvēle.
Ja kādā brīdī rodas šaubas par sterilizācijas nepieciešamību, tad šo metodi nevajag izmantot. Ir jābūt pārliecībai, kāpēc sieviete vai vīrietis to vēlas darīt.
Lai arī pārsvarā ārsti skaidro, ka nekādu blakusparādību nav, daļa tomēr norāda uz iespējamām blaknēm, kas attur no sterilizācijas veikšanas.
Iveta Rozentāle
Citi noderīgi raksti
Ķirurģiskā kontracepcija jeb sterilizācija sievietēm
Grūtniecības laiks un dzemdības Nīderlandē