pinky: Pēcdzemdību periods+ciemiņi!

shmele
+1000000

nu tā ir kaut kāda mūsdienu īpatnība, ka visiem šķiet, ka bērniņš ir gandrīz vai kaut kāda kārtējā jaunā manta ģimenē (kā mašīna, piemēram), kura ir pēc iespējas ātrāk visiem jāatrāda (tas kā pienākums jaunajiem vecākiem). senākos laikos esot bijis noteikts miera periods mēnesi pēc bērniņa dzimšanas, kad neviens ciemos (uz raudzībām) nenāca. un ļoti pareizi, vai nē?

mums uz slimnīcu 2. dienā atbrauca tikai vīra un mani vecāki uz 1/2 stundiņu. un viss. pati pateicu, ka tagad viss - gribam atpūsties, mazajam jāčuč. Man bija pilnīgi vienalga - apvainosies kāds vai nē. bet mums tie radi saprotoši. pēc dzimšanas izsūtīju sms tiem, kam gribējās paziņot un izslēdzu telefonam skaņu (vispār telefons kaut kur mētājās pirmo mēnesi). Pirmos ciemiņus uzaicinājām tikai, kad mazajam bija mēnesītis. pat paši tuvākie nenāca. negribējās. bija tādi, kas prasījās nākt ciemos, bet pateicām, ka paši uzaicināsim, kad būs laiks. Mums bija visiem trim sava jaunā dzīve, apradām ar jaunajām lomām, iegājām kaut kādā ikdienas ritmā. arī paši ciemos negājām. ievēroju, ka tad, kad atnāk ciemiņi, bērniņš vēlāk bija nemierīgs, raudulīgs. tad nu līdz apm. 3 mēnešiem vispār centos izvairīties no jebkādiem ciemiņiem un ciemošanās. un bērniņš bija (un ir) tiešām ļoti mierīgs, nekādu koliku, nekādu miega problēmu utt. Domāju, ka ir jutīgāki bērniņi un mazāk jutīgi. ja bērniņš ir jutīgs, tad pa vienam nebūtu jākautrējas noraidīt visādus negribētus ciemiņus.

Man savukārt būšana divatā ar mazo tikko pasaulē nākušo cilvēciņu ir kā svētbrīdis, tikai mēs divi un + vīrs. Iepazīšanās, sajūtas, mirkļa baudīšana. ļoti labi pateikts