serena26: Dzemdības mājās

mīkstentiņš
1. dzemdībās man vispār nebija īsti nekādu vīziju par pašām dzemdībām. Nebija gan arī sajūtas, ka vecmāte nebūtu īstā. To es sapratu tikai pēc pašām dzemdībām, kuras tomēr beidzās slimnīcā, jo mēs kaut kā ar vecmāti nesapratāmies. Tagad, kad domāju, ja būtu bijusi 2. vecmāte, visdrīzāk būtu piedzemdējusi mājās. Pēc 1. dzemdībām visu laiku domāju par to, kādas būs nākamās un, ka varbūt vajag atkal mēģināt ar iepriekšējo vecmāti - ka tas ir uzdevums, kas mums jāatšķetina. Tomēr kaut kā aizdomājos par citu vecmāti. Atzīšos, ka izliku Taro kārtis par vecmātēm Un izvēlējos to kārti/vecmāti, kuras skaidrojums patika vislabāk. Tā arī sanāca!

liels paldies visām par atbildēm.

kļūst vieglāk, zinot, ka citām bijušas līdzīgas sajūtas. bet jautājums vēl aizvien mani nodarbina, pat līdz tādam līmenim, ka tiešām traucē gatavoties un noskaņoties bērniņa sagaidīšanai, jo tas dzemdību pasākums stāv tam priekšā un pilnībā aizklāj skatu. nekādi nespēju iegūt mieru par dzemdībām. aizdomājos pat tik tālu, ka varbūt tā ir zīme, ka nevajag dzemdēt mājās - jābrauc uz slimnīcu. pirmīt vēl sonogrāfists sabiedēja ar dažām nepinībām manā grūtniecībā, ka patiešām sāka likties, ka nekādu mājdzemdību nebūs. tagad biju uz atkārtotu sonogrammu, kura apstiprināja, ka viss ir lieliskā kārtībā un šķēršļu mājdzemdībām nav. sāku domāt par to, kas konkrēti mani satrauc, un sapratu, ka tā ir vecmāte, jo bez viņas es spēju saredzēt lielisku dzemdību pasākumu, tieši tādu, kādu to redzēju pašā grūtniecības sākumā. mēģinu iztēloties, ka dodos uz slimnīcu- tāda doma mani vispār paralizē, uzreiz jau parādās riebums un nepatika, bailes, pat panika. saprotu, ka gribu mājdzemdības, arī vīrs ļoti ir par to un cenšas mani iedrošināt.

par vecmātes mainīšanu... es nevienu nepazīstu, tas nozīmētu atrast pilnīgi svešu cilvēku, cerībā, ka vienas tikšanās reizes laikā man ar viņu izveidosies ļoti cieša saikne. turklāt es pati, ja būtu vecmāte, ar šaubam skatītos uz satrakotu grūtnieci, kura pēdējās nedēļās grib nomainīt vecmāti... varbūt tieši šī iemesla dēļ arī nepiekristu tādai dzemdības pieņemt - kas to zin ko tāda histēriķe var dzemdību laikā izdomāt darīt?

dūla+vecmāte?

ko gan tur tik daudz cilvēku darīs? esmu iedomājusies dzemdēt vannā, vanna ir liela, bet vannas istaba ļoti maziņa, tā ka tur var ienākt tikai viens cilvēks, bet vannā var sēdēt kaut divi.

es nezinu gan vai manu komfortu šajā intīmajā pasākumā varētu uzlabot vēl viens svešs cilvēks. baidos, ka jutīšos kā aktrise uz skatuves...

Es arii ieteiktu visu paarrunaat ar vecmaati. Man gruutnieciibas laikaa arii bija sajuuta, ka vecmaate nav iistaa. Pirms dzemdiibaam, domaajot par dzemdiibu plaanu, es pat iedomaajos, ka buutu labi, ja sarunaataa vecmaate nepaspeetu un atbrauktu cita. Ar vecmaati gan neko neizrunaaju, jo negribeejaas aizvainot.
Dzemdiibas noriteeja ljoti labi, vecmaate patiesiiba izdariija visu tieshi taa, kaa es veeleetos... Tomeer taa sajuuta, ka vinja nebija iistaa, mani nepamet. Un tas nedaudz, nedaudz tomeer sabojaa visu to dzemdiibu pieredzi. Ar naakamo beerninju es noteikti sanjemtos un ietu izrunaties ar vecmaati par shiim sajuutaam.

mīkstentiņš
Es ieteiktu 2 lietas - pirmkārt, koncentrēties uz sevi - kā savu dzemdību galveno personu, jo neatkartīgi no tā, kā izvērtīsies dzemdības, Tu tajās būsi un paliksi galvenā; otrkārt - runāt ar vecmāti par savām šaubām. Man bija šaubas, es nepaspēju par tām parunāt (šaubas radās pēdējā vizītē pirms dzemdībām) un rezultātā - mana līgumvecmāte īstajā dienā netika, bija aizvietotāja, kuru biju redzējusi vienu reizi nodarbībā. Teiksiet, sagadīšanās? Var jau būt.