Jaungada apņemšanās un hinduisms
Jau rakstījām par Jaunā gada apņemšanos, izmantojot psiholoģes konsultāciju. Bet kā uz jautājumu par Jaungada apņemšanos varētu lūkoties kādas ticības pārstāvis?
- Nora Kalnmale. Foto no personīgā arhīva.
Dzirdēts, ka cilvēki dodas uz Indiju, lai atrastu sevi, un pievēršas hinduismam. Šoreiz sarunājāmies ar Noru Kalnmali – hinduisma vecāko skolotāju un psiholoģijas zinātņu maģistri (www.durga.lv).
Vai pirms Jaunā gada jāpārlūko vecajā gadā paveiktais?
Pirms Jaunā gada noteikti ir jābūt padarītiem visiem vecajiem darbiņiem, un jāatrod brīdis aplūkot un domās iziet cauri izdarītajam. Aplūkotais cilvēku ieved nopietnās pārdomās par to, kas paveikts, un to, kas šajā gadā nepaspēts un paliek darāms nākamajā gadā. Sevišķi jāpievērš vērība nepaspētajam un neizdarītajam, jācenšas sevī atrast cēloņus, kālab darbi pārceļas uz nākamo gadu, kādi ir bijuši traucēkļi tos paveikt šajā gadā – vai tas ir bijis slinkums, neuzņēmība, varbūt tie ir bijuši pārāk lieli un tos nav pa spēkam veikt vienā gadā, vai pavisam cits iemesls. Redzot šo iemeslu, mēs varam nepieļaut līdzīgas kļūdas. Piemēram, ja pie vainas ir slinkums, tad tam pārkāpjam pāri, ja mums pašiem nav pa spēkam to izdarīt, jāpieaicina palīgi. To redzot, varam celt savas dzīves kvalitāti un atbrīvoties no tā, kas darbiem mazina tempu.
Vai vispār vajag kaut ko apņemties?
Vecā gada vakarā noteikti vajag apņemties un sastādīt apņemšanās sarakstu, bet apņēmībai ir jānāk no tīras sirds, ja būs savādāk, tad tā būs tikai tukša laika šķērdēšana. Ar apņēmību mēs ieliekam domu jaunajam gadam – kādu vēlamies to redzēt, ko paveikt un kādas virsotnes iekarot. Ja nav apņēmības, tad nav, uz ko tiekties, un dzīvei zūd mērķis. Zūdot mērķim, dzīves spraigā uguns sāk apdzist, un līdz ar to zūd dinamika un ikdienas rutīna kļūst aizvien pelēcīgāka un apnicīgāka.
Kā zināt, ko apņemties, ja ir šaubas, piemēram, atrast darbu te vai pārcelties uz ārzemēm?
Tas, ja par kaut ko šaubies, nozīmē, ka neesi tam psiholoģiski nobriedis un gatavs spert šādu soli. Ozols nevar vienā dienā izaugt par dižu un lielu koku, lai tas notiktu, paiet vairāki gadi. Katrai lietai, lai tā dzimtu mūsu dzīvē un iegūtu savu iemiesojumu, ir vajadzīgs laiks, ir lietas, kas notiek ātri, ir tādas, kas izvēršas vairāku gadu garumā. Šaubas norāda, ka tavs ozols vēl ir tikai mazs, vārgs kociņš, tālab brauciens uz ārzemēm pildīts ar šaubām. Bet, ja rūpīgi mēslosi savu kociņu jeb apņemšanos, tā izaugs strauji, ja nemēslosi, tā augs lēni un ilgstoši. Tālab neapņemies to, kas vēl ir tikai augšanas stadijā – nekas labs no tā nevar sanākt. Apņemies to, par ko vairs labu laiku nešaubies, kam esi gatavs, un droši sper nākamo soli, lai to iedzīvinātu savā dzīvē.
Ar ko atšķiras apņemšanās no sapņiem?
Apņemšanos raksturo stingra pārliecība un stāja atbilstošajā jautājumā. Pēc īstas apņemšanās uzreiz, nekavējoties seko acīmredzama darbība, lietas iet uz priekšu.
- Foto: istockphoto.com
Sapņi ir pildīti ar nekonkrētību un varbūtību. Tiem raksturīga haotiska un neskaidra doma, tie ir atrauti no reālās dzīves, tiem neseko nekāda acīmredzama darbība, bieži vien tie paliek tikai sapņi.
Apņemšanās par rakstura izmainīšanu – cik tā ir nopietna?
Nopietni centieni, nopietni nolūki un nopietnas darbības. Rezultāts – cilvēks ir mainījies līdz nepazīšanai. Bet, kālab bieži labie nodomi mainīt raksturu izjūk? Tālab, ka ar pliku apņemšanos un bez nopietnām zināšanām garīgajās praksēs un psiholoģijā tas nav paveicams. Ja nezini, pēc kādiem principiem darbojas tavs raksturs, kādi mehānismi jāpalaiž, lai izmaiņas parādītos un integrētos tavā raksturā, tas viss ir tukšs numurs.
Hinduisms ir visu garīgo prakšu un reliģiju māte. Pat Freids tur smēlās savas gudrības. Hinduisms ir augstākā zinātne, kā izmainīt sevi un savu dzīvi līdz nepazīšanai. Bet, lai kaut ko mainītu, ir jāmāk to izdarīt! Piemēram, mainīšu izlietnei krānu, bet nestādos pat priekšā, kā to izdarīt – paņemu āmuru un nositu nost veco, sāk plūst ūdens tā, ka nopludinu kaimiņus, labāk būtu izsaukusi santehniķi. Nieks par krānu – meistars salabos. Bet, vai cilvēks ir tik primitīva lieta? Nav māksla sevi saplēst, bet salikt atpakaļ bez laba speciālista – gandrīz neiespējami. Tālab apņemies mācīties un atrast savu skolotāju, izmaiņas būs, bet neriskē mainīties pašdarbībā, lai nav tāpat kā ar to salauzto krānu...
Kā ar apņemšanos, kuras izpilde kaut vai daļēji ir atkarīga no citiem?
Samierinies jau laikus ar domu, ka tas ir tukšs numurs, labāk pat šādu apņemšanos sev nedot un nesolīt, jo katrs pats esam savas dzīves saimnieks un veidotājs. Diez vai otra mērķi saskanēs ar taviem, garantijas nav nekādas. Tālab katram pašam jāapņemas tikai tas, kas skar viņu pašu. Ja mana apņemšanās saskanēs ar otra personisko apņemšanos, tad tas neviļus pats no sevis būs noticis.
Ar ko sākt gadu, lai tiešām pietuvotos mērķu izpildei?
Ne ar ko īpašu gads nav jāsāk – neesi taču miris un pēkšņi augšāmcēlies kādā tev nezināmā pasaules malā, tu vienkārši turpini iesākto, katru dienu, no dienas uz dienu, ej neatlaidīgi uz savu mērķi. Vienīgais, ko neaizmirsti – lasīt veiksmi nesošās sanskrita mantras, tās dos svētību un spēku tam, ko dari. Ja ir Dieva svētība un tavi patiesi centieni, viss iet no rokas, ja nav Dieva svētības, vari rauties melnās miesās, mērķis būs kā tuksneša mirāža, kura, tai tuvojieties, ar katru soli no mums attālināsies.
Ko Jūs domājiet par tagad daudz piesaukto vizualizācijas metodi? Piemēram, es zinu no bērnības, ka nekad kaut kas, ko biju sīki iztēlojusies, tā nenotika.
Tad, kad cilvēki dzīvo divās pasaulēs, ko dala iekšējā un ārējā, tad arī nekas nenotiek. Nav divu pasauļu, ir tikai viena, kurā tu esi piedzimis un dzīvo. Dzīve tev visu pati parāda priekšā, nekas nav jāiztēlojas, iztēle ir metode, kā bēgt no realitātes. Ja bērnam bijusi smaga bērnība un trūkusi abu vecāku patiesa mīlestība, tad viņš ātri vien izveido savu iluzoro pasauli, ar kuru viņš norobežojas no ārpasaules, un tur iztēlojas visādas ainas. Bet realitāte un ilūziju pasaule ir atšķirīgas lietas. Kas būtu, ja tagad katra cilvēka ilūzijas un fantāzijas sāktu piepildīties? Pa ielām bez cilvēkiem pārvietotos labi daudz biedējošu lielizmēra monstru. Bet viss ir savās vietās, dabas likumi strādā precīzi.
Ko vēl svarīgu es nepajautāju?
Atceries, ka ir normāli, ja ar katru gadu kļūstam aizvien gudrāki un tuvojamies mūsu dzīves centrālajam notikumam – apgaismībai. Pievērs vērību, vai ar katru gadu apgaismības vietā nav nākusi klāt ilūziju deva un vilšanās par šo dzīvi.
Ar Noru Kalnmali sarunājās Iveta Odiņa