Spoguļneironi atbildīgi par atdarināšanu
Īpaši maziem bērniem raksturīgi, ka viņi atdarina citus cilvēkus, jo īpaši pieaugušos. Zinātnieki samērā nesen noskaidrojuši, ka par to ir atbildīgi konkrēti neironi – spoguļneironi, kas atrodas galvas smadzenēs.
- Foto: istockphoto.com
Neirons (grieķu: neuron – dzīsla, nervs) ir nervu sistēmas pamatvienība, kas sastāv no šūnas ķermeņa un izaugumiem un vada nervu impulsus. Tās ir elektriski kairināmas šūnas, kuras apstrādā un nodod tālāk informāciju. Mugurkaulniekiem neironi ir smadzeņu un muguras smadzeņu galvenā sastāvdaļa.
Spoguļneironi – smadzeņu šūnas, kas kontrolē tādas cilvēka īpašības kā spēju iejusties otra ādā, apgūt zināšanas un izmantot saziņai valodu. Turklāt spoguļneironi ir atklāti arī dažiem dzīvniekiem, piemēram, primātiem un vairākām putnu sugām. Cilvēkiem gan spoguļneironi ir daudz attīstītāki nekā primātiem vai putniem.
Spoguļneironi nodrošina cilvēka spēju atpazīt citu veiktās kustības un darbības un tās izprast, kā arī atkārtot. Lai izdomātu domu, cilvēkam nepieciešama apmēram sekunde, bet spoguļneirons noskaidro situāciju 50 milisekunžu laikā. Interesantākais, ka spoguļneironi aktivizējas ne tikai tad, kad pats cilvēks izdara kustību, bet tieši tāpat aktivizējas, ja blakus esošs cilvēks izdara kustību, piemēram, spoguļneironi aktivizējas gan tad, ja cilvēks pats paceļ priekšmetu, gan tad, ja redz, ka to dara, kāds cits. Līdz ar to, otram cilvēkam kustoties tie aktivizē arī paša muskuļus, tikai impulsi nav tik spēcīgi, lai cilvēks sāktu kustēties otra cilvēka kustību rezultātā.
Spoguļneironi nodrošina to, ka cilvēks var iemācīties dažādas darbības, vienkārši skatoties! Piemēram, vērojot, kā tiek iekurts ugunskurs, cilvēks to pēc tam var arī pats izdarīt. Tāpat vērojot, kā cilvēki dejo, ķermeņa muskuļi saņem impulsus dejošanai. Piemēram, vērojot baletu, cilvēkam saņemt impulsus uz tiem pašiem muskuļiem, ko kustina dejotājs baleta laikā. Ja cilvēks nav saistīts ar baletu, šie impulsi ir vājāki, bet ja cilvēks pats ir dejojis baletu, impulsi ir vēl spēcīgāki. Tas norāda uz to, ka ja cilvēks vienreiz ir apguvis kādu prasmi, viņš to var aktivizēt vienkārši skatoties, kā citi to dara.
- Foto: istockphoto.com
Piemēram, ja dejotājs ir ievainots un nevar dejot, viņš savus muskuļus var darbināt, skatoties, kā dejo citi, jo spoguļneironi sūtīs impulsus uz konkrētajiem muskuļiem. Jo precīzāk zinātnieki atklās šo neironu darbības principus, jo labāk varēs palīdzēt cilvēkiem, kas nonākuši slimnīcā un uz laiku zaudējuši spēju kustēties.
Tā kā spoguļneironi atsaucas ne tikai uz kustībām, bet arī emocijām, tad to atklāšana liek diskutēt par to, vai empātija – spēja just citiem līdzi, ir iemācīta īpašība, vai tomēr fiziskas sekas šo neironu darbībai. Zinātnieki šobrīd uzskata, ka tieši spoguļneironi palīdz atpazīt citu jūtas un vajadzības, jo spoguļneironi reaģē uz otra cilvēka ķermeņa valodu un emocijām, tādējādi cilvēks sevī var izjust otra cilvēka emocijas, izprast tās. Tas jo īpaši iespējams tad, ja cilvēki dzīvo līdzīgā vidē vai kultūrā.
Iveta Rozentāle
Citi interesanti raksti
Pavasara smeldze vai atmošanās