1. Spogulis
2. Psiholoģija
3. Pašsajūta

Vecāku un pieaugušo bērnu attiecības

Vecāku un bērnu attiecības vienmēr ir bijusi aktuāla tēma. Tās ir mūsu pirmās attiecības, ģimene ir mūsu pirmā pieredze, kad apjaušam, kā tas ir – būt starp cilvēkiem.

Vecāku un viņu pieaugušo bērnu attiecības ir viena no nozīmīgākajām un ilgstošākajām sociālajām saitēm. Tieši šajās attiecībās vajadzētu gūt atbalstu un sapratni, taču patiesībā tās bieži vien ir saspringtas un negatīvu noskaņu raisošas. Vecāki vai nu pārāk iejaucas bērnu dzīvē, vai arī bērni vēl pusmūžā sēž uz kakla vecākiem. Kā izprast situāciju un kā to vērst uz labo pusi – konsultē psiholoģe Ieva Rozīte-Ķikse. Raksta tapšanā izmantoti arī materiāli no mājaslapas www.newsland.ru.

Paaudžu nozīme un funkcijas

Mainās paaudzes, bet līdzīgas problēmas atkārtojas. Sistēmiskajā ģimenes psihoterapijā tos sauc par paaudžu musturiem, kas atkārtojas (gan veiksmīgie, gan neveiksmīgie mantojumi). Katrai paaudzei ir sava nozīme un funkcijas. Problēmas rodas, ja paaudzes nepilda savus uzdevumus un neveic savas funkcijas. Sajaucoties lomām, bērni nesaprot savu vietu ģimenē, ‹‹pienācēju›› būtību. Risinot vai iestrēgstot vecāku problēmās, bērni nedzīvo savu dzīvi.

• saturošā funkcija – balsta ģimeni un lemj par to, vai ģimenē būs bērni vai nē. Viņiem ir jāuztur mantojums – gan garīgais (tradīcijas, likumi, stāsti, u. c.), gan materiālais;
• audzināšanas funkcija – sniegt drošību un mīlestību, radīt piederības sajūtu bērniem, mācīt risināt konfliktus un tikt galā ar stresu. Šī paaudze ir paraugs saviem bērniem un rada tuvību attiecībās, ieradumus, paradumus, attiecību modeļus, vērtības un labvēlību. Vidējā paaudze nes atbildību un veido aktīvu dzīvi;
• filtra funkcija – izlemj, vai to, kas ir bijis slikts, nodot nākamajai paaudzei vai nē.

Problēmas rodas tad, ja šis vidusposms iztrūkst. Grūtības var radīt arī tas, ka jaunākās paaudzes vecāki nav psiholoģiski atdalījušies no saviem vecākiem. Piemēram, dzīvot varam atsevišķi, bet katru brīvu brīdi pavadām pie vecākiem, lēmumus pieņemam, obligāti konsultējoties ar viņiem u. c.

Bērni ir tie, kas savieno seno ar jauno, lauž stereotipus un rada attīstību. Viņi ir enerģijas nesēji un ģimenes spogulis (uzvedība, pasaulīgo lietu izpratne, vērtības u. c.). Bērniem ir vajadzība pēc neatkarības. Bērni palīdz saturēt ģimeni, sevī nes dzīves jēgu un rada paaudžu sasaisti, veicinot maigumu, prieku un salīgšanu. Problēmas radīsies tad, ja bērni mantojumā būs saņēmuši kādu glabājamu ģimenes noslēpumu vai arī problēmu nešanu starp divām paaudzēm (vecvecāki un vecāki).

Laiks uzsākt pieaugušā dzīvi

Vecāku galvenais uzdevums ir iemācīt bērniem dzīvot patstāvīgi, attīstīt bērnā īpašības, kas noderēs dzīvē: patstāvību, neatlaidību un drosmi. Abām pusēm ir jāsagatavojas un jāpieņem jaunā sociālā loma, emocionāli saglabājot labas un tuvas attiecības (ne vairs kā bērns ar vecākiem, bet kā pieaugušais ar pieaugušo). Saskarsmes problēmas rodas tāpēc, ka satiekoties abas puses psiholoģiski jūtas tāpat kā tad, kad bērniem bija 5–7 gadi. Attiecībām ir jāmainās, jākļūst līdzvērtīgām, kur tiek cienīta katra personība. Katrā dzīves posmā cilvēkam jāveic noteikti uzdevumi, jāsaskata jauni mērķi un iespējas.

• Savstarpēja sapratne un sadarbība – attiecībām raksturīgas divpusējas rūpes un palīdzība, tās norisinās uz līdzvērtības pamata. Vienīgais satraukums rodas nevis no attiecību problēmām un sasprindzinājuma, bet no laika trūkuma saskarsmei.
• Vecāku vardarbība (ne fiziska, vairāk emocionāla) pret bērniem, tieksme vadīt un kontrolēt viņu dzīvi. Vecāki vai nu tiešām uzskata, ka bērni bez viņu palīdzības neko nevar izdarīt, vai arī iztēlo sevi kā upuri – ‹‹Es tev atdevu savu jaunību, tagad tev ir pienākums.›› Šādās attiecībās nav sapratnes un ģimeniskas tuvības, vecāki pazemojoši kontrolē bērnu dzīvi it visās jomās, sākot ar saimnieciskās dzīves sīkumiem līdz pat privātajai dzīvei. Tiek izmantotas pavēles, paaugstināts balss tonis, apelēšana pie pienākuma un vainas apziņas.
• Neuzticēšanās un slēpta vadība, kontrole. Galējais šo attiecību variants – visu sakaru pārraušana un nesazināšanās gadiem. Parastais variants – vecāku mēģinājumi ik pa brīdim kontrolēt dažādus bērnu dzīves aspektus, piemēram, dzīvesbiedra izvēli vai mazbērnu audzināšanu. Tiek izmantoti rafinētāki līdzekļi: mīmika, daudznozīmīgi skatieni vai divdomīgas piezīmes.
• Bērnu atkarība no vecākiem. Bērni vai nu nevar iztikt bez vecāku palīdzības un uzvedas labi, lai izdabātu, vai arī atklāti pieprasa un komandē. Cik nav dzirdēts par gadījumiem, kad dēls ierodas mātes pensijas dienā un atņem viņai visu pensiju, labi vēl, ja pašu atstāj dzīvu.

Dažreiz vecāki līdz sava mūža galam finansiāli uztur bērnus vai sniedz tiem ievērojamu materiālu palīdzību, palīdz mājas darbos 12 stundas dienā bez atvaļinājuma. Bez tam nevis saņem pateicību, bet jaunas pavēles: atnes, pagatavo, nopērc, sakārto, netraucē. Tam, kāpēc vecāki pieļauj vai reizēm veicina uzsēšanos uz kakla, ir rinda iemeslu, piemēram, bērniem nav līdzekļu patstāvīgai dzīvei vai viņi vienkārši nevēlas uzsākt tādu dzīvi, arī vecākiem mierīgāks prāts – bērns ir acu priekšā.

Vēl trakāk, ja bērns ir vienīgā dzīves jēga, kuram veltītas visas pūles, jūtas un cerības. Cilvēki, paliekot vieni, apjūk, viņi nezina, kā aizpildīt laiku un telpu, kas atbrīvojusies pēc aktīvās darbības beigām kādā no sociālajām lomām. Ne visiem pietiek tikai ar atmiņām par pagātni vai raizēm par savu veselību.

Pieaugušo bērnu vecāku nosacīts iedalījums trīs grupās

• Prātīgie vecāki. Viņi saprot, ka bērns neizbēgami pieaugs un māca viņu patstāvīgai dzīvei. Viņi atļauj bērnam mācīties citā pilsētā un zvana nevis trīsreiz dienā, bet ik pārdienas, no rītiem. Pieaugušais bērns ciemojas pie vecākiem un labprāt dalās ar jaunumiem, saviem priekiem un bēdām vai arī nedalās, lai lieki nesatrauktu, jo problēma atrisināsies tāpat, bez vecāku nervu bojāšanas. Vecāki rīkojas līdzīgi.
• Ar sevi aizņemtie vecāki. ‹‹Brauc, kur gribi, bet, kad nonāc galamērķī, piezvani un pasaki, ka esi dzīva.›› Ar šādu teikumu varētu raksturot šo vecāku attieksmi. Viņi ir aizņemti ar savu dzīvi, darbu vai hobiju. Viņi saprot, ka nevar soļot blakus bērnam it visur, lai to pasargātu, jo bērns ir pieaugušais.
• Neprātīgie vecāki. Viņi uzskata, ka ārpus viņu redzesloka un kontroles ar lolojumu noteikti gadīsies kas fatāli slikts un nelabojams. Viņu mīlestība ir stiprāka par gamma starojumu un tikpat kaitīga, tā izjauc bērna laulību un sapņus. Šādās attiecībās dominē savstarpēji pārmetumi, skandāli, asaras un šantāža.

Ieteikumi vecākiem

Ja jums ir pieaudzis bērns, kurš kuru katru brīdi pametīs jūsu ligzdu, bet jūs saskatījāt sevī neprātīgo vecāku simptomus, tad:

• sāciet apgūt japāņu valodu vai kaut ko citu kā vēlākos kursus pilsētas otrā malā;
• pierakstieties uz fitnesa nodarbībām agrākajās rīta stundās;
• katru dienu veiciet ģenerāltīrīšanu mājoklī, pārbīdot mēbeles un ar zobu pastu spodrinot galda sudraba piederumus;
• daudz staigājiet kājām;
• uzdrošinieties atstāt bērnu pie pusdienu galda vienu. Agri vai vēlu viņš pats sapratīs, ka buljonam dakšiņa nav nepieciešama, bet, ja nebūs karotīte, viņš pats to atradīs vai izgatavos.

Jūs taču sapratāt iepriekšējos, nedaudz nenopietnos, padomus pievērsties savai dzīvei? Un vēl daži padomi:

• nedodiet padomu, ja jums to nelūdz;
• respektējiet savu bērnu privāto dzīvi;
• nejaucieties savu precēto bērnu ģimenes konfliktos;
• ļaujiet bērniem pieļaut pašiem savas kļūdas – no tām viņi patiešām mācīsies;
• pieskatiet savus mazbērnus, kad to vēlaties, un rodiet spēku atteikt, ja jūtaties izmantots.

Padomi pieaugušajiem dēliem un meitām:

• padzīvojiet vismaz gadu vienatnē, pirms sākat kopdzīvi ar kādu citu;
• nepieņemiet no vecākiem dārgas dāvanas (automašīnu u. c.). Dzīvokli gan pieņemiet, jo katrā gadījumā labāk ir dzīvot atsevišķi, protams, ja spēsiet to uzturēt;
• atcerieties – vecāki jūs mīl, tikai viņi ne vienmēr prot izteikt savas jūtas, tāpēc reizēm ‹‹es tevi mīlu›› vietā pasaka ‹‹kādu nepateicīgu radījumu mēs esam izaudzinājuši››. Pirms pavēstiet vecākiem, ka precaties ar turku vai braucat misijā uz Antarktīdu, pasakiet, ka mīlat viņus;

• ja vecāki paši nesaprot, ko jūs no viņiem gaidiet, ir jārunā. Pasakiet, ka sākusies jūsu pieaugušā dzīve un vecākiem jārespektē jūsu izvēle, pat tad, ja viņi to nesaprot;
• tēmu ‹‹mēs dzīvojām tevis dēļ, visu tev atdevām›› slēdzam uz visiem laikiem. Paldies vecākiem par šo dāvanu, taču tā bija viņu pašu izvēle;
• sargāsim viņus no nevajadzīgas informācijas un problēmām, ko viņi tik un tā nevar atrisināt un kas viņus tikai velti uztrauks;
• saprotot, ka mūsu veselība ir viņu lielākās rūpes, nelietosim alkoholu viņu klātbūtnē un nepiekopsim citus kaitīgos ieradumus;
• atbrīvojuši no rūpēm par jums, kas aizpildīja viņu dzīvi, parādiet, iesakiet citus laika pavadīšanas veidus vai vismaz stāstiet par saviem hobijiem, rādiet ceļojumu fotogrāfijas utt.;
• tas, kas jums izraisījis smieklus YouTube, var patikt arī mātei, tēvam vai pat vecmāmiņai. Apsēdiniet viņus sev blakus pie datora un parādiet to.

Ir jauki nevienam ne par ko neatskaitīties. Tomēr ne mazāk jauki ir zināt, ka kāds par mums uztraucas, lūdz par mums Dievu un patiesībā vienmēr pieņems mūs tādus, kādi mēs esam.

Ja padomi nepalīdz

Katram no mums ir apzinātie un nepazinātie resusi. Kas man vajadzīgs, lai atrisinātu radušās grūtības attiecībās ar vecākiem, zināšu tikai es pats. Tomēr ir viens ‹‹bet›› – mēs ne vienmēr esam gatavi šos resursus ieraudzīt un būt tik drosmīgi, lai kaut ko mainītu. Dažiem ir vieglāk mocīties sarežģītās attiecībās, jo šo attiecību modelis ir ierasts, tas dod paredzamību, drošību, jo ir zināms sagaidāmais. Katrs risinājuma meklējums prasa arī pašam mainīties, lai uzlabotu pašsajūtu. Jebkuras attiecības sevī ietver gaidas no otra un savu vajadzību apmierināšanu. Ja paša spēkiem neizdodas tikt galā, noder apmeklējums pie psihoterapeita, kurš varētu palīdzēt ieraudzīt klupšanas vietas attiecībās un atrast sevi, savas vajadzības un gaidas šajās attiecībās, kā arī radīt stimulu sevis iepazīšanai.

Iveta Odiņa

Citi interesanti raksti

Pavasara smeldze vai atmošanās

Mīti par psihoterapiju

Runāt un dalīties viedokļos par līdzīgām tēmām varat Cāļa forumos

Attiecības un psiholoģija

Atbalsta grupas