taa kaa man shogad ir priekshaa pirmais gads tomaatu audzeeshanaa, tad no pagaajushaa gada tomaatu diskusijas uztaisiiju izvilkumu ar shaadiem taadiem padomiem. izvilkums gansanaaca uz 6 lpp, bet,domaaju,ka iesaaceejiem buus noderiigs. Lai piedod padomu autori, tie gan nav piemineeti
Augsne
Dārzniecības «Neslinko» siltumnīcās augsni katru gadu nemaina, bet audzē zaļmēslojumu. Vai nu siltumnīcu sadala uz pusēm un pārmaiņus maina tomātus un zaļmēslojumu, vai vasaras beigās zaļmēslojumu pasēj zem ražojošiem tomātiem. Zaļmēslojumam izmanto rudzus, arī sinepes, eļļas rutkus. Izaudzē zaļo masu (apmēram divus mēnešus) un iestrādā. Vasarā tā tiek izaudzētas divas zaļmēslojuma aprites.
Siltumnicas dezinficesana
* Attiecībā uz dezinfekciju iesaka dedzināt sēru. ielikt noslēgtā siltumnīcā un tad kādu nedēļu tajā neiet iekšā. Lieliksi dezinfekcējot, ka nevajagot mainīt vispār augsni.
* Stikli ir jāmazgā ar zaļo ziepju šķīdumu - pārdodas burciņās dārkopības veikalos, klāt ir pamācība, kā jāatšķaida. Un šers ir jālike uz elektriskās plītiņas vecā pannā -apmēram 3-4 stundas jādedzina, vēlams divās vietās, bet ne visiem tas ir iespējams, tāpēc labāk nolikt pa vidu ugunsdrošu uzparikti - piemēram sakraut grēdā pāris ķieģeļus. Rezultāti tiešām neizpaliek.
* Sērs ir dzeltenīgs pulveris, nopirkt droši vien var dārzkopības veikalos.Domāju, ka sēru var dedzināt arī plēves siltumnīcās, bet tikai tad, ja plēve ir vesela, citādi nebūs nekāda efekta. Siltumnīcas koka daļas var apstrādāt ar dzelzs vai vara vitriolu, augsni saliet ar lillīgu zilograudiņu šķīdumu.
* Pret pelēko puvi siltumnīcās. http://www.bioefekts.lv/BioGrupa.html
Profilaksei. http://www.bioefekts.lv/BioMiks.html
Stadisana
* Tomāti obligāti nav jāstāda guļus, bet tad, ja stādi ir pastīdzējuši, ir ieteicams viņus likt guļus. Kā var redzēt - ir vai nav izstīdzējuši? Neizstīdzējušiem tomātiem posmi starp lapām nav gari, stumbri drukni. Galotni, protams,atstāj ārā no zemes. Tomāta stumbrs ļoti labi apsakņojas, veidojas spēcīga sakņu sistēma, kas nodrošina labāku barības vielu uzņemšanu.Nu,jā,par pazarītēm - tās siltumnīcas tomātiem jāizkniebj, bet ieteicams atstāt apmēram 1 cm stumbriņu, tad tajā vietā neaug jauna pazarīte. Ja izlauž līdz pamatam,tad reizēm blakus aug cita pazarīte.
Lapu, padusu kniebsana
* Tomātiņiem lapas nav jākniebj.Ja stādus stāda siltumnīcā guļus, tad nokniebj tās lapas,kuras tiktu apbērtas ar zemi.Lapas lauž krietni vēlāk, kad tomātu ķekari jau krietni paaugušies. Tas tādēļ, lai būtu labāka gaisa apmaiņa.Nolauž vienu vai divas apakšējās lapas, vispirms spēcīgi paliecot uz augšu, tikai pēc tam uz leju. Ja lapu lauž vispirms uz leju, tad parasti noplīst līdzi miza no stumbra, radot brūci.Tomēr nevajaga pārcensties un šķibīt daudz lapu nost, jo tomātam vajadzīga lapu zaļā masa, lai notiktu normāla fotosintēze.
* Nu,jā,par pazarītēm - tās siltumnīcas tomātiem jāizkniebj, bet ieteicams atstāt apmēram 1 cm stumbriņu, tad tajā vietā neaug jauna pazarīte. Ja izlauž līdz pamatam,tad reizēm blakus aug cita pazarīte.
* Vēlams izlauzt apakšējās lapas līdz pirmajam ķekaram, lai labāka vetilācija.
* Apakšējās lapas un dzeltēt sākušās izlauž, lai būtu labāka gaisa apmaiņa. Ja ir divas un trīs galotnes, jāatsien, citādi lūzīs. Krūmu tomātiem pazarītes nelauž.
* Man gandrīz visiem tomātiem pa 3-4 galotnēm. Zinu, ka jālauž paduses kamēr mazas, bet tās nebija kā paduses, un vispār nesaprotu kā man viņas šitā izauga. Ko darīt? Griezt nost tādas lielas? Varb'ut galotnes apgriezt t'am liekajām? - viss atkarīgs no tā, kādā attālumā viens no otra ir tomāti. Ja veidojas traks biezoknis, tad pavērtē, kuru galotni jāsaīsina. Atstāj vienu lapu virs ķekara un galotni nogriez vai noknieb. Ķekari vēlāk, kad augļi augs lielāki, būs jāatsien, lai nelūzt. Kādu lapu pa vidu arī var izkniebt, ja dikti liels biezoknis.
* Tās galotnes var tā vienkārši šņikāt nost? Atstāj pēc ķekara 1 lapu un griez nost. Kad man nebija pietiekami augsta siltumnīca, tad es galotni griezu nost, bet ļavu augt vienai pazarei pašā apakšā, tur vecās lapas ir aprautas un pietiekami tukšs un gaišs.
* Augšā gan džungļus neiesaku veidot, jo tad augi slikti vēdinās un veidojas dažādas puves. Drīkst atstāt līdz 3 galotnēm, pie nosacījuma, ka augi nav sastādīti pārāk bieži. Ja kāda pazare izaug pārāk liela un jau taisās ziedēt (man tad arī žēl lauz ārā), tad var to nokniebt pēc ziedķekara, neļaujot augt tālāk.
* Nu jau (augusta sakums) jāsāk domāt par tomātu galotņošanu, jo galotnes droši vien jumtā atduras. Noskati, kuru ķekaru gribi atstāt pēdējo, pēc tā atstāj vienu lapu, un galotni knieb nost. Varētu būt, ka brūnie ziedi karstumā nav apputeksnējušies. Ja dažiem tomātiem jau bija puve, tad viņa siltumnīcā ir. Vismaz vairāk bojātās lapas izlauz. Protams, gluži visas nevajag nošķīt bez nopietna iemesla. Tomātu augļu lielums atkarīgs ne tikai no mēslošanas, bet galvenokārt no šķirnes īpašībām.
Skirnes
* Neslinko prieksh balkona piedaavaa Spriidiiti. Esmu pati vairaakus gadus uz balkona audzeejusi. Tomeer labaak vinjus audzeet lielaa spainii, nezinu cik litri tur ir, bet klasisks lielais spainis. Jo vairaak vietas sakneem, jo labaaka razha. Nu, protams, jaameeslo Vienu gadu no viena Spriidiisha staada nonjeemu apm. 127 tomaatinjus! Spriidiitis ir eerts ar to, ka nekas nav jaalauzh. Vinjsh aug kaa taads kruums. Tik nu peec kaada laika naakas atsiet/atbalstiit.
* Veel vinji piedaavaa Akrobaats Toms. Sarkani un dzelteni auglji. Tas ir nokarens tomaats. Staada iekarinaamaa spainii. Ljoti smuks un interesants.
* Tomati uz lauka - Tādas šķirnes ir vairākas. Ļoti daudz šķirņu ir tieši krieviem. Stādi ir zemāki par parastajiem siltumnīcas tomātiem. Ja aug vējainajā vietā, tad stādi blakus tādas kultūras, kas šo vēju samazinas. Esam stādījuši kukurūzu. Vienīgi lietainajā vasarā var tomāti sākt vairāk pūt un slimot. Bet tomāti pāši pēc sevis ir ļoti garšīgi un miltaini.
Meslosana
* Es mēsloju savus tomātus ar kemiras vasaras mēslojumu. To pašu mēslojumu izmantoju arī puķēm kas vasarā aug podos un uz balkona. Arī no bioloģiskajiem mēslojumiem esmu izmantojusi bioefektu, bet vislabākie ir pavasarī pirms tomātu stādīšanas iestrādāt augsnē kūtsmēslus un īstenībā tas ir vis izdevīgāk un arī raža ir bagātāka.
* Visforšākais ir pašiem taisīt kompostu ar BioKompostētāju. Tad viss labi sadalās un tādu labumu var droši likt gan siltumnīcā, gan dārzā augsnes bagātināšanai. Ielikšu bildes, lai zini kāds izskatās un ko meklēt. http://www.bioefekts.lv/Biokompostetajs.html
Bet tomātiem siltumnīcās labs ir BioMikss http://www.bioefekts.lv/BioMiks.html
Gurķiem un pārējām kultūrām atklātā laukā Trihodermīns http://www.bioefekts.lv/Trihodermins.html
Ja Tev pagaidām nav komposta, vari nopirkt slieku mēslus-biohumusu un lietot tāpat kā kompostu.
* Ja der nebioloģisks mēslojums, tad mans pēdējā laika atklājums - Shultch tomātu mēslojums. Pēc divām llietošanas reizēm rezultāti acīmredzami.
* Es tomātus mēsloju visu vasaru, jo tam ir reizē ķekari ar lieliem un gataviem tomātiem, maziem un augošiem tomātiem, kā arī ziedu ķekari. Ja nemēslos, no kā tad augšējie ķekari barosies?
Generell var teikt, ka vispār nedrīkst mēslot vismaz divas nedēļas pēc stādu iestādīšanas. Vārgus, vai slimus augus nemēslo. Mēslot vajag ar ļoti vājas koncentrācijas šķīdumu bet regulāri. Labāk mazāk nekā vairāk. Taču es personīgi uzskatu, ka vislabāk ir lietot labi sadalītu kompostu un rūpēties par augsnes pareizu skābumu, un pareizu agrotehniku, jo tad arī viss augsnē esošais ir pieejams augam. Liela nozīme ir uzturēt labu mikroklimatu siltumnīcā, laikus vēdināt, neieklaltēt, neliet ar ledus aukstu ūdeni pa taisno no šļaukas pusdienas karstumā u.t.t. , u.t.t.
* Kūtsmēslus es liku stādu bedrītē.Izraku pietiekoši lielu, iebēru vismaz pusspaini mēslu, uzbēru nedaudz zemi, lai tomāta saknes nebūtu tieši uz mēsliem, un liku tomātu bedrē,rausu zemi ciet. Apmēram 20 - 25 cm no stumbra pa apli iztaisīju nelielu grāvīti, lai laistot ūdens netek prom, bet paliek grāvītī. Svaigus kūtsmēslus nekādā ziņā nedrīkst likt, tikai jau satrūdējušus. Zemesvēžiem ļoti patīk dzīvot un vairoties svaigos kūtsmēslos. Jāmēslo vismaz vienreiz nedēļā, jo tagad tomāti ziedēs un auglīši aizmetīsies viens pēc otra.
* Veel vari taisiit meeslojumu no virzas (esmu dzirdeejusi, ka var arii no pieneneem un vispaar no visiem zaljumiem). Raveejot dobes, virzu samet kaadaa vecaa spainii, katlaa utmldz, paarlej ar uudeni un atstaaj kaut kaadas dienas uzruugt (vot cik - nezinu. Man staaveeja kaadu nedeelju) Tad lieto kaa meeslojumu laistot dobes. Jo nabadziigaaka augsne, jo biezhaak taadu var izmantot.
* piepilda ar zaļo drazu 1/3 no tilpuma, pielej ūdeni pilnu, uzliek vāku, raudzē 2 nedēļas un tad to smerdekli šķaidot 1:5 vai 1:10 aplaista. Sanāk gan aplaistīt gan pamēslot uzreizi.
* Pelnus bērt noteikti drīkst, bet cik - nudien neatceros. Labāk gan pirms stādīšanas iestrādāt augsnē pāris saujas uz m2. Kaut kur literatūrā vajadzētu būt normām gramos, bet es vienmēr daru uz aci. Arī mēslojumu lieku 1,5 - 2 reizes vairāk, nekā norādīts, jo deva norādīta ar milzīgu piesardzību. Nedomā, ka tās bagātīgi ziedošās petūnijas un citas bagātīgi ziedošās puķes, kas ir pārdošanā, tiek mēslotas pēc norādītajām normām. Lika pagaidīt! Protams, ēdamas lietas jācenšas nepārmēslot. Tām labāk vājāku mēslojumu, bet biežāk.
* Es šogad nodzēru skopumu un nopirku Schultz mēslojumu tomātiem. Nu super. Un runājot par augļu kvalitāti - nu tādi tomāti mūsmājās sen nebij redzēti. Zeme siltumnīcā nav mainīta, sēklas vienmēr mana mamma ievāc pati. Līdz tam agrāk mēslojām ar VITO vai kādu šķīstošo Kemiru. Tikai tas Schultz gan ātri iziet, ja lieto, kā norādīts. Pēc tik un tik dienām uz tādu un tādu platību. Viens iepakojums mums reizēm trijām pietika.
Laistisana
* Liet noteikti tikai uz saknēm un labāk no rīta puses, lai līdz vakaram nožūst. Vēdināt noteikti vajag,piles uz augiem pilēt nedrīkst, tad var puve ieviesties.Ja siltumnīcā temperatūra virs 28 grādiem,lielākā daļa tomātu šķirņu neapputeksnējas - ziedi nozied un nobirst.Kad tomāti sāk ziedēt, vēlams reizi dienā katru augu sapurināt, tad labāk apputeksnējas.
* Ja salej, lai visa zeme vienmērīgi mitra, tas ir labi.Galīgi slapju visu laiku nav jātur, bet galīgi izkaltēt arī nevar. Kad sāk gatavoties augļi, tad tomāti var plaisāt, ja viņus pārmaiņus izlaktē un pēc tam stipri salej. Un, kur plaisas, tur ieviešas puve.
* kaut kur lasīju, ka nogrieztās tomātu lapas u.c. nezāles, var mest ne tikai komposta kaudzē, bet arī ūdens toverī, are ko pēcāk laista tos tomātus... jautājums, kad tais siltajās dienās, tai toverī jau sašķīlās visādi kustoņi - vai šis ūdens der tomātu laistīšanai? dabīgais mēslojums ar mikroelementiem! - droši, ka der! Bet nākošreiz pārsedz mucu ar kādu nederīgu drēbes gabalu vai pussaplēstu salnu plēvi, lai tie kukaiņi tur netiek. Nogrieztās lapas var likt gan mucā, gan uz visādiem kāpostiem tauriņu atbaidīšanas nolūkā. tie ir odu kāpuriņi, jo odi dēj oliņas ūdenī. Ja muca ir nosegta, ods savu oliņu būs spiests nest citur, un tavā mucā kāpuru nebūs. Un odi, kas tev pēc tam kodīs, neizšķilsies.
* Laistīt reizi divās vai trijās dienās, tas jāskatās pēc laika apstākļiem.
Siesana
* Jāsien ir tad, kad tomāti jau sāk paaugties - to var mierīgi uz aci noteikt, kad tas laiks ir klāt. Kad tomāts sāk gāzelēties un grib krist uz leju, tad vairs nav ko gaidīt. Un arī ja pastīdzējis stāds un negrib lāgā pieņemtires, tad tos visupirmām kārtām.
* Es negaidīju, kad tomāti paaugsies, bet drīzi pēc iestādīšanas sēju.Darīju tā: auklu apsēju ap tomāta stumbru zem lapām, bet tā, lai cilpa nav cieši ap stumbru, jo stumrs vēl drusku augs resnumā.Tad auklas otru galu piestiprināju pie stieples vai āķiem siltumnīcas augšpusē.Es auklu nepārsēju, bet, tomātam augot,auklu apviju apstumbru arvien augstāk.Kat tev tomāti augs, tu redzēsi, ka to var viegli izdarīt, jo aukla mazliet nostiepjas. Un tā turpina kniebt pazares un vīt auklu ap tomāta stumbru, līdz augusta sākumā, kad parasti tomāti jau atduras siltumnīcas jumtā, nokniebj galotni tā, lai pēc pēdējā ķekara paliek viena lapa.
* Apsēju auklu zem pirmās lapas tā, lai aukla tomātu apņemtu vaļīgi, jo stumbrs drusku augs resnumā. Pēc tam auklu piestiprina augšā. Pēc tam jau redz, kad aukla un tomāts jāvij viens ap otru. Ap tomātu apsien auklu, nevis pie kāda stiprinājuma. Augšā mezglu gan vajag sasiet tā, lai var vajadzības gadījumā atraisīt un pārsiet, ja aukla ir izstiepusies.
Salnas
* Ne jau salnas ir tomātu stādu galvenais ienaidnieks, bet gan zemā temperatūra - ja tomāti paliek zili, tas nozīmē, ka barības vielas netiek uzņemtas un tomātiem ir par aukstu. Tad siltumnīcā vai nu sildītājs uz nakti vai arī man ir viena vienkārša recepte - māla podā ielik palielāku sveci un uz nakti aizdedzina. Māla pods tāpēc, lai būtu ugunsdrošība. Un tā apmēram ik pa metram uz celiņa saliek. Mēs uz nakti, tagad pavasarī, pārklājam arī agrotīklu, vienalga - sola salnas vai nesola.
Problemas
* Maniem tomātiem birst ziedi! Ko darīt??? - Droši vien vēdināšanas vaina. Saulīte spoža, siltumnīcā vairāk par 28 grādiem. - Jātaisa vaļā viss,ko var attaisīt. Un vēl atcerējos, ka esmu smidzinājusi ziedķekarus ar vāju borskābes šķīdumu, lai ziedi nebirtu. Es paņēmu tādu naža galu un izšķīdināju pulverizatorā, kur ūdens bija drusku mazāk par litru. Smidzināju smalkiem pilieniņiem. Līdzēja.
* Zieda kātiņš paliek dzeltens un ziediņš nokrīt. - Ja zieda kātiņš paliek dzeltens un zieds nokrīt, tas liecina, ka pārāk augstas temperatūras dēļ appute nav notikusi. Taisi vaļā visu, ko var attaisīt, lai vēdinās!
* Aug kā zvēri, vītuma pazīmes neredz, bet sākušas intensīvi sarullēties lapas. Ja tā ieskatās, tad tā lapa ir ar tādiem kā gaišāk zaļiem plankumiņiem. Tajā pašā laikā tomāti zied un auglīši arī aizmetas. - Man šķiet, ka varētu trūkt kāds no mikroelementiem. Lūko sameklēt kādu rakstu par šo tēmu, man ir aizmirsies, kā izpaužas vara, dzelzs un citu trūkums. Ja paprikai lapas ir dzeltenīgi zaļas, tad diez vai ir pārmēslots. Lapas var palikt dzeltenīgas, ja organiskais mēslojums ir par daudz koncentrēts vai ticis tieši uz tomāta/paprikas saknēm. Lapas tomātiem var rullēties arī no pārmērīga karstuma.
* Ieskats, kā izpaužas dažādu barības vielu trūkums augos.
Kālijs: lapas sākumā tumši zaļas, pēc tam malas paliek dzeltenbrūnas un iekalst, lapas plātnes sačokurojas. Augļi tad veidojas plankumaini, nevienmērīgi krāsoti, kroplas formas.
Magnijs: visbiežāk sastopamais deficīts. Lapas plātne dzeltē starp dzīslām (dzšlas paliek zaļas), sākot no apakšējām lapām.
Kalcijs: Agrā pavasarī atmirst augu galotnes un jaunās lapas. Vispirms lapiņas saritinās uz augšu un kļūst pelēki zaļas. Uz augļiem parādās sausā puve.
Bors: biežāk novērojams dēstu audzēšanas laikā, it sevišķi ja tie tiek audzēti substrātā bez māla daļiņu piejaukuma. Vecākās lapas sāk dzeltēt kopā ar galveno dzīslu, vēlāk dzeltē arī lapu gali, lapas un vasas kļūst trauslas.
Mangāns: vecākās lapas sāk dzeltēt starp dzīslām. Trūkumu veicina liels kalcija daudzums ūdenī vai substrātā.
Dzelzs: dzeltē jaunās lapas, pēc tam kļūst gandrīz baltas, lapu dzīslas, arī sīkās, paliek zaļas. Vālāk pazīmes parādās arī zemākās lapās. Līdzīgas pazīmes var būt arī vīrusslimībām. Trūkumu veicina blīvs substrāts ar mazu gaisa daudzumu, pārlaistīts substrāts, kalcija, vara, cinka pārbagātība.
* var b'ut man ari paskaidrosi 'sovakar atklaju ka man vienam tom'atam ir ta ka l'ipigas lapas pap'etiju melnas mu'si'nas virsu zem lapas ka lai tagad apkaroju ,jo man tomati vienos ziedos - pirmais, kas man nāk prātā, ir ķiploku novilkums, tikai vairs precīzi neatceros, cik ķiploku uz kādu ūdens daudzumu jāņem.
* Varbūt varat ieteikt kā lai tiek vaļā no tārpiem, kas saēd tomāta stumbru un tas iet bojā. It kā drātstārpi. - drātstārpiem garšo kartupeļi.Tātad vajadzētu starp tomātiem ierakt kartupeļus vai vismaz kartupeļu mizas un pēc pāris dienām aizvākt un sadedzināt. Varbūt procedūra jāveic atkārtoti, ja visi nav izķerti. Var no sākuma ar tautas metodēm. Ja nelīdz, tad lielākajai daļai kaitēkļu der Decis vai Fastaks. Devas un instrukcija gan jau būs uz pudelītes. No miglošanas līdz ražas novākšanai jāpaiet vismaz 40 dienām.
* Sakien nu, kas tas var būt, ka tomāti zied, bet augļu nav??? Nost nekrīt. Tikai nozied, sačokurojas un viss...- es domāju, ka karstajā laikā ziedi nav apputeksnējušies. Tagad ir vēsāks, vai tagad notiek tāpat? Cik tavai siltumnīcai vēdināšanas lūkas un durvis? paskaties, vai tu nevari siltumnīcai otrā galā arī kaut ko atveramu ietaisīt. Tomātiem caurvējš nav kaitīgs.Un vēl jumtā vajadzētu pāris lūkas. Jo vairāk gaiss kustēsies starp tomātiem, jo labāk. Mēģini nosmidzināt ar borskābes šķīdumu.Liec kādu naža galu uz litru. Un pamēslo ar mēsliņiem, kur fosfors un kālijs pārsvarā. Ja siltumnīcā temperatūra uzskrien virs 28 grādiem, tad vairs nelīdz kratīšana arī.
* A ko darīt ar mošķiem? Ir kāds pēc iespējams dabiskāks veids ,kā apkarot? Maniem tomātiem uzmetušās kaut kādas mušiņas- dīvainākais tas,ka nevis viņas tur dzīvojas, bet beigtas pielipušas - dažs uz kātiņa, dažās uz kādas lapas. Piebildīšu,ka tomāti aug ārā, uz lauka. - ja tur nav nekādu dzīvu mošķu, tad tomātam nekāds kaitējums nav nodarīts. Varbūt, ka tās mušiņas uz tomāta nobeigušās, jo uz kāpostiem, kad sametušies tārpi, var likt tomātu lapas.Tās nobeidz tārpus. Kad izlauž tomātiem lapas , tās tāpat profilakses nolūkos vat salikt uz kāpostiem.
* Par to augļu trūkumu, kā jau te teica, tomātiem vajag labu vēdināšanu lai apputeksnētos. Man vēl ieteica tomātus purināt- katru dienu tā viegli papurina stādu ar ziediņiem. Tad nu es vēdinu un purinu un bumbuļu pilns.
* Bet man cita bēda- cik ilgi jāgaida līdz viņi beidzot paliks sarkani? Tomāti jau aizmetušies kādas 3 nedēļas, dažs labs jau riktīgs milzis, bet visi zaļi un nekādas sārtošanās pazīmes. Esmu nedaudz par biezu sastādījusi. Varbūt tas pie vainas? - Tomāti sāk sārtoties pēc 5 - 6 nedēļām pēc ziedēšanas. Agrās šķirnes varbūt nedaudz ātrāk. Kad tomāti sāk sārtoties, viņus var nolasīt un novietot tumsā [kādā kastē vai vecā koferī]. Tas ļaus barības vielām plūst uz nākošajiem vēl augošajiem tomātiem.
* Plankumi uz tomatiem, lapam - Uz lapām tādi plankumi varētu būt, ja tur uzpilējis kondensāts, un pēc tam saulīte spīdējusi virsū. Kā pleķi izskatās uz tomātu augļa? Ir kaut kāda sausā puve, bet man ar to nav iznācis saskarties. Siltumnīcai durvis tagad nav vajadzības vērt ciet, naktis ir pietiekoši siltas. sap forumā noskaidrojām, ka šiem būs pelēkā puve piemetusies - bija dažas citas pazīmes arī, kas fotogrāfijās nav redzamas. vakar izgriezu visas slimās lapas (bija izplatījies šausmīgā ātrumā ) un apsmidzināju visus ar siltām sūkalām. gaidīšu, kas būs tālāk, uff...
* kapec siltumnica tikko izveidojusies gurkisi sak dzeltet, tadi 3 cm gari un paliek dzelteni. - tie gurķīši nav apputeksnējušies. Kas par šķirni bija? Ja nav pašapputes, tad jāputeksnē pašāi vai jāķer bites vai kamenes un jāliek pie darba.Nu, droši vien jau lapas jānorauj līdz apakšējam ķekaram, jo ķekariem vajadzētu būt noziedējušiem [apakšējiem].
* A ko var nozīmēt brūni pleķi uz tomātu augļiem? - Domāju, ka tā ir puve. Kāds tas pleķis izskatās? Vai neveidojas tāda kā iežuvusi ieplaka? Tie brūnie pleķi var būt gan brūnā puve - tad uz zaļajiem augļiem dažāda lieluma brūni plankumi, kas izplatās dziļi auglī, gan tomātu parastā mozaīka (vīrusslimība) - uz augļu mizas zaļgandzelteni vai rūsgani stūraini plankumi, augs panīcis.
Man jau izskatās, ka tas ir lapu brūnais pelējums sākumstadijā. Un uz augļiem no tādiem pleķīšiem arī sākas puve.
Brūnie pleķi augļu galos rodas no kalcija trūkuma. Vajag miglot (vai vismaz laistīt) ar kalcija nitrāta šķidumu. Kalcija nitrāts pārdodas veikalos - ūdenī šķīstošs mēslojums. Iepakots baltos, caurspīdīgos plastmasas maisiņos un virsū dzeltena papīra šilte uzlīmēta.
Ja tie pleķi ir tikai apakšā un ir sausi, ne mitri, tad tas tiešām ir no kalcija trūkuma. Auga bojājumus veicina augsts gaisa mitrums apmākušā laikā, augsta sāļu koncentrācija substrātā un ūdens trūkums saknēm saulainā laikā, kā arī pārāk liels amonija slāpekļa un kālija daudzums substrātā (padaudz lietoti šīs vielas saturošie minerālmēsli). novērš, pietiekami kaļķojot substrātu (pH5,5-6,5). Augi regulāri jālaista un jāmēslo, lai substrātu uzturētu vienmērīgi mitru un ar optimālo sāļu koncentrāciju, svarīga ir vēdināšana apmākušā laikā. ātru efektu dod lapu miglošana ar 0,2 % kalcija hlorīdu vai kalcija nitrātu (jāmeklē turpat, kur visus mēslojumus un indes).
* kāpēc gurķi paliek rūgti Gandrīz visi, kas izauguši ir rūgti. Aizpagājušā gadā bija līdzīgi. Pagājušā gadā, nebija rūgti. Šogad atkal rūgti. It kā visu daru vienādi, laistu regulāri, bet šie nav ēdami - Vairāk jālaista. Pamēģini.
* Vienam tomātam novīta lapas. Ko darīt? Lapas vīst sākot ar apakšējām un uz augšu, sākumā novīta lapas padusei, tagad arī pārējais vīst. - Aiz sausuma tā kā nevarētu būt? Vai nav ticis pavairāk mēsliņa? Vai arī kurmis kārtīgi paracis? Laistīšana nelīdz?
varbūt skudras iemitinājās... man tā bija, kad agrāk audzēju piparu un baklažānu stādus kastītēs uz palodzes - nevarēju saprast, kāpēc stādi sāka nīkuļot - ņēmu pārstādīt - bet tur skudru ka biezs!
Tā var būt kāda no tomātu slimībām - tomātu ātrā vīte vai tomātu lēnā vīte.
No kurienes ņēmi augsni - var būt, ka zemesvēzis apgrauž saknes un tad augs novīst. Šogad vispār ir zemesvēžu gads - kur tik paklausies, zemesvēži uzdarbojas. Var būt arī sakņu puve tavus tomātus piemeklējusi.
Vai var izglābt jau slimus augus - nezinu, jo pašai tādas likstas nav bijušas. Bet vispār, apkaro, kodinot sēklas, laikus novācot augu atliekas, dezinficē telpas un augsni. Augsni apstrādā ar trihodermīnu vai biomiksu. Audzē izturīgas šķirnes, kas aprakstos apzīmētas ar F vai F2.
* Ko jūs domājat par šo jautājumu: saka, ka tomāti plaisājot tāpēc, ka tos lej ar aukstu ūdeni. Manējie plaisā, bet laistu tikai ar siltumnīcā sasilušu ūdeni no lejkannām. - Tomāti plaisā arī tad, ja trūkst kaut kāds mikroelemnts. ūdeni tak Tu lej tikai uz zemes, nevis uz visa auga? Citi, redz, iedomājas, ka ūdens ir jālej arī uz tomātu lapām. Arī šajā gadījumā augļi mēdz plaisāt. tomāti plaisā gadījumā, ja ir pārāk sauss. Gaisa mitrumam jābūt apmēram 80 %.
Es novēroju, ka tomāti plaisā no neregulāras laistīšanas. It sevišķi, ja regulāri laista minimāli vai mēreni un pēkšņi kādam uznāk baigais darbaprieks un salaista tā riktīgi. Man pietika atstāt pieskatīt siltumnīcu mammai uz 3 dienām - atbraucot gandrīz visi gatavie un pat daļa pusgatavo tomātu bija saplaisājusi.
* Apakšējās lapas vispār vēlams novākt līdz pirmajam ķekaram. Apakšējo lapu dzeltēšana vēl nenozīmē kaut ko nelabu. Var gadīties, ka bijuši iekaltēti, varbūt kādas barības vielas trūkst. Jāpavēro. Ja, normāli mēslojot un laistot, turpmāk lapas nedzeltē, tad viss kārtībā.
viss:)
un vēl piepirku klāt un piejaucu to slieku kompostu...
bet vienalga, paldies par padomu! Centīšos mazliet atbīdīt vienu no otra, jo kastīte ļauj!
