Bailes no bubuļa zem gultas
Tādas emocijas kā bailes pazīstamas visiem pieaugušajiem. Bailes ir reakcija uz šķietamām vai reālām briesmām, un to pamatā ir cilvēka pašsaglabāšanās instinkts, tāpēc nav brīnums, ka bailes izjūt arī bērni. Tomēr, ja bērns paniski baidās no tumsas vai katru vakaru pārbauda, vai zem gultas un skapī neslēpjas kāds briesmonis, vecākiem vajadzētu pievērst tam uzmanību un novērst šādu, kā arī cita veida bērnu baiļu iemeslus.
Baiļu veidi atkarībā no bērna vecuma
Bērnam var būt noteiktam vecumam raksturīgas bailes, kas uzskatāmas par normālām. Ja raksturīgo baiļu nav, tas var nozīmēt, ka aizkavējusies bērna psihiskā attīstība. Pārvarot bailes, bērns kļūst emocionāli stiprāks un attīstās kā personība. Gadās, ka bērns ar to tiek galā pats, bet citreiz ir vajadzīga vecāku un psihologa palīdzība.
Jaundzimušie baidās no skaņām un lielu priekšmetu tuvošanās.
Septiņu mēnešu vecumā bērns paliek nemierīgs, ja māte ilgi ir prom. Šīs bailes izpaužas meitenēm līdz divarpus, zēniem līdz trīs gadiem.
Astoņos mēnešos parādās bailes no svešiniekiem, īpaši no sievietēm, kas nav līdzīgas mātei. Labvēlīgos apstākļos (ja bērns nav pieredzējis sāpīgas medicīniskas procedūras, nav bijis slimnīcā u. tml.) bailes pāriet līdz pusotram gadam.
Divu gadu vecumā ir bailes no nepazīstamas, skaļas skaņas, sāpēm, augstuma un vientulības, var parādīties bailes no dzīvniekiem un kustīgiem transportlīdzekļiem. Visbiežāk mazuļi šajā vecumā baidās no tumsas.
Trijos gados parādās bailes no soda.
- Foto: istockphoto.com
No trīs līdz pieciem vai sešiem gadiem daudzi bērni baidās no pasaku un filmu varoņiem, sāpēm, negaidītām skaņām, ūdens, transporta, vientulības, tumsas un slēgtām telpām.
No sešiem līdz septiņiem gadiem parādās bailes no nāves – savas vai vecāku. Tas izpaužas kā bailes no ugunsgrēka, kritieniem, negaisa u. tml.
Septiņu līdz astoņu gadu vecumā iepriekšējās bailes pamazām izzūd, var parādīties jaunas: bailes nokavēt, saņemt sliktu atzīmi.
Pusaudžu vecumā bailes sastopamas retāk, var būt tādas bailes kā neattaisnot vecāku cerības, nebūt tādam kā visi, tikt izsmietam u. tml.
Protams, mēdz būt tādas bailes, kas nav saistītas ar noteikta vecumposma īpatnībām, bet var liecināt par bērna psihes novirzēm vai pat nopietnām psihiskām saslimšanām. Piemēram, bērns baidās vilkt kāda veida zābakus vai apģērbu ar pogām. Taču tikpat labi tās var būt bailes, kas radušās no piedzīvotā, piemēram, bērns ar zābakiem kādreiz ir paslīdējis un nokritis, taču māmiņa to nav redzējusi un nezina šo saistību. Tāpēc šaubu gadījumos bērns jāved pie speciālista.
Kā izvairīties no baiļu rašanās un nostiprināšanās bērna apziņā
Bailes var rasties no bērna pieredzes, konkrētas situācijas, piemēram, bērnam iekodis suns, viņu tumšā istabā nobaidījusi māsa, viņš ir slīcis u. tml. Tomēr ne jau visiem bērniem, kurus sakodis suns, radīsies noturīgas, citiem pamanāmas bailes no suņiem. Tas ir atkarīgs no bērna rakstura īpatnībām.
Nebiedējiet bērnu ar tumsu, ar atdošanu svešai tantei, ja neklausīs u. tml.
Kā sodu nepiemērojiet ieslēgšanu tumšā telpā.
Bailes var rasties bērna fantazēšanas dēļ. Nepārslogojiet bērna fantāziju – rotaļlietām jāatbilst bērna vecumam, neskatieties filmas, kurās atspoguļota agresija. Trīs gadus vecs bērns var nobīties no vilka, kurš saticis Sarkangalvīti, divgadīgam bērnam bruņots robots vai mīksts, liels krokodils ar atvērtu muti nav piemērots. Bērns arī pats var izdomāt kādu bubuli un no tā baidīties, nav teikts, ka tas vienmēr būs briesmonis no kādas filmas.
Ņemiet vērā, ka emocionāli jūtīgus bērnus un bērnus ar bagātu fantāziju bailes var piemeklēt biežāk.
Strīdi ģimenē arī bieži vien noved pie pastiprinātām bailēm, bailes var rasties arī vecāku emocionālā kontakta ar bērnu trūkuma dēļ.
Psihologi pamanījuši likumsakarību – tie bērni, kuri nesaņem vecumam atbilstošu fizisko slodzi, biežāk sastopas ar baiļu problēmu.
Kā palīdzēt bērnam, kurš no kaut kā baidās
Nevajag rūdīt bērnu, tas ir, ja bērns baidās no tumsas, ieslēgt viņu tumšā istabā, lai pierod. Sekas var būt bēdīgas, bērns var sākt pat stostīties, var būt novērojama atpalicība attīstībā.
Nebariet un nesodiet bērnu par gļēvulību, neuzskatiet, ka bailes ir tikai kaprīze. Bērnam jāliek saprast, ka jūs izprotiet un neignorējiet viņa bažas un bailes. Esiet pacietīgi un labvēlīgi noskaņoti, no bailēm ir jātiek vaļā, lai nākotnē tās nepārvērstos par neirozi, paaugstinātu uzbudināmību, nesabiedriskumu utt.
Pārrunājiet ar mazuli, no kā un kāpēc viņš baidās. Var izmantot zīmēšanas terapiju – palūdziet, lai bērns uzzīmē to, no kā viņš baidās, vai sacer pasaciņu, kurā viņš ir stiprs un drosmīgs un viņam izdodas pārvarēt bailes vai ar tām sadraudzēties.
Dažādas bailes var palīdzēt pārvarēt ar rotaļu palīdzību. Piemēram, bailes no tumsas pamazām pazudīs, ja bērns ar māmiņu spēlēs «Pelītes alā» – abi paslēpsies zem segas, sākumā ļaujot zem segas nedaudz iekļūt gaismai, bet pēc tam slēpsies pilnīgā tumsā. Ar krēslu un segu palīdzību var izveidot tuneļus, pa kuriem bērnam pārvietoties, lai pārvarētu bailes no slēgtām telpām. Arī paslēpju spēlēšana var noderēt, lai pārvarētu bailes no tumsas vai slēgtas telpas.
Iveta Odiņa
Citi noderīgi raksti
Bērnu agresivitāte. Norma un novirzes
Bērns runā rupjības - kāpēc un ko darīt?