Grūtniecības testu vēsture
Mūsdienās sievietei steidzami nepieciešams uzzināt – ir vai nav iestājusies grūtniecība. Tāpēc agrās grūtniecības noteikšanas metodes tiek plaši izmantotas.
Grūtniecības tests – labākā agrīnā metode
Subjektīvās pazīmes (nelaba dūša, vemšana, bieža urinēšana, krūšu dziedzeru apjoma un jutīguma palielināšanās, garšas sajūtas pārmaiņas utt.), menstruāciju aizkavēšanās vai sapņi ne vienmēr ir pilnībā uzticami grūtniecības simptomi.
Ginekoloģiskā izmeklēšana, kas notiek grūtniecības sākumā, arī ne vienmēr var palīdzēt. Neliela dzemdes palielināšanās tiek novērota arī, piemēram, premenstruālajā periodā vai dažu slimību gadījumā. Izmeklēšana ar ultraskaņu arī neattaisno cerības – pamanīt embriju sākuma attīstības stadijā ir grūti.
Grūtniecības testu senākā vēsture
Kopš seniem laikiem sievietes pēc iespējas ātrāk centās uzzināt, vai ir iestājusies grūtniecība. Pats pirmais grūtniecības tests ir aprakstīts pirms vairāk nekā 4 000 gadu kāda ēģiptiešu mediķa sastādītā dokumentā. Sievietei bija jāuzčurā uz audumā satītām kviešu un miežu sēklām. Ja sēklas neuzdīga, sieviete nebija stāvoklī.
- Foto: istockphoto.com
Vēsturnieki ir noskaidrojuši, ka arī šumeru sievietes jau 4. gadu tūkstotī p. m. ē. izgudroja grūtniecības testu. Sieviete makstī ievietoja tamponu no svaigas zāles, vilnas un lina diegiem, ko nēsāja trīs dienas. Ja pēc tam tampons iekrāsojās dažādās krāsās, viņa zināja, ka ir stāvoklī. Arheologi vēl nav noskaidrojuši, kādu augu viņas izmantojušas. Ja tampons palika zaļš, sarkans vai balts, bija skaidrs, ka sieviete nav stāvoklī.
Senajā Ēģiptē sievietēm tika dots dzēriens, kas bija izgatavots no īpaša augu maisījuma ar sievietes, kas dzemdējusi zēnu, pienu. Ja sieviete pēc tam vēma, tika apstiprināta grūtniecība.
Filozofs un ārsts Hipokrāts, kas dzīvoja Senajā Grieķijā, grūtniecības noteikšanai arī izmantoja neparastu metodi. Viņa pacientes pirms gulētiešanas dzēra vīnu, kuram pievienots medus, vai ēda medu ar anīsu. Ja naktī sākās sāpes nabas apvidū, paciente bija stāvoklī.
Viduslaiku literatūrā attēlota grūtniecības noteikšanas procedūra. Savāktam rīta urīnam tika pievienots vīns (1:1). Ja sastāvs kļuva caurspīdīgs, tā bija zīme par grūtniecības iestāšanos. Daži ārsti rīta urīnu vārīja – ja tas kļuva duļķains, tas liecināja par grūtniecību.
Grūtniecības testu attīstība mūsdienās
Pirmais mājas grūtniecības tests parādījās 1971. gadā. Rezultāti bija redzami tikai pēc divām stundām. Zinātnieki ir strādājuši un strādā, lai nodrošinātu testu precizitāti un pēc iespējas ātrāku grūtniecības noteikšanu.
1988. gadā parādījās pirmais ātrais tests, tā sauktās testa strēmeles. Speciālā konteinerā bija jāsavāc rīta urīns, un tajā uz noteiktu laiku tika iegremdētas ar reaģentu piesūcinātas strēmeles. Pirmās paaudzes testu mīnusi bija zems precizitātes līmenis un pārāk ilga rezultātu gaidīšana (vismaz 5–15 minūtes).
- Foto: istockphoto.com
Nākamie bija tā dēvētie planšetes testi, kas bija daudz precīzāki, bet ļoti neērti. Šie testi atgādināja jaunā ķīmiķa komplektu. Urīns bija jāiesūc pipetē un pēc tam jāuzklāj uz planšetes, kas piesūcināta ar speciālu reaģentu. Rezultāti parādījās pēc 3–5 minūtēm.
Visbeidzot, 1996. gadā, papīrs tika aizstāts ar lateksu, un rezultātu izstrādes laiks tika samazināts līdz vienai minūtei. Turklāt pārbaudes precizitāte ir palielinājusies līdz tādam līmenim, ka nav vairs obligāti jāizmanto rīta, tas ir, visvairāk koncentrētais urīns. Modernie strūklas testi ir ļoti higiēniski un precīzi, un ērti lietojami.
Viena no tautas metodēm, lai noskaidrotu grūtniecību – iemērc papīru urīnā un uz tā uzpilini nedaudz joda. Ja piliens kļūst violets vai zils, ir iestājusies grūtniecība. Jodu var iepilināt tieši urīnā, ja tas izplūst, grūtniecība nav iestājusies.
Ir arī īpašas grūtniecības noteikšanas testu sistēmas – profesionālie testi, kas tiek izmantoti laboratorijās. Tie ir precīzi, ātri un ērti.
Izmantota informācija no hometest.com.
Iveta Odiņa
Citi interesanti raksti
Kontracepcijas vēsture - no pētersīļu košļāšanas un dejas pēc seksa līdz sterilizācijai