Oficiāla laulības šķiršana
Lai arī brīdī, kad divi mīļotie cilvēki precas, viņi domā, ka tas būs uz mūžu, daudziem agrāk vai vēlāk rodas tādas nesaskaņas vai situācijas, ka viņi nevēlas vairs dzīvot kopā un nevēlas būt precēti. Tādā gadījumā ir jāiet cauri šķiršanās oficiālajam procesam.
Šķiršanās var notikt tad, ja viens no laulātajiem vai abi iesniedz tiesā prasību par laulības šķiršanu. Ja šāds iesniegums ir saņemts, tad tiesa izvērtēs, vai laulību šķirt, un kā sadalīt mantu, kā arī, ja laulātajiem ir bērni, tad kas uzņemies atbildību par tiem, kā arī cik lieli būs uzturlīdzekļi no otra vecāka puses. Par šiem jautājumiem laulātajiem jāvienojas jau iepriekš. Ja tomēr vecāki paši nespēj vienoties, tad tiesa to izskatīs kopā ar laulības šķiršanas jautājumu. Bet ja laulātie vēlas panākt vienošanos, kas ir abpusējie pieņemama, nevis tiesas noteikta un tādā gadījumā var neapmierināt ne vienu, ne otru, ir iespējams iziet mediācijas kursu. Tā laikā laulātie ar trešās puses piedalīšanos, kas kontrolē, lai saruna būtu konstruktīva un vērsta uz risinājumu, nonāk pie abām pusēm pieņemamas vienošanās, ko tiesa ņems vērā.
Lai tiesa nolemtu, ka laulību nepieciešams šķirt, tā noskaidros, vai laulātie vairs nedzīvo kopā un vai vairāk negrasās to darīt. Ja pāris kopā nedzīvo mazāk nekā trīs gadus, tiesa var noteikt samierināšanās laiku, kas visbiežāk ir pusgads.
Latvijas Civillikuma Ģimenes tiesību daļas noteikumos ir nosacījumi, kad iespējams šķirt laulību: laulība var tikt šķirta, ja pāris nedzīvo kopā vismaz trīs gadus: Civillikuma 73. pantā noteikts, ka laulātie dzīvo šķirti, „ja laulātajiem nav kopīgas saimniecības un viens no laulātajiem noteikti negrib to atjaunot, noliedzot laulības kopdzīves iespējamību. Kopīga saimniecība var nepastāvēt arī tad, ja laulātie šķirti dzīvo kopīgā dzīvoklī.”
Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, laulība var tikt šķirta, ja:
1. laulības turpināšana tam laulātajam, kas pieprasa laulības šķiršanu, ir neiespējama tādu iemeslu dēļ, kuri ir atkarīgi no otra laulātā un kuru dēļ kopdzīve ar viņu būtu neizturama cietsirdība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu;
2. abi laulātie pieprasa laulības šķiršanu vai viens laulātais piekrīt otra laulātā prasībai šķirt laulību;
3. viens no laulātajiem uzsācis kopdzīvi ar citu personu un šajā kopdzīvē ir piedzimis bērns vai ir gaidāma bērna piedzimšana.
Ja viens no laulātajiem iesniedz prasību šķirties, pamatojoties uz citiem iemesliem, tad laulība var tikt šķirta, ja abi laulātie tam piekrīt. Savukārt, ja otrs nepiekrīt, tiesa laulību nešķirs pirms laulātie būs nodzīvojoši šķirti trīs gadus.
Iesniegumu par laulības šķiršanu var iesniegt rajona vai pilsētas tiesā pēc abu laulāto dzīves vietas, vai pēdējās patstāvīgās laulāto dzīves vietas, ja viens no laulātajiem tur dzīvo. Bet ja abiem laulātajiem ir Latvijas pilsonība, prasību var iesniegt jebkurā rajona vai pilsētas tiesā. Lai uzsāktu laulības šķiršanu, tiesā jāiesniedz prasības pieteikums divos eksemplāros (raksta beigās iesnieguma piemērs), laulību apliecība, kvīts par valsts nodevas nomaksu (100 Ls), (ja ir bērni) bērna dzimšanas apliecības kopija (iesniedzot jāuzrada oriģināls). Atvieglojumi saistībā ar izdevumiem par tiesu var būt gadījumos, ja persona atrodas tādā situācijā, kas rada objektīvas grūtības to samaksāt. Šādos gadījumos iespējams saņemt palīdzību izdevumos, kas ir saistīti ar procesuālo dokumentu sastādīšanu, juridisko konsultāciju tiesvedības laikā, pārstāvību tiesā un ar tiesas sprieduma izpildi.
Ja laulības tiek šķirtas, tad cilvēks, kurš precoties pieņēmis otra uzvārdu, var to paturēt vai arī nomainīt uz savu iepriekšējo uzvārdu.
Laulības šķiršanas gadījumā likumiskos mantu sadales jautājumus nosaka Civillikuma noteikumi. Saskaņā ar Civillikuma noteikumiem katrs laulātais ir tiesīgs paturēt to mantu, kas viņam/viņai ir piederējusi pirms laulības, kā arī to atsevišķo mantu, ko katrs laulātais ir ieguvis laulības laikā. Savukārt tā manta, ko laulības laikā cilvēki iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai otra palīdzību, ir abu laulāto kopīgā manta. Līdz ar to tā pieder abiem vienādās daļās, ja vien kāds no laulātajiem nepamato un nepierāda citādāku mantas dalījuma kārtību.
Savukārt, ja laulāto mantiskās attiecības tiek regulētas laulības līgumā, tad arī mantas sadales jautājumi laulības šķiršanas gadījumā tiek noteikti atbilstoši līguma noteikumiem.
Calis.lv forumos māmiņas aprakstījušas, cik dažādas situācijas veidojas un ar ko jārēķinās, šķiroties oficiāli.
„Šķirti var dzīvot pat dzīvojot vienā dzīvoklī, un pieprasīt šķiršanos. Tikai, ja dzīvo kopā vienā dzīvoklī, iespējams, ka vajadzīgi ir papildu argumenti, kāpēc tomēr uzskatāms, ka laulātie dzīvo šķirti nevis ved kopīgu saimniecību.”
„Lai iesniegtu prasību tiesā par šķiršanos, advokāts nav obligāts. Prasības pieteikumu vari uzrakstīt pati. Vari lūgt tiesu atbrīvot no valsts nodevas samaksas, tikai vajag pamatojumu, ka tavi iztikas līdzekļi ir nelieli. Ar ko sākt - raksti prasības pieteikumu!”
„Ar to atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas tiesas tagad nelutina, ja vien nav personai piešķirts maznodrošinātas ģimenes jeb trūcīgas personas statuss vai ja vien cilvēks nesaņem tiešām santīmus, piemēram, tikai bērnu pabalstus. Ja cilvēkam ir algots darbs, tad diez vai atbrīvos pilnībā. Atbrīvos daļēji labākajā gadījumā. Drošāk ir lūgt atlikt valsts nodevas samaksu pamatojoties uz to, ka aprūpē ir nepilngadīgs bērns, tad tiesai nav jāvērtē personas materiālais stāvoklis, bet vienkārši jāatliek un viss. Tad pa tiesvedības laiku var pa piecītim atlikt to naudu.”
„Pastāv iespēja saņemt bezmaksas kvalificētu profesionālu juridisko palīdzību, ja ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss vai pēdējo trīs mēnešu laikā vidējie ienākumi mēnesī ir mazāki par 180 latiem. Ja pieprasītāja apgādībā ir citas personas, piemēram, nepilngadīgi bērni, nestrādājošs laulātais u.c., tad par katru apgādībā esošo personu vidējie ienākumi var būt par 90 latiem lielāki. Pēc palīdzības jāvēršas Juridiskās palīdzības administrācijā, savukārt, ja tiek piešķirta valsts apmaksātā juridiskā palīdzība, tad noteiktais juridiskās palīdzības sniedzējs bez maksas palīdzēs sastādīt gan prasības pieteikumu par laulības šķiršanu un uzturlīdzekļu piedziņu, gan palīdzēs noformulēt lūgumu samazināt/atlikt/atbrīvot no noteiktās valsts nodevas. Turklāt šķirot laulību, pastāv iespēja pieprasīt tiesas pagaidu lēmumu, ar kuru līdz laulības šķiršanas beigām var saņemt uzturlīdzekļus minimālajā apmērā - šobrīd bērniem līdz 7 gadiem tie ir 45 lati, no 7-18 gadiem 54 lati. Ja tos nemaksā, tad tieši tāpat kā "normālā gadījumā", nokārtojot formalitātes, tos var saņemt caur Uzturlīdzekļu garantiju fondu.”
„Izšķirties tev vajag vai tikai uzturlīdzekļus piedzīt? Lai piedzītu uzturlīdzekļus obligāti nav jāšķiras. Iesniedzot prasības pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu prasītājam nekas nav jāmaksā vispār un advokātu nevajag, ja vien tev nav kāds īpašs gadījums. Prasības pieteikumu vari sastādīt pati, paraugu internetā pietiek un tad ar sagatavoto prasības pieteikumu griezies tiesā pēc savas dzīvesvietas. Ja gribi šķirties arī, tad bez naudas būs visai pagrūti, pat ja lūgsi atlikt valsts nodevas (Ls 100) nomaksu, pamatojoties uz to, ka tavā aprūpē ir nepilngadīgs bērns. Tiesa atliks, bet ar spriedumu vienalga piedzīs no jums abiem, izvērtējot katra mantisko stāvokli.”
„Par uzturlīdzekļu pieprasīšanu bērnam un vienkārši vienošanos ar vīru - tas jāizlemj katrai pašai, kā darīt. Ir vīrieši, ar ko var sarunāt, ir ar ko nevar. Prasību par uzturlīdzekļiem tiesā var sniegt arī tad, ja vēl neesat oficiāli šķīrušies - tas viens otram netraucē. Ja tev tiesa ir piespriedusi uzturlīdzekļus un vīrietis nemaksā, tad vari iet pie tiesu izpildītāja un pēc tam uz Uzturlīdzekļu garantiju fondu, kur tev par katru bērnu izmaksās minimālos uzturlīdzekļus vīrieša vietā. Savukārt pamatojoties uz parastu vienošanos, to darīt nevar.”
„Man ir situācija, ka iekritu ar galvojumu vīram, kas nu jau ir mans bijušais vīrs. Man solīja pusi no summas, par kuru galvoju- bet nekā. Uzmeta. Esmu konsultējusies daudz un dikti- neko tur nevar darīt, ja nu vienīgi mainīt galvotāju. Bet atrodi nu tādu- nereāli! Starp citu, jurista konsultācija ir bez maksas- vismaz manā pilsētā. Jāmaksā tikai par sagatavotajiem dokumentiem.”
„Es laikam tiešām esmu azbesta vecene, bet pietika ar vienu reizi - pēc šķiršanās no pirmā vīra (toreiz gan es atstāju viņam savu dzīvokli un mašīnu) esmu pilnībā nodrošinājusies pret visādiem finansiāliem brīnumiem. Un zinu, ka ar draugu nereģistrēšu attiecības pat tad, ja tas būs iespējams, vai arī ciniski apsvēršu un juridiski izpētīšu visus aspektus un noslēgšu līgumus, lai neko nezaudētu, jo īpaši mani bērni."
„Ja viņš gribēs pusi dzīvokļa, bet tu labprātīgi neatteiksies, viņam nāksies prasīt mantas dalīšanu caur tiesu, kas maksās piekto daļu no kadastrālās vērtības valsts nodevu viņam (pēc tiesas kādu daļu arī tev, ja būs tā puse jāatdod) un tiesa vilksies 3-5 gadi. visu to laiku jūs paliksiet precēti. Par to, vai dala arī kredītu - man liekas, ka ja dzīvoklis ir par šo kredītu pirkts, tad arī puse kredīta pienākas vīram, bet tur vajag juristam paprasīt.”
Prasības pieteikums par laulības šķiršanu (piemērs)
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai
Lomonosova ielā 10, Rīgā, LV-1019
Prasītājs: Kārlis Kalniņš,
personas kods 111111-11111,
dzīvo Ilmas ielā 2 – 2,
Rīgā, LV- 1001
Atbildētāja: Linda Kalniņa,
personas kods 111111-11111,
dzīvo Ilmas ielā 1 – 1,
Rīgā, LV-1001
Prasības pieteikums par laulības šķiršanu
Es, Kārlis Kalniņš, 1999. gada 3. februārī noslēdzu laulību ar Lindu Lasmani, kura pēc laulībām pieņēma manu uzvārdu – Kalniņa. Laulība tika reģistrēta Āgenskalna baptistu draudzē.
Diemžēl jau drīz pēc laulības noslēgšanas mums radās aizvien vairāk domstarpības un strīdi gan par finansiāliem, gan personīgiem jautājumiem. Mums bija savstarpēji iebildumi vienam pret otru. Neviens no mums nav tieši veicinājis laulības iziršanu. Tomēr nespējam dzīvot kopā mūsu raksturu pilnīgas nesaderības dēļ. Uzskatām, ka mūsu samierināšana nav ne iespējama, ne lietderīga.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 235.1 panta pirmo punktu norādu, ka mēs ar sievu nedzīvojam kopā kopš 2004. gada februāra, kad pēc kārtējā strīda ar sievu aizgāju dzīvot citur. Mūsu laulība faktiski ir izirusi. Saskaņā ar Civillikuma 71. pantu tādu laulību var šķirt. Turklāt, pamatojoties uz Civillikuma . pantu ir pieņemams, ka laulība ir izirusi, ja laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti. Visā šajā laikā, kopš mēs nedzīvojam kopā, mēs neesam ne reizi to centušies atjaunot. Mums nav nekādas kopīgas saimniecības, kopīgu mantu un mēs noteikti negribam to atjaunot. Nav nekādas nozīmes formāli skaitīties precētiem, ja faktiski sen vairāk nedzīvojam kopā. Attiecīgi – nav arī nozīmes atlikt laulības šķiršanu samierināšanas nolūkā, jo mūsu atsevišķas dzīvošanas laikā attiecības ir tikai pasliktinājušās.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 235.1 panta otro punktu norādu, ka sieva nepiekrīt laulības šķiršanai. Tomēr viņas ierosinājumi par laulības atjaunošanu drīzāk ir jaunu nesaskaņu nevis samierināšanas avots. Es nespēju kontaktēties un normāli sarunāties ar sievu, jo katra mūsu tikšanās izvēršas par ķildu, kas negatīvi iespaido arī mūsu dēlu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 235.1 panta trešo punktu norādu, ka mums nav nekādu strīdu vai domstarpību par laulības laikā iegūtās mantas sadali, jo nav šādas sadalāmās mantas. Laulībā mums piedzima viens bērns – dēls Ēriks Kalniņš, personas kods 111111-11111. Mums nav nekādu strīdu par dēla aizgādību, saskarsmes tiesībām vai uzturlīdzekļiem. Dēls šobrīd dzīvo pie savas mātes – Lindas Kalniņas un arī pēc laulības šķiršanas paliks dzīvot pie mātes un būs viņas aizgādībā. Lūdzu noteikt man kā tēvam neierobežotas saskarsmes tiesības ar dēlu. Arī šobrīd es tiekos ar dēlu un mums ir ļoti labas un draudzīgas attiecības. Dēls labprāt apciemo manus vecākus. Es cenšos pēc iespējas vairāk brīvā laika pavadīt kopā ar savu dēlu, lai arī šobrīd tas nav iespējams tādēļ, ka maz uzturos Latvijā. Apņemos katru mēnesi maksāt dēlam uzturlīdzekļus Ls 75,00 (septiņdesmit piecus latus).
Tā kā pašlaik dzīvoju un strādāju Anglijā, tad, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 236. panta trešo daļu – „ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu” – lūdzu tiesas sēdē lietu izskatīt bez manas klātbūtnes.
Pamatojoties uz Civillikuma 71. pantu, 72. pantu, Civilprocesa likuma 235.1 pantu, 236. panta trešo daļu,
lūdzu godāto tiesu:
- šķirt laulību, kas noslēgta starp mani, Kārli Kalniņu, un Lindu Kalniņu
- noteikt Kārlim Kalniņam neierobežotas saskarsmes tiesības ar dēlu Ēriku Kalniņu;
- noteikt Lindai Kalniņai pilnīgas aizgādības tiesības pār dēlu Ēriku Kalniņu.
Pielikumā:
- Kvīts par valsts nodevas Ls 100,00 (piecdesmit lati) samaksu uz vienas lapas.
- Prasības pieteikuma noraksts atbildētājai.
- Laulības apliecības oriģināls.
- Ērika Kalniņa dzimšanas apliecības kopija.
2009. gada 10. martā.
Kārlis Kalniņš __________________________
* Valsts nodevas, pabalsti un citas summas ir norādītas uz 2009. gada maija mēnesi
Iveta Rozentāle
Citi interesanti raksti
Cienīt bērnus no iepriekšējās laulības
Dzīvot, nevis eksistēt brīvdienās