Veltījums Māmiņdienai
Māmiņa un bērns – tā ir vienreizēja savienība, jo katra māmiņa un bērns ir neatkārtojami. Tāpēc arī saka – mīlestība ir neatkārtojama, tā nedalās, bet gan katrai māmiņai un bērnam ir sava īpašā, neatkarīgi no tā, cik bērnu ir ģimenē. Māmiņdienas noskaņās nākamajās rindās tās īpašas izjūtas, kas piedzīvotas, esot māmiņai.
Šķietami vēl pavisam nesen mājās pārrados kopā ar savā dzīvē pavisam ko jaunu un brīnumainu – savu meitiņu! Tagad, atceroties pirmās dienas, liekas tik komiski, kā tikmēr, kamēr baroju meitiņu vai viņa gulēja, lasīju grāmatas, kā palīdzēt bērnam aizmigt, kā labāk barot ar krūti, kā turēt rokās, jo man tas viss bija pilnīgi jauns un svešs. Tagad viņa jau ir paaugusies un gan viņa, gan es esam apguvušas tik daudz jauna.
- Foto: istockphoto.com
Svarīgākais, ko esmu sapratusi – esmu vislabākā mamma savai meitiņai. Lai arī ir cilvēki, kuriem gribas norādīt, ka kaut ko vajadzētu darīt citādāk, iedrošina gan pati meitiņa, gan līdzcilvēki, kuri teic, ka tik omulīgu, mierīgu un reizē dzīvespriecīgu bērnu nav redzējuši, un tas noteikti tāpēc, ka māmiņa tik mierīga un reizē arī aktīva.
Es jau pusaudzes gados biju pārliecināta, ka sievietes lielākais uzdevums dzīvē ir bērna laišana pasaulē un palīdzēšana šeit iedzīvoties. Un lai arī tagad nemaz tik daudz gadu nav pagājuši, varu ar pilnu pārliecību teikt, ka tā patiešām ir. Bērns sniedz tādu piepildījumu un tādas izjūtas, kā nekas cits šajā dzīvē. Nezinu, vai viņa savu harmoniju sniedz man, vai es savējo – viņai, bet visvairāk man liekas, ka mēs mijiedarbojamies un pildām viena otru ar tādām sirsnīgām, mīlestības pilnām izjūtām.
Man ir ārkārtīgi liels prieks, ka meitiņa man ir ļāvusi novērtēt pašai sevi. Ja pirms tam es par daudz ko sevī satraucos, tad tagad… tagad esmu daudz pārliecinātāka par sevi, par to, kāda esmu – man ir bezgala liels prieks, ka esmu kļuvusi vēl gaišāks un vēl smaidīgāks cilvēks. Esmu sapratusi, ka, lai cik neticami tas būtu, bet pateicoties man, tāds brīnums kā bērniņš ar katru dienu aug lielāks un attīstās. Mūsu savstarpējās emocijas, pirmie vārdi, pirmie soļi un ticība dzīves skaistumam, kas iespējama, pateicoties Mīlestībai. Tagad, kad ejam pastaigā vai ielieku viņu mašīnā un redzu viņas smaidu un interesi, kur tad šoreiz dosimies, varu būt priecīga, ka kopā atkal iepazīsim ko jaunu.
- Foto: istockphoto.com
Bērns ienes neticami daudz gaišuma un pozitīvisma šajā pasaulē, kas mums tik ļoti reizēm trūkst. Un man gribas teikt, ka tas lielā mērā ir iespējams tad, ja bērnam ir sava mīļotā māmiņa, kas viņu mīl kā nevienu citu. (Mīlestība pret bērnu atšķiras no jebkuras citas mīlestības.) Man ir liels prieks, ka mēs, kopā esot, cilvēkos izsaucam sirsnīgu smaidu, ļaujam padomāt par dzīves vērtībām, par to, ko viņi vēlas no dzīves, ko vēlas mainīt. Jā, man gribas, lai cilvēkiem pārmaiņas dzīvē būtu arī priecīgu iemeslu dēļ, lai viņi var padomāt arī tāpēc, ka redz ko pozitīvu un gaišu. Tagad es jūtos īstajā vietā un īstajā laikā. Un arī visam citam, ko daru, ir daudz lielāka nozīme, jo nenozīmīgas lietas man nav laika darīt. Ja tā padomāju par savu dzīvi tagad, tad tā ir kļuvusi tāda krāsaināka, smaržīgāka, saulaināka.
Jā, man tas ir kas jauns – būt māmiņai. Teikt vārdu – mana meitiņa. Dzirdēt to sakām no citiem. Dzirdēt, ka meitai izrādās ir mans spītīgais zods, kas, kā es uzskatu, ir labi. Jo tad dzīvē var daudz ko sasniegt, un neapstāties pie pirmajām grūtībām, neapjukt pēc citu novērtējuma.
Un galvenokārt – būt māmiņai man ir Brīnums. Un radīt Brīnumu ir kas īpašs, tāpat kā šim Brīnumam ļaut turpināt plaukt. Tāpēc dzīve ir brīnumaina.
Iveta Rozentāle