Priekšlaikus dzimis bērns
Medicīna ir attīstījusies, un bērna iespējas izdzīvot pēc priekšlaicīgas piedzimšanas ir palielinājušās. Lai jaundzimušā aprūpe būtu pilnvērtīga, svarīgi saprast, kādi veselības traucējumi var būt bērnam, kas dzimis neiznēsāts.
Mūs konsultē P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Perinatālās aprūpes centra jaundzimušo aprūpes bloka vadītājs Valdis Urtāns.
Kad bērns uzskatāms par priekšlaikus dzimušu
Ja bērns nācis pasaulē no 22. līdz 37. grūtniecības nedēļai, viņš uzskatāms par priekšlaikus dzimušu jeb neiznēsātu. Latvijā un arī Pasaules Veselības organizācija lieto terminu «dzīvi dzimis» – jaundzimušais, kas iznēsāts pilnas 22 grūtniecības nedēļas (normāla grūtniecība ilgst 38–42 nedēļas) un sver 500 g.
- Foto: istockphoto.com
Statistikas dati par priekšlaikus dzimušajiem bērniem
Pasaulē attīstītajās valstīs priekšlaikus dzimst vidēji 5–7 % no visiem jaundzimušajiem. 2008. gadā Latvijā piedzima 4,8 % neiznēsātu bērnu, no tiem 0,2 % svars bija mazāks par 1000 g (38 dzīvi dzimuši visā Latvijā).
Svarīgs ir bērna briedums attiecīgajam grūtniecības laikam. Dažādās publikācijās atrodami vidējie izdzīvotības dati:
22 grūtniecības nedēļas – izdzīvotība 0 %;
23 grūtniecības nedēļas – izdzīvotība 25 %, (90 % no izdzīvojušajiem ir nopietni, paliekoši veselības traucējumi un invaliditāte);
24 grūtniecības nedēļas – izdzīvotība 50–60 % (aptuveni 65–66 % no izdzīvojušajiem ir paliekoši veselības traucējumi);
25 grūtniecības nedēļas – izdzīvotība 75 % (aptuveni 33 % no izdzīvojušajiem ir paliekoši veselības traucējumi).
Priekšlaikus dzimušu bērnu attīstība
Bērna attīstības pirmajos divos gados jāņem vērā nevis faktiskais bērna vecums, bet tā saucamais koriģētais vecums. Jāatceras, ka pirms laika dzimis bērns attīstās ārpus mātes organisma (dzemdes), līdz ar to ieviests termins «koriģētais vecums» – vecums, kad bērnam būtu jādzimst, nevis reālais vecums, dzimstot priekšlaikus.
Piemērs. Bērns dzimst 32. grūtniecības nedēļā, tātad 6–8 nedēļas pirms laika. Četru mēnešu vecumā viņa koriģētais (reālais) vecums ir divi mēneši, tātad četru mēnešu vecumā viņa attīstība jāvērtē kā divus mēnešus vecam bērnam.
Jo bērns mazāk ir iznēsāts, jo ilgāk manāmas atšķirības ar vienaudžiem, taču agrāk vai vēlāk atšķirības izlīdzinās.
Agrīnās dziļi neiznēsāto bērnu problēmas
Dziļi neiznēsāti bērni ir bērni, kuru svars piedzimstot ir mazāks par 1000 g, grūtniecības laiks – mazāks par pilnām 28 nedēļām.
Dziļi neiznēsāto bērnu problēmas:
plaušu nenobriedums ar elpošanas traucējumiem, skābekļa atkarību;
pēc dzimšanas turpina darboties augļa asinsrite (saglabājas specifiskas augļa sirds anatomiskās īpatnības, kas saistītas ar placentāro asinsriti; tā ir norma, auglim atrodoties dzemdē). Augļa asinsrite rada apasiņošanas problēmas zarnu sieniņā un nekrotiskas izmaiņas, kā arī sekmē asinsizplūdumu jeb hemorāģiju veidošanos galvas smadzenēs;
smadzeņu bojājums ar smadzeņu vielas atmiekšķēšanos (periventrikulāra leikomalācija);
neiznēsāto bērnu retinopātija (specifiskas izmaiņas ar redzes traucējumiem);
nepilnvērtīga imunitāte ar lielu infekcijas attīstības risku;
barošanās un augšanas traucējumi.
Vēlīnās problēmas, kas saistītas ar dziļu neiznēsātību:
hidrocefālija (pēc plašiem asinsizplūdumiem smadzeņu dobumu struktūrās);
hroniska plaušu slimība ar ilgstošu skābekļa atkarību (var būt nepieciešamība skābekļa terapijai arī pēc izrakstīšanās mājās);
cerebrālā trieka;
vājredzība, aklums;
vājdzirdība, kurlums;
mentāla atpalicība, apmācības problēmas;
uzvedības un emocionāli traucējumi.
Neiznēsāto bērnu aprūpei būtu jāuzlabojas
Diemžēl Latvijā pašreiz nav vienota novērošanas plāna dziļi neiznēsāto un neiznēsāto bērnu aprūpei. Ārsts ir pārliecināts, ka šāds ambulatorās aprūpes centrs noteikti ir nepieciešams un attīstāms uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bāzes.
Tiesa, reizēm mammas un tēta mīlestība un, vēl svarīgāk, liels darbs un pacietība, strādājot ar bērnu, spēj paveikt brīnumus.
Iveta Odiņa